Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuvai gatavojoties 13.oktobrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, valsts grožus, ņemot vērā sabiedrības neuzticēšanos politiskajām partijām, var pārņemt jebkurš, tomēr ir skaidrs, ka neatkarīgi no politiskās cīņas rezultātiem Lietuvas atbalsts Ukrainai, kas ir būtisks Lietuvas drošībai, paliks nemainīgs. Tomēr atkarībā no jaunā Ministru kabineta sastāva var notikt nelielas izmaiņas.
“Īsāk sakot, prezidents (Gitans Nausēda – L.J.) nekad nedos savu piekrišanu valdībai, kas vilcināsies ar atbalstu Ukrainai,
centīsies to samazināt un kas vēlēsies pārskatīt mūsu pašu aizsardzības saistības,” aģentūrai BNN sacīja Viļņas Universitātes politikas zinātņu docents Ļutaurs Gudžinsks (Liutauras Gudžinskas).
Pagaidām tikai dažas malējās partijas, tostarp “Nemunas rītausma”, kas pēdējās aptaujās uzrāda apskaužami labus rezultātus, un it īpaši “Miera koalīcija”, ko vada bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Viktors Uspaskičs (Viktoras Uspaskichas),
ir paudušas nodomu, iespējams, grozīt Lietuvas politiku attiecībā uz Ukrainu.
“Mums ir nepieciešams miers – ne tikai Ukrainā, bet visā pasaulē. Karš nes nāvi un postu. Kā ģenerālis esmu to redzējis ļoti bieži. Diemžēl atšķirībā no mūsu priekšgājējiem jaunās paaudzes politiķi vairs neatceras karu zvērības. Diemžēl Lietuvā valda kara retorika. Mēs joprojām ticam, ka varam uzvarēt Krieviju, taču tā ir tikai cerība,” aģentūrai BNN sacīja bijušais Lietuvas bruņoto spēku komandieris, tagad Miera koalīcijas kandidāts Valds Tutkus (Valdas Tutkus).
Savukārt grupas “Nemunas rītausma” priekšsēdētājs Remigijs Žemaitaitis (Remigijus Žemaitaitis) aģentūrai BNN sacīja, ka
viņš ir pārliecināts, ka Lietuvai un Rietumiem būtu jāseko ASV Donalda Trampa (Donald Trump) pieejai attiecībā uz karu Ukrainā:
“Tramps ir ierosinājis republikāņiem turpmāku ASV militāro palīdzību Ukrainai piešķirt aizdevuma, nevis dāvanas veidā. Es tam pilnībā piekrītu.”
Viņš piebilda: “Vācija ir paziņojusi, ka nākamgad uz pusi samazinās savu militāro palīdzību Ukrainai, neraugoties uz bažām, ka ASV atbalsts Kijivai varētu ievērojami samazināties, ja Baltajā namā atgriezīsies Donalds Tramps. Tāpēc mums Lietuvā vajadzētu ieklausīties, ko saka mūsu galvenie partneri Eiropā. Tomēr neuztveriet mani nepareizi – mums ir jāatbalsta Ukraina.”
Aģentūra “Reuters” vēstīja, ka saskaņā ar 2025.gada budžeta projektu Vācijas atbalsts Ukrainai 2025.gadā tiks samazināts no aptuveni astoņiem miljardiem eiro 2024.gadā līdz četriem miljardiem eiro 2025.gadā.
Tomēr patiesībā tagad runas par
mierīga atrisinājuma meklēšanu Ukrainā vai atbalsta apjoma samazināšanu liek Lietuvas galvenajām politiskajām partijām nicinoši sarauties.
Povils Gīlis (Povilas Gylys), Lietuvas ārlietu ministrs no 1992. līdz 1996.gadam, uzskata, ka viņš zina, kāpēc.
“Kā cilvēks cienījamā vecumā (Gīlim ir 76 gadi) un pieredzējis politiķis, kurš ir izgājis cauri visādām grūtībām, varu skaidri pateikt, ka mēs kā valsts dzīvojam tā sauktajā pasaules paradigmā un personas no ietekmīgas valsts daļas aizkulisēs velk stīgas. Protams, ņemot vērā, ka bojāgājušo skaits Ukrainā pieaug un valstis, kas palīdz Ukrainai, ir saspringtas, sākt runāt par mieru būtu ļoti loģiski. Taču iepriekš minēto iemeslu dēļ tuvākajā laikā tas nenotiks. Rietumu pasaule un arī Lietuva kļūdaini uzskata, ka tikai karš ir labākā atbilde uz jebkuru karadarbību,” viņš sacīja BNN.
Tomēr šobrīd lielākā mīkla ir tā, kuras Lietuvas partijas vēlēšanu dienā kļūs par uzvarētājām.
“Daudz kas joprojām attīstās, bet šķiet, ka lielākā Lietuvas politiskā partija sociāldemokrāti (SD) piesaista lielāko uzmanību un pozicionē sevi kā potenciālos uzvarētājus, tādējādi, liekot partijai sākt sarunas par koalīcijas veidošanu,” sacīja Gudžinsks.
