ASV prezidents Džo Baidens (Joe Biden) un augstākā rietumu valstu amatpersonas svētdien, 11.februārī, kritizēja bijušo prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump) pēc tam, kad viņš teica, ka ASV varētu neaizsargāt NATO sabiedrotos, kuri aizsardzībai netērē pietiekami daudz līdzekļu, no iespējama Krievijas iebrukuma, vēsta Reuters.
Baidens paziņojumā sacīja, ka ASV atbalsts NATO sabiedrotajiem nodrošina drošību ne tikai pasaulē, bet arī ASV. Viņš piebildis, ja “Tramps atgūs varu, viņš skaidri un gaiši apliecina, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā pametīs mūsu NATO sabiedrotos un ļaus Krievijai “darīt visu, ko viņi vēlas”.”
Dienvidkarolīnas politiskajā mītiņā Tramps stāstījis par tikšanos ar NATO līderiem, citējot kādas vārdā nenosauktas “lielas valsts” prezidentu, kurš jautāja, vai ASV viņus aizsargās, ja viņi nemaksās un Krievija viņiem uzbruks.
Tramps atbildējis, ka “mudinās [Krieviju] darīt visu, ko vien viņi vēlas”
ar alianses sabiedrotajiem, kuri “kavē” alianses aizsardzības izdevumu mērķu izpildi.
NATO dalībvalstis ir vienojušās par mērķi aizsardzībai tērēt vismaz 2% no IKP, taču saskaņā ar NATO aplēsēm tikai 11 valstis šobrīd sasniedz šo mērķi.
Neskatoties uz to, Trampa komentāri izpelnījās tūlītēju nosodījumu no NATO un ASV sabiedrotajiem.
Reaģējot uz Trampa izteikumiem, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) apliecinājis, ka uz jebkuru uzbrukumu NATO tiktu reaģēts vienoti. “Jebkurš pieņēmums, ka sabiedrotie neaizstāvēs viens otru, grauj visu mūsu, tostarp ASV, drošību un pakļauj amerikāņu un Eiropas karavīrus paaugstinātam riskam,” viņš sacīja rakstiskā paziņojumā.
Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs (Wladyslaw Kosiniak-Kamysz) uzsvēris, ka NATO moto “viens par visiem, visi par vienu” ir konkrēta apņemšanās, norādot, ka sabiedroto valstu uzticamības graušana vājina aliansi, viņš sacīja vietnē “X”, piebilstot:
“Neviena vēlēšanu kampaņa nav attaisnojums, lai spēlētos ar alianses drošību.”
Eiropas Savienības (ES) Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel) kritizējis “pārgalvīgos paziņojumus” par NATO drošību un 5.panta solidaritāti, norādot, ka tie kalpo tikai Putina interesēm.
NATO 5.pants paredz kolektīvo aizsardzību bruņota uzbrukuma gadījumā jebkurai dalībvalstij.
ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons (Thierry Breton) norādījis, ka Trampa komentāri nav nekas jauns, un norādot uz Trampa un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas (Ursula Von der Leyen) sarunu 2020.gadā, teicis: “Iespējams, viņam ir problēmas ar atmiņu, patiesībā tā bija sieviete un nevis kādas valsts, bet gan ES prezidente.”
Bretons arī uzsvēris, ka ES ir jāpalielina militārie izdevumi un spējas nodrošināt ilgtspējīgu drošību neatkarīgi no ASV vēlēšanām.
Arī daži republikāņi nosodījuši Trampa izteikumus,
bijušajam republikāņu kandidātam uz prezidenta amatu Krisam Kristijam (Chris Christie) Trampu atzīstot par nepiemērotu prezidenta amatam.
Republikāņu senators Toms Tillis (Thom Tillis) vainojis Trampa palīgus par to, ka viņi viņam nav paskaidrojuši, ka ASV kā NATO dalībvalstij ir pienākums aizstāvēt jebkuru alianses dalībvalsti.
Tikmēr, neraugoties uz Trampa pretestību, vairāki republikāņi nedēļas nogalē atbalstīja un izvirzīja likumprojektu par 95 miljardu dolāru palīdzību Ukrainai, Izraēlai un Taivānai.
Lasiet arī: Eiropai jāgatavojas palikt vienai, ja atgriezīsies Tramps
