Līdzšinējā Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Jāņa Vaivoda krimināllietā otrs iesaistītais cilvēks ir fiziska persona, kurai arī inkriminē kukuļa lielā apmērā piedāvāšanu, aģentūra LETA noskaidroja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).
Šai personai tāpat kā Vaivodam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
KNAB patlaban neatklāja, kāds statuss piemērots amatpersonai, kurai, iespējams, izteikts kukuļa piedāvājums, taču šonedēļ biroja izplatītajā preses paziņojumā minēts, ka kriminālprocess sākts tikai par kukuļa lielā apmērā piedāvāšanu, nevis ņemšanu. Vienlaikus LETA jau vairākkārt rakstījusi, ka KNAB praksē ir bijušas lietas, kurās amatpersonas pēc kukuļa piedāvājuma saņemšanas par to labprātīgi ziņojušas KNAB un attiecīgi tām lietā piemērots liecinieka statuss.
LETA jau ziņoja, ka KNAB pirmstiesas izmeklēšanā pārbauda ziņas, ka līdzšinējais Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītājs, iespējams, izteicis kukuļa lielā apmērā piedāvājumu citai valsts amatpersonai, lai tā izmantotu savu dienesta stāvokli un pieņemtu labvēlīgu lēmumu kukuļa piedāvātāja interesēs.
KNAB kriminālprocesu sāka šogad 8.janvārī par iespējamu kukuļa lielā apmērā piedāvāšanu. KNAB iespējamā kukuļa summu neatklāja, bet saskaņā ar likumu liels apmērs ir sākot no 50 minimālās mēnešalgām jeb 35 000 eiro.
Divām kriminālprocesā iesaistītām personām ir tiesības uz aizstāvību.
Birojs norāda, ka pirmstiesas izmeklēšana nav saistīta ar Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta ikdienas darbību. Latvijas Televīzija (LTV) vēstīja, ka Vaivods nelikumīgas darbības varētu būt veicis saistībā ar tā dēvēto “lidostas zemes lietu”.
Saskaņā ar LTV rīcībā esošo neoficiālo informāciju, Vaivods varētu būt iesaistījies šajā lietā, lai palīdzētu atrisināt īpašumtiesību strīdu.
Tāpat ziņots, Rīgas domei kvoruma trūkuma dēļ 22.februārī neizdevās nobalsot par īpašumu tiesību atjaunošanu 22 pie lidostas esošajiem zemes gabaliem. Iepriekš kvoruma trūkuma dēļ sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz 22.februārim. Taču arī 22.februārī balsojumā tika konstatēts, ka domes sēdē nav deputātu kvoruma.
Pašvaldība saņēmusi ģenerālprokurora iesniegumu par prettiesisku neapbūvētas zemes privatizāciju valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā, tāpēc Rīgas dome lems par īpašumtiesību atjaunošanu uz izsolē pārdotajiem 22 zemesgabaliem, kas nepieciešami lidostas attīstībai.
Prokuratūras ieskatā, pašvaldība privatizācijas procesā nav izvērtējusi zemesgabalu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai, un visi zemesgabali atrodas Rīgas lidostas turpmākai attīstībai nepieciešamajā teritorijā.
Ģenerālprokurora iesniegums uzliek pašvaldībai par pienākumu atjaunot tās valdījuma un īpašuma tiesības uz 22 zemesgabaliem un apturēt šīs teritorijas lokālplānojuma izstrādi.
Rīgas dome nevar nepildīt ģenerālprokurora uzdevumu par 22 zemesgabalu pie lidostas īpašuma tiesību atjaunošanu, pēc 22.februāra notikušās domes sēdes atkārtoti uzsvēris Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).
Rīgas pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali pie Rīgas lidostas 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājusies ar nekustamo īpašumu attīstītaju “Sirin Development” saistītais uzņēmums SIA “Cella investment 3”. Abi šie uzņēmumi Lietuvā reģistrētajā holdingā “ME Holding NT”.
Zemesgabalu kopējā platība ir 389 394 kvadrātmetri. Tie atrodas aptuveni 400 metru attālumā no lidostas nožogotās teritorijas un pilsētas robežas ar Mārupes novadu, kvartālā starp Mazās Gramzdas, Kalnciema, Mīkleņu, Kārklu un Mūkupurva ielu. Zemesgabalu robeža atrodas arī aptuveni 500 metru attālumā no Kārļa Ulmaņa gatves, tās labajā pusē, virzienā uz pilsētas centru, un aptuveni 600 metrus no autoceļa, kas ved uz lidostu.
Rīgas domes deputāti 2010.gadā uzdeva pašvaldības SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” uz šiem zemesgabaliem īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centra izveides projektu un ieguldīja zemesgabalus uzņēmuma pamatkapitālā. Vēlāk, 2012.gadā, Rīgas dome atteicās no šī projekta un nolēma zemesgabalus nodot privatizācijai. 2022.gadā zemesgabalus pārdeva izsolē un 2023.gadā pašvaldība nolēma sākt lokālplānojuma izstrādi.
Iepriekš “Sirin Development” solīja, ka nekustamajā īpašumā tiks ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Plāns paredzēja, ka darbi minētajā teritorijā norisināsies vairākās kārtās, un to rezultātā taps 180 000 kvadrātmetru lielas un modernas loģistikas noliktavas.
Lasiet arī: Burovs: Vienošanās par pašvaldību robežām būtu jāpanāk vēlākais līdz rudens sākumam