Igaunijas Statistikas birojs publicējis jaunāko iedzīvotāju skaita prognozi 2024.-2085.gadam. Tika publicēti dažādi galvenie demogrāfiskie rādītāji, tostarp iedzīvotāju skaits Igaunijā, kas 2085.gadā, pēc prognozēm, būs aptuveni 1,2 miljoni. Iedzīvotāju skaits samazināsies zemas dzimstības un iedzīvotāju novecošanās dēļ.
Pamatojoties uz prognozi, paredzamais mūža ilgums 2085.gadā būs 85,3 gadi vīriešiem un 90,9 gadi sievietēm.
Jaunās iedzīvotāju skaita prognozes liecina, ka Igaunijas iedzīvotāju skaits samazināsies
Lai gan pēdējo septiņu gadu laikā iedzīvotāju skaits Igaunijā ir pieaudzis, jaunākajās prognozēs tiek lēsts, ka līdz 2085.gadam iedzīvotāju skaits Igaunijā samazināsies.
“Tiek prognozēts, ka 2085.gadā Igaunijā dzīvos aptuveni 1,2 miljoni cilvēku. Salīdzinājumā ar pašreizējo rādītāju iedzīvotāju skaits samazināsies par 167 000. Šis samazinājums būs lielāks, nekā Tartu apriņķa iedzīvotāju kopskaits,” sacīja Igaunijas Statistikas pārvaldes iedzīvotāju un izglītības statistikas grupas vadītāja Terje Trasberga (Terje Trasberg).
Viņa paskaidroja, ka iedzīvotāju skaits samazināsies galvenokārt zemas dzimstības un iedzīvotāju novecošanās dēļ. “Pēdējos gados Igaunijā novērojams zems dzimstības līmenis. Arī dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums kopš neatkarības atjaunošanas ir bijis negatīvs – kopējais dabiskais samazinājums ir pārsniedzis 100 000 iedzīvotāju. Pamatojoties uz to visu, tiek prognozēts, ka sieviešu skaits reproduktīvajā vecumā nākotnē turpinās samazināties,” sacīja Trasberga.
Tas ir arī galvenais iemesls, kāpēc prognozētā perioda sākumā iedzīvotāju skaita samazināšanās būs lēnāka un pēc tam uzņems tempu. Salīdzinot ar pašreizējo iedzīvotāju skaitu, prognozētais iedzīvotāju skaits līdz 2030.gadam būs par 1,4% mazāks, līdz 2050.gadam – par 4,1% mazāks un līdz 2085.gadam – par 12,1% mazāks.
Imigrācija pārsniegs emigrāciju par 4 000 cilvēku
Jaunākajā prognozē iedzīvotāju skaits ir nedaudz lielāks nekā iepriekšējās prognozēs. “Tas ir saistīts ar to, ka pēdējo piecu gadu laikā imigrācija uz Igauniju – pat bez bēgļiem – ir bijusi ievērojami lielāka nekā emigrācija,” skaidroja Trasberga.
Prognozē, kas tika veikta 2019.gadā, tika lēsts, ka neto migrācija gadā būs 1 500 cilvēku. Tomēr jaunajā prognozē lēsts, ka katru gadu imigrantu skaits pārsniegs emigrantu skaitu par 4 000 cilvēku.
Dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums joprojām būs negatīvs
Tiek prognozēts, ka dzimstības rādītājs no tagadējā zemā līmeņa pieaugs, bet joprojām būs zemāks par dzimstības atjaunošanas līmeni, kas nozīmē, ka uz vienu sievieti vidēji būs mazāk nekā divi dzimuši bērni. Arī prognozētais dzimstības līmenis ir zemāks, nekā tas bija iepriekšējās prognozēs.
“Iepriekšējos desmit gados vidēji gadā piedzima aptuveni 13 300 bērnu, bet tagad tiek prognozēts, ka līdz 2050.gadam gadā piedzims 11 700 bērnu,” sacīja analītiķe.
Pašlaik paredzamais mūža ilgums vīriešiem ir 74,5 gadi, bet sievietēm – 83,1 gads. Šie rādītāji pieaug, un tiek prognozēts, ka līdz 2085.gadam paredzamais mūža ilgums vīriešiem sasniegs 85,3 gadus, bet sievietēm – 90,9 gadus.
Samazināsies darbspējīgā vecuma iedzīvotāju īpatsvars
Igaunijas iedzīvotāju vecuma struktūru ietekmē zema dzimstība, paredzamā mūža ilguma palielināšanās un imigrācija. Trasberga paskaidroja, ka pašlaik iedzīvotāju īpatsvars vecumā līdz 20 gadiem ir 21,6%, darbspējas vecuma iedzīvotāju (20-64 gadi) īpatsvars ir 57,9%, bet 65 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars ir 20,5%.
Saskaņā ar prognozēm līdz 2050.gadam darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars samazināsies līdz 54,6% un līdz prognožu perioda beigām samazināsies vēl vairāk, tādējādi 2085.gadā darbspējas vecuma iedzīvotāji pārstāvēs mazāk nekā pusi (49,2%) no visiem iedzīvotājiem Igaunijā.
Iedzīvotāju skaita prognozes ir balstītas uz demogrāfiskajām tendencēm.
“Cita starpā mēs ņemam vērā arī dzimušo bērnu skaitu, sieviešu vecumu dzemdību laikā, mirstību dažādās vecuma grupās, migrantu vecuma struktūru, kā arī visu šo mainīgo lielumu iespējamās izmaiņas laika gaitā,” teica Trasberga.
Tās pašas tendences nevar automātiski piemērot arī pēc prognožu perioda, jo nākotne vienmēr ir neparedzama. Tāpat šī prognoze nesniedz nekādu pareģojumu attiecībā uz kara notikumu attīstību Ukrainā. “Pat ar stabilu kursa virzību pastāv alternatīvas iespējas,” teica Trasberga, lai paskaidrotu, kāpēc iedzīvotāju skaita prognozes vienmēr ietver vairākus scenārijus.
Sociālo lietu ministrijas Analīzes un statistikas departamenta vadītāja Hede Sinisāra (Hede Sinisaar) sacīja, ka iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņas ir svarīgs faktors, kas ietekmē valsts sniegtos pakalpojumus.
Viņa piebilda, ka informācija par iedzīvotāju skaitu un struktūru nākotnē ir nepieciešama, lai novērtētu Igaunijas kā valsts iespējas un izaicinājumus. “Sociālo lietu ministrijai ir svarīgi analizēt nākotnes pakalpojumu nepieciešamību dažādās jomās un attiecīgi tos plānot,” viņa norādīja.
