Nedēļa Lietuvā | Sinkēvičs iecelts par Zaļo/EBA priekšsēdētāja vietnieku; bijušais psihologs apcietināts par dzimumnoziegumiem pret migrantiem

Lietuvas uzņēmums turēts aizdomās par motoreļļas un smērvielu dempingu Apvienotajā Karalistē; uzņēmumam “Vinted” piemērots 2,4 miljonu eiro sods par patērētāju datu aizsardzības pārkāpumiem

Lietuvas premjere saka, ka aizsardzība un izglītība arī turpmāk būs budžeta prioritātes

Premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) ceturtdien, 4.jūlijā, intervijā “Info TV” raidījumam “INFO KOMENTARAI su Arnu Mazėčiu” (Info komentāri ar Arnu Mazeti) sacīja, ka Lietuvas 2025.gada valsts budžeta galvenās prioritātes joprojām būs aizsardzība un izglītība. “Būtībā nākamā gada budžets būs ļoti līdzīgs šā gada budžetam tādā ziņā, ka valsts drošība un aizsardzība, kā arī izglītība būs skaidras prioritātes,” viņa sacīja. Viņa atkārtoti uzsvēra, ka ievērojama daļa nākamā gada valsts budžeta ieņēmumu tiks izmantota, lai izpildītu valdības apņemšanos indeksēt pensijas, palielināt skolotāju algas un segtu valsts parāda izmaksas.

Sinkevičs ievēlēts par Zaļo/EBA EP grupas priekšsēdētāja vietnieku

Lietuvas demokrātu partijas “Par Lietuvu” Eiropas Parlamenta deputāts Virgīnijs Sinkēvičs (Virginijus Sinkevičius) tika ievēlēts par Eiropas Parlamenta (EP) Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības (EBA) grupas priekšsēdētāja vietnieku, ceturtdien, 4.jūlijā, preses konferencē Viļņā paziņoja demokrātu partijas deputāts Tomass Tomilins (Tomas Tomilinas). Jūnija beigās ievēlētais Sinkēvičs, kurš līdz šim bija Lietuvas eirokomisārs, būs viens no sešiem grupas priekšsēdētāja vietniekiem. Jaunajai Zaļo/EBA frakcijai būs 54 deputātu vietas, un tā būs sestā lielākā grupa. Sinkēvičs bija atbildīgs par vidi, okeāniem un zivsaimniecību aizejošajā EK sasaukumā.

Aizsardzības ministrija iegādāsies dronus par 36 miljoniem eiro

Lietuvas Aizsardzības ministrija ceturtdien, 4.jūlijā, paziņoja, ka tā iegādājas dažāda veida dronus par kopējo summu 36 miljoni eiro. Aizsardzības aprīkojuma aģentūra ir parakstījusi līgumus par mazās klases izlūkošanas dronu iegādi no Latvijas uzņēmuma “Edge Autonomy”, mini klases izlūkošanas dronu iegādi no Igaunijas uzņēmuma “Threod Systems” un mikroklases (kvadrikopteru) dronu iegādi no Lietuvas uzņēmuma “Deftools”, paziņoja ministrija. Lielākā daļa dronu tiks piegādāta šoruden, bet pārējie – 2025.gada sākumā. Iepirkums tiek veikts paātrinātā kārtībā, lai pēc iespējas ātrāk stiprinātu dronu spējas un integrētu dronus Lietuvas bruņotajos spēkos. Līdz 2030.gadam visu veidu dronu iegādei plānots piešķirt aptuveni 200 miljonus eiro jeb vidēji 30 miljonus eiro gadā.

Lietuvas uzņēmumu tur aizdomās par motoreļļas un smērvielu dempingu Apvienotajā Karalistē

Apvienotās Karalistes Tirdzniecības aizsardzības iestāde izmeklē, vai Lietuvas uzņēmums “SCT Lubricants” importē motoreļļu un smērvielas uz valsti par cenām, kas ir ievērojami zemākas par esošajām, ceturtdien, 4.jūlijā, ziņo ziņu portāls “15min.lt”. Kā ziņots, Lielbritānijas smērvielu ražotājs “Aztec Oils” ir iesniedzis valsts iestādei antidempinga pieteikumu, jo pamanījis, ka kopš 2022.gada februārī Krievija uzsāka karu Ukrainā, no Lietuvas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem importēto smērvielu apjoms ir palielinājies.

Piešķirts 58 miljonu eiro aizdevums “Teltonika” PCB rūpnīcai Viļņā

Trešdien, 3.jūlijā, “Swedbank” paziņoja, ka tā ir piešķīrusi 58 miljonu eiro aizdevumu “Teltonika High-Tech Hill”, “Teltonika” grupas uzņēmumam, kas Viļņā ceļ iespiedshēmu plašu (PCB) rūpnīcu. Tā paziņoja, ka “Teltonika High-Tech Hill” tehnoloģiju parkā galvaspilsētas Liepkalnes rajonā topošā PCB rūpnīca būs viena no modernākajām šāda veida rūpnīcām Eiropā. Kopējie ieguldījumi rūpnīcas būvniecības pirmajā posmā ir 89 miljoni euro, un to plānots pabeigt nākamā gada otrajā ceturksnī. Plānots, ka “Teltonika High-Tech Hill” tehnoloģiju parkā vairākos posmos piecu gadu laikā tiks uzbūvētas desmit jaunas ražošanas un administratīvās ēkas, un tiks nodarbināti aptuveni 6 000 darbinieki. Plānots, ka kopējās investīcijas tehnoloģiju parkā sasniegs vairākus miljardus eiro.

