Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Parīzes olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija, kurā bija aina, kas atgādināja Leonardo da Vinči “Svētā vakarēdiena” ainu ar dejotājiem, modes māksliniekiem, “dragkvīnām”, transseksuālu modeli, gandrīz kailu grieķu vīna dieva tēlu, “plus-size” DJ-lesbieti vizuļojošā zilā kleitā un zelta oreolā. Tas viss, lai izteiktu drosmīgu paziņojumu par iekļaušanu un mūsdienīgu daudzveidību, ir, maigi izsakoties, lielā mērā izpelnījies noraidošu attieksmi no daudziem lietuviešiem, kuri joprojām sludina ticību, kas balstīta uz gadsimtiem senām tradīcijām.
Tie, kas uzdrošinājās aizstāvēt pārsteidzošo un reizē iespaidīgo priekšnesumu uz tilta pār Sēnu, bija mazākumā, bet lielākā daļa sabiedriskās dzīves komentētāju, kas dedzīgi komentē jebko, šoreiz klusēja.
“Atklāti sakot, es biju satriekts par to, ko redzēju. Ļoti bezgaumīgi, šokējoši un zaimojoši.
Kas ar mums notiek? Vai minoritātes patiešām šādi sagaida lielāku iecietību un pieņemšanu? Vai mūsdienās visam jābūt saistītam ar seksu un seksuālo identitāti? Ja jā, tad mēs dzīvojam ļoti dīvainā laikā,” retoriski vaicāja Arūns, divu pusaudžu zēnu tēvs no Viļņas, sarunā ar BNN.
Tomēr cienījams seniors, 73 gadus vecais Arvīds Dockus (Arvydas Dockus), Lietuvas kūrortpilsētas Palangas domes loceklis, saka, ka viņam “ļoti patika atklāšanas ceremonija no sākuma līdz beigām”.
“Daudz jautrības un daudz spilgtu personāžu.
Zinot Francijas vēsturi, ceremonija mani nemaz nepārsteidza. Es neredzēju neko neparastu. Francūži palika uzticīgi revolucionārajām un mākslinieciskajām saknēm,” viņš stāstīja aģentūrai BNN.
Pirmais neatkarīgās Lietuvas aizsardzības ministrs pēc 1990.gada Audrjus Butkevičs (Audrius Butkevičius), kurš tagad konsultē dažādas Ukrainas iestādes, aģentūrai BNN sacīja, ka Parīzes olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija bija Eiropas Savienības “ideoloģiskā pērle kronī”.
“Citiem vārdiem sakot, tas bija jauno normu atspoguļojums, ko tā vēlas padarīt par universālu no Viļņas līdz Lisabonai, federalizējot visu bloku un liekot tam rīkoties un pieņemt jaunās normas bez mirkšķināšanas,” viņš teica.
Pēc viņa domām, pēc pretrunīgi vērtētās atklāšanas Rietumu ienaidnieki – Krievija un Baltkrievija – nevarēja vēlēties labāku iespēju parādīt, ko viņi uzskata par Rietumu “amorālismu un deģenerāciju”.
“Taču vairāk mani satrauc tas, ka, ja mūsdienās runā par tradicionālo ģimeni, tu riskē saņemt prokremliskas nostājas birku.
Tas ir neprāts,” norādīja analītiķis.
Pirmais neatkarīgās Lietuvas ārlietu ministrs pēc 1990.gada un tagadējais parlamentārietis Povils Gīlis (Povilas Gylys) aģentūrai BNN pauda viedokli, ka daļa olimpiādes atklāšanas
ceremonija atgādina “sava veida sātanismu”.
“Esmu uzaudzis kā katolis, katoļticība un ticība manā dzīvē ir bijusi ļoti svarīga. Un, lai gan neesmu tik dievbijīgs, kā agrāk, tas, ko redzēju televīzijā, mani aizvainoja, bija ļoti zaimojoši un ķecerīgi,” sacīja Gīlis, piebilstot: “Diemžēl mūs pamet veselais saprāts un cieņa, un mēs pieļaujam, ka atcelšanas kultūra samaitā to, kas vēl vakar bija svēts. Es ceru, ka dievbijīgie kristieši tam pretosies.”
Lietuvas eiroparlamentārietis Petrs Auštrevičs (Petras Auštrevičius) aģentūrai BNN sacīja, ka, raksturojot olimpisko ceremoniju, pirms izdarīt tālejošus secinājumus vai nosodījumu, ir jāskatās uz Francijas kultūras un vēstures kontekstu.