Skaidrs, ka SD negūs vairākumu Lietuvas parlamentā Seimā, t.i., 71 vietu 141 deputāta palātā, un tas nozīmē, ka partijai būs jāsēžas pie sarunu galda ar citām partijām, kas sludina līdzīgas programmas arī par Ukrainu.
“Sociāldemokrātiem, iespējams, pieņemamākais partneris būtu Sauļa Skverneļa (Saulius Skvernelis) Demokrātu savienība “Lietuvas vārdā”, kas ir prognozējama, ar pārbaudītu reputāciju un labu priekšvēlēšanu sastāvu,” sacīja Gudžinsks.
Tāpat kā SD, arī “Lietuvas vārdā” stingri atbalsta Ukrainu.
Tomēr abām partijām joprojām, visticamāk, būs nepieciešama citu partiju palīdzība, lai veidotu jaunu Ministru kabinetu.
Pēc analītiķa domām vislabākais scenārijs būtu, ja liberālās partijas – Liberālā kustība un Brīvības partija – padotu roku, tādējādi pagarinot savu palikšanu pie varas pēc 2024.gada.
“Taču viņu ceļš uz Seimu nebūs viegls. Es domāju, ka it īpaši Brīvības partijai ir jāpieliek lielākas pūles pie vēlēšanu kampaņas. Tāpat es neuzdrošinātos norakstīt valdošo “Tēvzemes savienību” (TS-LKD jeb konservatīvos – L. J.), kas vienmēr var paļauties uz savu disciplinēto un uzticīgo vēlētāju bāzi,” sprieda analītiķis.
Konservatīvie pēdējā laikā ir piedzīvojuši vairākus lielus triecienus,
tostarp atklājās fakts, ka partijas priekšsēdētājs un valsts ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) un viņa sieva Austēja Landsberģiene (Austėja Landsbergienė), viena no Lietuvas bagātākajām sievietēm, tieši pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā iegādājās greznu villu Grieķijas salā. Šis fakts lika daudziem izteikt apsūdzības par to, ka ģimene plānojusi bēgt no valsts.
Tomēr tieši TS-LKD vadībā Lietuva līdz 2024.gada martam bija nosūtījusi Ukrainai ieročus gandrīz 600 miljonu eiro vērtībā. TS-LKD vadītā valdība ir bijusi spēcīgs un skaļš Ukrainas atbalstītājs, piedāvājot plašu palīdzību ne tikai aizsardzības jomā, bet arī sniedzot humāno palīdzību un diplomātisko atbalstu.
Gudžinsks arī neizslēdz, ka vēlēšanu uzvarētāji, kuriem trūks mandātu, lai paši saviem spēkiem veidotu jaunu koalīciju, būs spiesti sadarboties
ar tā sauktajām populistiskajām partijām, īpaši ar “Nemunas rītausma”, kas dedzīgi aģitē vēlēšanu kampaņu.
Jāatzīmē, ka šā gada sākumā Žemaitaitis saņēma Konstitucionālās tiesas spriedumu, kurā viņa izteikumi par ebrejiem tika atzīti par antikonstitucionāliem.
Savos “Facebook” ierakstos pagājušajā gadā Žemaitaitis izteica pieņēmumu, ka “ebreji un krievi” Otrā pasaules kara laikā apspieda etniskos lietuviešus, turklāt viņi esot atbildīgi par 1944.gada Pirčupes ciema slaktiņu. Patiesībā šo noziegumu pastrādāja vācu SS karaspēks.
Turklāt arī 2023.gadā Žemaitaitis publicēja ziņu par Izraēlas sagrauto palestīniešu skolu Rietumkrastā, norādot, ka Izraēlas rīcība “vairo dusmas un vienlaikus naidu pret ebrejiem un viņu tautu”, citējot antisemītisku pantiņu.
Tomēr viņa partija pēdējā laikā reitingos stingri ieņem trešo vietu, un Žemaitaitis apgalvo, ka tiesas lēmums bija politiski motivēts.
“Izvēloties starp Zaļo un zemnieku savienību (LVŽS) un Žemaitaiša partiju, pirmā, iespējams, tiek uzskatīta par mazāko ļaunumu,”
sacīja Gudžinsks, piebilstot, ka nevar izslēgt arī mazākuma valdības iespējamību.
Arī tas, ka sociāldemokrāti, gatavojoties prezidenta vēlēšanām maijā, nolēma neizvirzīt savu kandidātu vēlēšanās, bet gan atbalstīt līdzšinējo prezidentu Gitanu Nausēdu un garantējot atbalstu līdz pat galam, nāk par labu SD, uzskata analītiķis.
“Runājot par kopējo ainu pēc oktobra vēlēšanām, attiecībā uz atbalstu Ukrainai nav gaidāmas būtiskas pārmaiņas.
Tomēr, ņemot vērā to, cik saspringtā ekonomiskā situācijā atrodamies, zināmas izmaiņas ekonomikā var notikt. Taču ne uz mūsu vai Ukrainas valsts aizsardzības rēķina,” uzsvēra Gudžinsks.