Bijušais psihologs apcietināts par seksuāliem noziegumiem pret migrantiem

Bijušais psihologs Tomass Kelpša (Tomas Kelpša) ir atzīts par vainīgu seksuālos noziegumos pret migrantiem un pornogrāfiska rakstura materiālu glabāšanā, trešdien, 3.jūlijā, paziņoja Viļņas apgabaltiesa. Par pornogrāfiska rakstura materiālu iegādi un izplatīšanu viņam piespriests 18 mēnešu cietumsods un 5 000 eiro sods. Tāpat viņam uz četriem gadiem aizliedza strādāt par psihologu. Viņam arī tika noteikts katram no upuriem samaksāt 10 000 eiro nemateriālo zaudējumu atlīdzību. Tiesa konstatēja, ka Kelpša izmantojis savu upuru ievainojamību un ar psiholoģiskas vardarbības palīdzību piespiedis četrus migrantus ar viņu veikt seksuālas darbības. Tā kā viņš strādāja bēgļu centrā, viņš draudēja upuriem, ka viņiem netiks piešķirts patvērums un viņi tiks nosūtīti atpakaļ uz izcelsmes valsti, ja atteiksies darīt viņa teikto. Spriedumu divdesmit dienu laikā var pārsūdzēt Viļņas apgabaltiesā.

Uzņēmumam “Vinted” piemērots 2,4 miljonu eiro sods par patērētāju datu aizsardzības pārkāpumiem

Lietoto preču pārdošanas platformai “Vinted”, kas ir Lietuvas pirmais vienradzis, par patērētāju datu aizsardzības pārkāpumiem tika uzlikts naudas sods 2,39 miljonu eiro apmērā. Naudas sods tika uzlikts pēc tam, kad tika izskatītas Francijas un Polijas uzraudzības iestāžu nosūtītās sūdzības un tika konstatēts, ka uzņēmums pārkāpis Vispārīgo datu aizsardzības regulu, otrdien, 2.jūlijā, paziņoja Lietuvas Valsts datu aizsardzības inspekcija. Tāpat tika konstatēts, ka, lai nodrošinātu platformas un tās lietotāju drošību, “Vinted” prettiesiski pakļāva dažus savus lietotājus tā dēvētajam “ēnu aizliegumam”, kas ir personas datu apstrādes prakse, kuras mērķis ir panākt, lai persona, kas varētu pārkāpt platformas principus, pamestu platformu, nezinot par šādu savu datu apstrādi. Lēmumu viena mēneša laikā var pārsūdzēt reģionālajā administratīvajā tiesā.

Prezidents atbalsta izstāšanos no Konvencijas par kasešu munīciju

Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) atbalsta Lietuvas izstāšanos no Konvencijas par kasešu munīciju, paziņojumā presei norādot, ka viņš vēlas izmantot visus iespējamos līdzekļus, tostarp kasešu munīciju, lai mobilizētu valsts aizsardzību un stiprinātu Lietuvas armijas spējas. Lietuvas izstāšanās no konvencijas ir nepieciešama sakarā ar ģeopolitisko apstākļu maiņu pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā, paziņoja Aizsardzības ministrija.

BEGA prognozē, ka kravu pārkraušana šogad samazināsies par 8%

Lietuvas Klaipēdas jūras ostā bāzētā stividorkompānija BEGA, atsaucoties uz dabas un ģeopolitiskajiem riskiem, prognozē, ka šogad kravu pārkraušana samazināsies par 8% – no 2,7 miljoniem tonnu 2023.gadā līdz aptuveni 2,5 miljoniem tonnu. BEGA otrdien, 2.jūlijā, savā Reģistru centra pārskatā, norādīja, ka šogad tā stiprina un paplašina lauksaimniecības produktu, minerālmateriālu un beramkravu minerālmēslu pārkraušanu. Pagājušajā gadā 68% no visām kravām bija lauksaimniecības produkti, bet 32% – beramie un šķidrie mēslošanas līdzekļi un citas preces. BEGA tīrā peļņa pagājušajā gadā pieauga līdz 2,4 miljoniem eiro no 1,6 miljoniem eiro 2022.gadā, ieņēmumiem pieaugot par 12 % – no 21,9 miljoniem eiro līdz 24,5 miljoniem eiro.

Valdošās partijas iekšējā reitinga augšgalā Seima vēlēšanām ir aizsardzības ministrs

Aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) ieņēma pirmo vietu iekšējā “Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu) (TS-LKD) kandidātu reitingā oktobrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, pirmdien, 1.jūlijā, paziņoja valdošā konservatīvā partija. Tomēr tas nenozīmē, ka Kasčūns, kurš šajā reitingā ieguva 4 373 balsis, būs partijas kandidātu saraksta līderis. TS-LKD padome šo amatu ir piedāvājusi premjerministrei Ingrīdai Šimonītei. Otro vietu varētu ieņemt ārlietu ministrs, partijas līderis Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis). Saskaņā ar organizācijas statūtiem abiem kandidātiem nav piemērojams nekāds rangs. Otrajā vietā ar 3 823 balsīm ierindojās izglītības, zinātnes un sporta ministre Radvile Morkūnaite-Mikuleniene (Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė), kurai ar 2 636 balsīm seko parlamenta Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Mindaugs Linge (Mindaugas Linge). Tālāk sarakstā ir finanšu ministre Gintare Skaiste (Gintarė Skaistė), kurai seko iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agnė Bilotaitė) un deputāti Monika Navickiene (Monika Navickienė), Paule Kuzmickiene (Paulė Kuzmickienė), Aiste Gedviliene (Aistė Gedvilienė), Audroņus Ažubalis (Audronius Ažubalis) un Mats Maldeiks (Matas Maldeikis).

Seko mums arī FacebookDraugiem un X!

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas