Oksfordas Universitātes “Reuters” institūta veiktajā globālajā pētījumā konstatēts, ka 39% cilvēku, t. i., gandrīz četri no desmit, šobrīd dažkārt vai bieži izvairās no ziņu lasīšanas vai skatīšanās, salīdzinot ar 29% 2017.gadā, raksturojot ziņas kā nomācošas, nežēlīgas un garlaicīgas, ziņojuma autoriem pieļaujot, ka šo tendenci ir veicinājuši pašreizējie konflikti, piemēram, Ukrainā un Tuvajos Austrumos, pirmdien, 17.jūnijā, ziņo britu raidorganizācija BBC.
Pētījuma pārskatā teikts, ka vēlme nezināt, kas notiek pasaulē, šobrīd ir sasniegusi rekordaugstu līmeni.
Šī gada “Digital News Report” ietvaros veiktajā “YouGov” aptaujā, kurā piedalījās 94 943 pieaugušie 47 valstīs janvārī un februārī, tika konstatēts, ka, neraugoties uz to, ka dažās valstīs, piemēram, ASV, interese par ziņām vēlēšanu laikā ir palielinājusies, kopumā ziņu patēriņš mazinās.
Pētījuma ietveros, visā pasaulē 46% cilvēku norādījuši, ka viņus ļoti vai ārkārtīgi interesē ziņas – salīdzinājumā ar 63% 2017.gadā.
“Digital News Report” galvenais autors Niks Ņūmens (Nic Newman) BBC norādīja, ka pēdējos gados ziņu saturs ir bijis īpaši smags.
“Bija pandēmija [un] kari, tāpēc tā ir diezgan dabiska reakcija, ka cilvēki novēršas no ziņām, lai aizsargātu savu mentālo veselību, vai vienkārši izvēlas dzīvot savu dzīvi netraucēti,” viņš sacīja.
Ņūmens skaidroja, ka tie, kas izvēlas izvairīties no ziņām, bieži vien norāda, ka jūtas bezspēcīgi, jo uzskata, ka nevar ietekmēt nozīmīgus globālos notikumus. Viņš uzsvēra, ka cilvēki jūtas pārslogoti un apjukuši ziņu daudzuma dēļ, bet citi pauž nogurumu no nepārtrauktā politisko notikumu atspoguļojuma.
Pētījums atklājis, ka sievietes un gados jaunāki cilvēki biežāk jutās noguruši no ziņu daudzuma.
Tikmēr uzticēšanās ziņām saglabājusies stabila – 40%,
taču kopumā tā joprojām esot par 4% zemāka nekā koronavīrusa pandēmijas laikā, secināts pētījumā.
Pārskatā uzsvērts, ka pēdējo desmit gadu laikā ievērojami samazinājies ziņu patēriņš TV un presē, jo īpaši jaunāko paaudžu vidū, kas arvien vairāk izmanto tiešsaistes platformas un sociālos medijus, lai uzzinātu jaunāko.
Neraugoties uz pakāpenisku lietošanas samazināšanos, “Facebook” joprojām esot galvenā platforma, lai uzzinātu jaunumus.
Arī “YouTube” un “WhatsApp” spēlējot nozīmīgu lomu, savukārt “TikTok” ir kļuvis par aizvien populārāku ziņu avotu, pārspējot “X” (agrāk “Twitter”), proti, jaunāko notikumu uzzināšanai to izmanto 13% cilvēku (10% “X” gadījumā), bet 18-24 gadus vecu cilvēku vidū pasaulē šis rādītājs ir pieaudzis līdz 23%.
Pētījuma pārskatā uzsvērts, ka video, īpaši īsie ziņu video, kļūst par arvien nozīmīgāku ziņu avotu, pētījuma galvenajam autoram norādot, ka tie kļūst arvien populārāki, pateicoties to pieejamībai un saistošajam raksturam.
Kā arī pētījumā norādīts, ka pozitīvi vērtējama ziņu podkāstu veidošana, lai gan tā joprojām esot specializēta aktivitāte, kas galvenokārt uzrunājot izglītotu auditoriju.
Lai gan pētījums atklājis, ka sabiedrībā ir plaši izplatītas aizdomas par to, kā mākslīgais intelekts tiek izmantots žurnālistikā, it īpaši tādās smagās ziņās kā politika vai karš, tajā norādīts, ka priekšroka tiek dota tam, lai mākslīgais intelekts atbalstītu, nevis aizstātu žurnālistus viņu darbā.
Lasiet arī: Nedēļa Lietuvā | Sociālās drošības ministre atkāpjas no amata, valdība apstiprina padomju kapu pārvietošanu
