Ķīna ir mudinājusi valdības atbalstīt savu alternatīvo Ukrainas miera plānu, vienlaikus izlaižot nedēļas nogalē Šveicē notiekošo samitu, kura mērķis ir panākt atbalstu prezidenta Zelenska priekšlikumiem, tostarp Krievijas karaspēka izvešanai, atsaucoties uz desmit anonīmiem diplomātiem, ceturtdien, 13.jūnijā, ziņo “Reuters”, vienam no viņiem Pekinas kampaņu nodēvējot par “viltīgu boikotu” pasaules mēroga sanāksmei Šveicē.
Deviņdesmit valstis un organizācijas sestdien un svētdien apmeklēs Šveicē notiekošo samitu, Ķīnai, kurai ir ciešas saites ar Krieviju, apgalvojot, ka tā nepiedalīsies samitā, jo tas neatbilst Pekinas prasībām, tostarp attiecībā uz to, ka tajā jāpiedalās Krievijai.
Tuvojoties samitam, Ķīna ir pastiprinājusi savus diplomātiskos centienus, sazinoties ar ārvalstu amatpersonām, veicot telefonsarunas un izmantojot “WeChat” platformu, lai sazinātos ar ārvalstu pārstāvniecībām, tādējādi cenšoties stiprināt atbalstu savam alternatīvajam Ukrainas kara miera plānam, norādīja diplomāti.
Kā “Reuters” teikuši Pekinā bāzētie ārvalstu diplomāti, sarunās ar attīstības valstīm Ķīnas diplomāti ir atturējušies atklāti kritizēt Šveices samitu vai nepārprotami aicināt valstis atturēties no dalības tajā, taču viņi ir tām teikuši, ka šis samits paildzinās karu un sarunās ar Rietumvalstu pārstāvjiem
Ķīnas diplomāti ir teikuši, ka vairākas attīstības valstis par samitu ir uz vienas nots ar Ķīnu.
Diplomāti norādījuši, ka Ķīnas īpašais sūtnis Eirāzijas jautājumos Li Huijs ir apmeklējis vairākas valstis, tostarp Turciju, Ēģipti, Saūda Arābiju un AAE, lai gūtu atbalstu savam alternatīvajam sešu punktu miera plānam, ko Ķīna izstrādājusi kopā ar Brazīliju.
Plānā ierosināts rīkot starptautisku miera konferenci, kurā piedalītos gan Krievija, gan Ukraina, un godīgi apspriest visus miera priekšlikumus. Šo plānu apstiprinājusi Krievija, un atbalstījušas vai grasās atbalstīt 45 citas valstis, pagājušajā nedēļā paziņoja ārlietu ministrs Vans I.
Aģentūra “Reuters” nevarēja neatkarīgi noteikt, kādu ietekmi ir atstājusi Ķīnas lobēšana, taču Šveices samitā reģistrēto dalībnieku skaits ir samazinājies no 107 dalībniekiem, ko jūnija sākumā apstiprināja Zelenska birojs, līdz 90.
Dažas Āzijas valstis, piemēram, Filipīnas, Taizeme, Singapūra, Indonēzija un Japāna piedalīsies samitā, bet Malaizija un Kambodža atturēsies, Kambodžai noliedzot Ķīnas spiedienu.
Samitā, kas notiks 15.-16.jūnijā, piedalīsies arī ASV viceprezidente Kamala Harisa (Kamala Harris),
Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks (Rishi Sunak) un Kanādas premjerministrs Džastins Trudo (Justin Trudeau).
Gaidāms, ka savu delegāciju nosūtīs arī Indija, kas ir palīdzējusi Maskavai pārdzīvot ekonomisko sankciju triecienu. Turciju un Ungāriju, kuras ar Krieviju uztur draudzīgas attiecības, pārstāvēs to ārlietu ministri. Gaidāms, ka sanāksmē piedalīsies arī Brazīlijas vēstnieks.
No Eiropas cita starpā piedalīsies arī Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron), Itālijas premjerministre Džordžija Meloni (Giorgia Meloni), Spānijas premjerministrs Pedro Sančess (Pedro Sanchez), Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen), Polijas prezidents Andžejs Duda (Andrzej Duda), Austrijas kanclers Karls Nēhammers (Karl Nehammer), Somijas prezidents Aleksandrs Stubs (Alexander Stubb), Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs un Moldovas prezidente Maija Sandu.
Austrālija nosūtīs Bilu Šortenu (Bill Shorten), valsts invaliditātes apdrošināšanas sistēmas ministru un bijušo valdošās Leiboristu partijas vadītāju.
Šveice norādīja, ka aptuveni puse no delegācijām, kas piedalīsies konferencē, ir no Dienvidamerikas, Āfrikas, Āzijas un Tuvajiem Austrumiem.
Lasiet arī: Lavrovs: Ķīna varētu organizēt Krievijas un Ukrainas miera konferenci
