Daugavpils inteliģences pārstāvji cer, ka pilsētas mēra Andreja Elksniņa izteikumi, ka Krima pieder Krievijas Federācijai, beidzot būs pagrieziena punkts, lai panāktu pilsētas vadības maiņu, vēsta TV3 Ziņas.
Inteliģences pārstāvji jau oficiāli vērsušies pie drošības iestādēm un valsts augstākajām amatpersonām, aicinot atlaist Elksniņa vadīto domi. Līdz šim tam neesot bijis pamata.
«Zināmā mērā man ir gandarījums, ka būs cits domes priekšsēdētājs un beidzot Rīgas kungi sapratīs, ka tā dzīvot nevar, un mēs jau vērsāmies pasen Rīgā, bet mums atbildēja: malači, forši, bet pagaidām nevaram izdarīt. Man skarbi jāsaka: varbūt pagaidīsim, kad tanki ieies Daugavpilī, un sapratīsim, ka wow, tiešām tai Daugavpilī kaut kas notiek! To jau izdarīt viegli – var savākt vienas dienas laikā elektorāta parakstus, ka tētiņam Putinam palūgt kaut ko darīt. Situācija jocīga, bet ceru, ka beidzot sapratīsim, ko nozīmē lojalitāte un valsts drošība,» teic Daugavpils mūzikas vidusskolas direktors Aivars Broks. Kā zināms, Broks demonstrēja nelokāmu stāju pret saniknotu pūli, kad kara sākumā solidarizējās ar Ukrainu, pie skolas paceļot tās karogu.
Mūzikas skolas direktors arī skaidro, ka Elksniņam pilsētā nebūt nepieder vairākuma viedoklis. Tie, kuri kliedz, esot skaļi, bet viņu nav daudz. Tāpēc domubiedru grupa uzskata, ka Daugavpils ir pelnījusi Latvijai lojālu vadību.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstītības ministrija (VARAM) ir vērsusies Valsts drošības dienestā ar aicinājumu savas kompetences ietvaros izvērtēt Elksniņa rīcību.
Saeima jau 2014.gada 6.martā pieņēma paziņojumu, ar kuru stingri nosodīja Krievijas Federācijas militāro agresiju Ukrainā un uzsvēra Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, kā arī Ukrainas Verhovna Radas leģitīmajai varai. Vēstulē norādīts uz jau notikušo nelikumīgo bruņoto iejaukšanos Ukrainas teritorijas neatņemamā daļā – Krimā. Arī Apvienoto Nāciju organizācija (ANO) 2014.gada 27.martā pieņēma rezolūciju, ar kuru aicināja visas valstis un starptautiskās organizācijas neatzīt Krievijas Federācijas organizēto 2014.gada 16.marta referendumu Krimā, informē ministrija.
“Kamēr ukraiņi cīnās par savas valsts neatkarību un Krievija turpina izvērst asiņainu karu savā kaimiņvalstī, nostāties agresora pusē ir nepieņemami. Elksniņa laipošana un izvairīgā attieksme pret atbalsta paušanu Ukrainai ir signāls, kas liek uzdot jautājumus par Daugavpils mēra lojalitāti Latvijas valstij. Aicinu Valsts drošības dienestu izvērtēt Elksniņa rīcību,” norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.
Tikmēr otrdienas, 8.novembra, rītā notikušajā iknedēļas preses konferencē Daugavpils mērs skaidroja savus intervijā portālam “Delfi” paustos izteikumus, ka Krima ir Krievijas sastāvā. «Kā jau teicu, tad faktiski šī teritorija atrodas Krievijas varā – tur darbojas Krievijas likumi un institūcijas,» sacīja Elksniņš.
Daugavpils mērs atzīmēja, ka, vērtējot Krimas juridisko statusu no starptautisko tiesību viedokļa, ir spēkā vesela virkne ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju, kuras pieņemot, Latvijas valsts pozīciju apliecināja Ārlietu ministrija, uzsverot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās, aicinot izbeigt Krimas okupāciju un pasludinot par spēkā neesošu 2014.gadā notikušo referendumu.
«Kā Daugavpils domes priekšsēdētājam man ir saistošs Latvijas ārpolitikas kurss,» piebilda Elksniņš.
Jau vēstīts, ka Elksniņš portāla Delfi raidījumam Kāpēc uz jautājumu, kam pieder Krima, atbildējis, ka tā ir Krievijas Federācijas sastāvā.
Elksniņš izvairījies atbildēt uz jautājumiem par to, vai ir Ukrainas pusē, cer uz tās uzvaru vai Krievijas armijas sagrāvi. Viņš paudis uzskatu, ka uzvarētāja karā nebūs, bet uz precizējošiem jautājumiem atteicies atbildēt, sūrojoties, ka žurnāliste cenšas viņu «eksaminēt».
Tāpat viņš uzsvēris, ka «Daugavpils nav samaksājusi ne centa» par padomju režīmu slavinošo pieminekļu nojaukšanu, ziņo Delfi.
Saskaņā ar likumu pusi demontāžas darbu izmaksu sedz valsts, otru pusi – pašvaldība, taču par pienākumu finansēt savu daļu dome vērsusies Satversmes tiesā, uzsvēra politiķis.
Elksniņš stāstīja, ka, izpildot likuma prasības, Daugavpils pilsētas dome par pieminekļu demontēšanu izsludinājusi atklātu un publisku konkursu, kurā arī publiski paziņots uzvarētājs.
Kad konkurss noslēdzies, Elksniņš apspriedies ar finanšu departamenta vadītāju, juristiem un citiem kolēģiem, un nonācis pie secinājuma, ka janvārī apstiprinātajā 2022.gada pašvaldības budžetā naudas šī uzdevuma izpildei nav.
Ņemot vērā Satversmes tiesas lemto un Valsts policijas noteiktos ierobežojumus, tam sekojusi slēgtā iepirkumu procedūra, kurā kāds uzņēmums apņēmies šos darbus izpildīt par 40 700 eiro, un to arī paveicies.
Uz jautājumu, vai tam, kurš nojauca pieminekli, ir samaksāts, Elksniņš atbildēja: «Šobrīd no pašvaldības budžeta nav samaksāts ne centa.»
Daugavpils mērs kritizēja, ka Saeima likuma pieņemšanas gaitā nav komunicējusi ar pašvaldībām, tādējādi pārkāpjot Satversmi. Likumdevēji arī neesot pietiekami iedziļinājušies Daugavpils situācijā.
Lasiet arī: Ukrainas armija gatavojas atbrīvot Hersonu
Jau ziņots, ka Daugavpils dome, kurai par bezdarbību pieminekļu demontāžas jautājumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija draudējusi ar iespējamu atlaišanu, ir vērsusies Satversmes tiesā, lai pārliecinātos par attiecīgā likuma par padomju pieminekļu demontāžu atbilstību Satversmei.
Kā zināms, 2022.gada 14.jūlija sēdē Ministru kabinets identificēja virkni padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu, kas jānojauc, un to demontāža jāveic ne vēlāk kā līdz šā gada 15.novembrim. Latvijas teritorijā ir identificēti kopskaitā 69 demontējami objekti, kas atrodas Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Jelgavas, Talsu, Bauskas, Ogres, Ludzas, Krāslavas, Mārupes, Saldus, Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes, Tukuma, Valmieras, Balvu, Augšdaugavas un Madonas novadā, kā arī Liepājā, Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī.
