Pagājušajā gadā Izraēla Gazas joslā ir bombardējusi vairāk nekā 40 000 mērķu, atklājusi 4 700 tuneļu šahtas un iznīcinājusi 1 000 raķešu palaišanas vietas, pirmdien, 7.oktobrī, paziņoja Izraēlas militārie spēki, apritot gadam kopš “Hamās” vadīto kaujinieku uzbrukuma, kura laikā tika nogalināti apmēram 1 200 izraēliešu un 250 saņemti gūstā, no kuriem 100 joprojām atrodas gūstā, un aizsāka Izraēlas uzbrukumu anklāvam, vēsta “Reuters“.
Izraēlas militārais uzbrukums Gazai ir nogalinājis gandrīz 42 000 palestīniešu, izpostījis anklāvu, pārvietojot gandrīz visus 2,3 miljonus iedzīvotāju un izraisot bada krīzi.
Izraēlas bruņotie spēki paziņoja, ka kopš 2023.gada 7.oktobra ir nogalināti 726 Izraēlas karavīri. No tiem 380 karavīri gāja bojā 7.oktobra uzbrukumos un sākot ar 2023.gada 27.oktobri – 346 karavīri Gazas joslā.
Ievainoto karavīru skaits bijis 4 576. Piecdesmit seši karavīri gāja bojā operatīvo negadījumu rezultātā, kurus militārie dienesti nedefinēja. Izraēlas armija paziņoja, ka kopš kara sākuma ir iesaukti 300 000 rezervistu – 82% vīriešu un 18% sieviešu, un gandrīz puse no viņiem ir vecumā no 20 līdz 29 gadiem.
Kopš kara sākuma no Gazas joslas uz Izraēlu tika izšautas 13 200 raķetes. Vēl 12 400 raķetes tika izšautas no Libānas, 60 – no Sīrijas, 180 – no Jemenas un 400 – no Irānas, paziņoja militārpersonas.
Tā paziņoja, ka ir nogalinājusi vairāk nekā 800 “teroristu” Libānā, kur no gaisa ir veikti triecieni 4 900 mērķiem un aptuveni 6 000 sauszemes mērķu. Militāristi paziņoja, ka pagājušajā gadā nogalināti astoņi Gazas kaujinieku brigāžu komandieri, aptuveni 30 bataljonu komandieri un 165 rotu komandieri.
Tikmēr tūkstošiem palestīniešus atbalstošu protestētāju pulcējās pasaules pilsētās,
tostarp Londonā, Parīzē, Ņujorkā, Džakartā, Manilā, Keiptaunā, Berlīnē un Romā, pieprasot izbeigt vardarbību Gazā un Tuvajos Austrumos pirms pirmās gadadienas kopš “Hamās” nāvējošā uzbrukuma Izraēlai. Demonstrācijas notika arī pie Baltā nama Vašingtonā, protestējot pret ASV atbalstu Izraēlai militārajās kampaņās Gazā un Libānā.
Kā ziņots, Izraēla svētdien veikusi triecienus mērķiem Libānā, intensīvākajā Libānas galvaspilsētas bombardēšanā, kopš Izraēla pastiprināja savu kampaņu pret Irānas atbalstīto grupējumu “Hizbullāh”, nogalinot 12 cilvēkus un vairākus ievainojot, sakot, ka uzbrukts izlūkošanas štābam un ieroču noliktavām. Gazā nogalināti vismaz 26 cilvēki un 93 ievainoti, veicot “precīzus triecienus “Hamās” teroristiem”.
Bet “Hizbullāh” raķetes, apejot pretgaisa aizsardzību, trāpījušas Haifai un Tiberiasai Izraēlā. Kā tika ziņots, triecieni Haifā nodarīja postījumus ēkām un ievainoja desmit cilvēkus abās pilsētās. “Hizbullāh” paziņoja, ka ar raķešu “Fadi 1” salvi mērķēts uz militāro objektu uz dienvidiem no Haifas.
Svētdien ASV valdība reaģēja uz Izraēlas spēcīgo bombardēšanu, sakot, ka militārais spiediens var veicināt diplomātiju, bet var arī novest pie kļūdainiem aprēķiniem.
Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) nedēļas nogalē paziņoja, ka ieroču sūtījumi Izraēlai būtu jāpārtrauc. Izraēla sacīja, ka šāds solis palīdzētu Irānai.
Konflikts Libānā, kas sākās pirms gada ar “Hizbullāh” pārrobežu uzbrukumiem, atbalstot “Hamās”, pēdējās nedēļās ir saasinājies. Līdz ar vardarbības pastiprināšanos ir nogalināti vairāk nekā 2 000 cilvēku, un Libānas Veselības ministrija ziņo, ka tikai sestdien vien miruši 25 cilvēki.