“Tā ir nemitīgu novitāšu un inovāciju valsts, kurai caurvijas bagāta vēsture un kultūra.
Tāpēc, raugoties no šī viedokļa, atklāšanas ceremonija mani nemaz nepārsteidza. No Parīzes es, iespējams, neko citu nemaz negaidīju,” sacīja politiķis.
Savā “Facebook” ierakstā Daiņus Pūrs (Dainius Pūras), pēc profesijas psihiatrs, tagad Lietuvas parlamenta Seima deputāts, slavēja Parīzes vasaras olimpisko spēļu atklāšanu kā pārsteidzošu notikumu un izrādi.
“Pēc satura un formas – bravo, Parīze!
Mums biežāk jāatceras olimpiskās kustības pamatprincipi. To pamatā ir vispārējās cilvēktiesības, kas ir vissvarīgākais, kas mums mūsdienu pasaulē jāaizstāv. Parīzes olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija bija tieši par to. Milzīgs paldies par atklāšanas ceremoniju un milzīga cieņa spēļu organizatoriem,” sacīja Pūrs, pieminot olimpiskās spēles un apspiešanu padomju laikā.
Nākamajā ierakstā par šo tēmu viņš atzina, ka viņa Parīzi atbalstošais ieraksts, izraisīja pretreakciju, un daži komentētāji rīkojās kā Kremļa propagandisti, uzstājot, ka Rietumu civilizācijas degradācija ir neizbēgama.
“Un es ieteiktu saviem tautiešiem biežāk izmantot kritisko domāšanu. Tā būs ļoti nepieciešama, īpaši tuvojoties rudenim (Lietuvā oktobrī notiek vispārējās vēlēšanas – L. J.), kad līdzīgi morālās panikas uzbrukumi pastiprināsies no visām pusēm. Galu galā tuvojas svarīgas vēlēšanas, un būs jāspēj atšķirt graudus no pelavām,” sacīja Pūrs.
Nepiekrītot tam, Vladimirs Laučus (Vladimiras Laucius), pazīstams lietuviešu žurnālists, arī politikas analītiķis Austrumeiropas studiju centrā Viļņā, apgalvo, ka mūsdienās, ja esi nelokāms un stingrs tradicionālo vērtību, īpaši tradicionālo ģimenes vērtību aizstāvis, tad tiksi uzskatīts par Kremļa fanu.
“… Pie visa vainīgi ir svešie – no Kremļa. Un visi, kas kritizē galējā liberālisma izpausmes – galēji kreisās, nevis galēji labējās (kā šodien modē) “nāk no Kremļa iestādēm” vai vienkārši strādā Kremlim. Citādi nemaz nevar būt. Tieši tā jādomā, ja vien nestrādā Kremlim un nenāc no Kremļa institūcijām… Ja mēs turpināsim šādi, šauboties, vai melns ir melns, spams ir spams, un kauns ir kauns, Kremļa pozīcija vai nē,
tad mēs Kremlim taisīsim vislabāko reklāmu, kādu vien var uztaisīt,” savā ierakstā sociālajā tīklā “Facebook” norādīja analītiķis.
Laučus turpina: “Jūs domājat, ka ģimene ir svarīga? Bet tāda ir Kremļa nostāja! Ir jādomā un jāsaka, ka ģimene nav svarīga, ja, protams, jūs neesat svešais no “Kremļa institūcijām”.
“Un, lūk, ja olimpisko spēļu kaunpilno, pretīgo atklāšanu nedrīkstam kritizēt tikai tāpēc, ka to cita starpā kritizē arī krievi, tad miljardiem kristiešu visā pasaulē var sākt domāt, ka krievi ir forši. Paldies informācijas kara ekspertiem (kuri uzskata, ka ceremonijas kritizēšana ir prokremliska – L. J),” teikts Laučusa ierakstā.
Tomēr šķiet, ka izvēli atveidot tik ikonisku un svētu Bībeles ainu iepriekš minētajā veidā daudzi uztvēra kā ļoti provokatīvu un necienīgu. Daudziem kristiešiem “Svētais vakarēdiens” joprojām ir dziļi reliģiski nozīmīgs, simbolizējot Kristus pēdējo maltīti ar apustuļiem pirms krustā sišanas.
Tomēr citi slavē organizatorus, uzstājot, ka viņi efektīgi izcēluši un aptvēruši mūsdienu daudzveidības, dzimumu plūduma un mākslinieciskās brīvības tēmas.
Kurā pusē esat jūs?
