Izraēlas bruņotie spēki otrdien, 16.jūlijā, paziņoja, ka nākamnedēļ sāks iesaukt armijā kandidātus no ultraortodoksālās kopienas, kas ir īpaši jutīgs solis, ņemot vērā notiekošo karu pret “Hamas” Gazā un papildu konfliktus citās frontēs, kuru rezultātā Izraēla ir piedzīvojusi lielāko upuru skaitu pēdējo desmitgažu laikā, ziņo “Reuters”.
Izraēliešiem ar likumu ir noteikts pienākums dienēt armijā no 18 gadu vecuma 24-32 mēnešus. Izraēlas 21% arābu minoritātes pārstāvji un ultraortodoksālās kopienas pārstāvji jau gadu desmitiem lielākoties ir atbrīvoti no dienesta.
Jūnijā Izraēlas Augstākā tiesa nolēma atcelt atbrīvojumu ultraortodoksālajiem semināru studentiem,
tādējādi sagādājot jaunu politisku spriedzi premjerministram Benjaminam Netanjahu.
Izraēlas armijas paziņojumā teikts, ka no svētdienas sāksies “pirmās iesaukšanas pavēļu izdošanas process” pirms gaidāmā rekrutēšanas cikla jūlijā.
Otrdien izcēlās nelielas sadursmes starp ultraortodoksālajiem protestētājiem un policiju, kad vairāki desmiti cilvēku bloķēja galveno Izraēlas šoseju, bet drīz vien protesti tika izklīdināti.
Netanjahu koalīcijā ir divas ultraortodoksālās partijas, kuras uzskata, ka izņēmumi ir svarīgi, lai viņu vēlētāji paliktu reliģiskajās mācību iestādēs un neiekļūtu militārajā vidē, kas varētu apdraudēt viņu konservatīvās vērtības.
Šis jautājums ir izraisījis ultraortodoksālo ebreju protestus, un tie veido 13% no desmit miljoniem Izraēlas iedzīvotāju, kuru skaits līdz 2035.gadam varētu sasniegt 19%. Viņu atteikšanās dienēt karos, kurus viņi parasti atbalsta, ir Izraēlas sabiedrībā jau sen iesakņojusies šķelšanās.
