Drošības spēki Venecuēlā pirmdienas, 29.jūlija, vakarā raidīja asaru gāzi un gumijas lodes pret tūkstošiem protestētāju, kas devās uz prezidenta pili Karakasā pēc apstrīdētajiem vēlēšanu rezultātiem, prezidentam Nikolasam Maduro (Nicolás Maduro) pasludinot sevi par uzvarētāju un opozīcijai apgalvojot, ka tās kandidāts Edmundo Gonzaless (Edmundo González) uzvarēja, saņemot 73,2% balsu, un sakot, ka Maduro viltojis vēlēšanu rezultātus, ziņo britu raidorganizācija BBC.
Vēlēšanu iestādes pirmdien paziņoja, ka Maduro ar 51% balsu ir ieguvis trešo termiņu prezidenta amatā, bet neatkarīgie aptauju veicēji Maduro apgalvojumu par uzvaru nodēvēja par neticamu.
Opozīcijas partijas ir apvienojušās Gonzalesa pusē, mēģinot gāzt prezidentu Maduro no amata
pēc 11 pie varas pavadītiem gadiem, valstij piedzīvojot ekonomisko krīzi.
Karakasas ielās bija izvietota armija un policija, lai mēģinātu izklīdināt protestētājus un neļautu viņiem pietuvoties prezidenta pilij. Cilvēku pūļi sauca “Brīvību, brīvību!” un aicināja gāzt valdību.
Bruņoti policisti, militārie spēki un valdībai simpatizējošie kreisā spārna paramilitāristi iesaistījās sadursmēs ar protestētājiem un bloķēja daudzus ceļus pilsētas centrā.
Kadros bija redzams, kā uz lielceļiem deg riepas un ielās ir liels skaits cilvēku, bet policija uz motocikliem šauj asaru gāzi. Dažos rajonos tika noplēsti un sadedzināti prezidenta Maduro plakāti, kā arī aizdedzinātas riepas, automašīnas un atkritumi.
The opposition claims it can prove its electoral victory. According to independent exit polls, about 65% voted for opposition candidate Gonzalez and between 14% and 31% for Maduro.
Meanwhile, Venezuela is recalling its diplomats from Argentina, Chile, Costa Rica, the Dominican… pic.twitter.com/8SWoyyF5RA
— NEXTA (@nexta_tv) July 30, 2024
Protestētāji pauduši neapmierinātību par, viņuprāt, “briesmīgajām, krāpnieciskajām” vēlēšanām, apgalvojot, ka viņi uzvarēja ar 70% balsu, bet viņiem kārtējo reizi tika liegta uzvara.
Kā ziņots, daudzi jaunieši balsoja augstā bezdarba līmeņa, iespēju trūkuma un neapmierinātības ar valdību dēļ.
Kāds protestētājs sacīja, ka, lai gan prezidents Maduro jau ilgu laiku ir prezidenta amatā, nav notikušas “nekādas pārmaiņas” un kopš prezidenta Čavesa nāves ir “kļuvis vēl sliktāk”, uzsverot, ka jauniešiem ir vajadzīga labāka nākotne, un brīdināja: “Ja visi jaunieši aizbrauks, Venecuēlā paliks tikai veci cilvēki.”
Protestētāji apsūdzēja vecāka gadagājuma cilvēkus, kuri atbalsta valdību, dzīvojot no pabalstiem vai pārtikas izdalēm, kamēr jaunieši “vēlas pārmaiņas, pienācīgas darbavietas un labu nākotni mūsu valstij”.
Vairākas Rietumvalstu un Latīņamerikas valstis, kā arī starptautiskas organizācijas, piemēram, ANO, ir mudinājušas Venecuēlas varas iestādes pēc apstrīdētajām vēlēšanām publiskot atsevišķu vēlēšanu iecirkņu rezultātus.
Argentīna ir viena no valstīm, kas ir atteikusies atzīt prezidenta Maduro uzvaru vēlēšanās, un sešas citas Latīņamerikas valstis ir atsaukušas diplomātus saistībā ar to, ko Venecuēlas ārlietu ministrs nodēvēja par “intervencionisma darbībām”.
Tikmēr ASV augstākās administrācijas amatpersonas paziņojušas, ka izziņotais vēlēšanu rezultāts “nesakrīt ar datiem, ko esam saņēmuši, izmantojot ātrās balsu skaitīšanas mehānismus un citus avotus, kas liek domāt, ka paziņotais rezultāts var neatbilst tam, kā balsojuši cilvēki”, un aicināja iestādes nodrošināt pārredzamību, taču pagaidām netiek komentēts, kā tas ietekmēs sankcijas pret Venecuēlu.
Lasiet arī: Viedoklis | Politiskā divkosība Latvijā: Aivars Lembergs un tiesu lēmumu neievērošana