Dienvidkorejas Ārlietu ministrija pirmdien, 21.oktobrī, izsauca Krievijas sūtni Seulā, lai protestētu pret to, ko tā sauca par Ziemeļkorejas karaspēka nosūtīšanu uz Krieviju izvietošanai Ukrainā, un apsolīja kopīgu starptautisku reakciju, ziņo “Reuters”.
Dienvidkorejas ārlietu ministra pirmais vietnieks Kims Hongkjuns izsauca Krievijas augstāko sūtni Seulā Georgiju Zinovjevu un aicināja nekavējoties izvest Ziemeļkorejas karavīrus no Krievijas, teikts ministrijas paziņojumā.
Kims sacīja, ka Ziemeļkorejas karaspēka piedalīšanās karā Ukrainā ir pretrunā ANO rezolūcijām un ANO statūtiem un rada nopietnus draudus Dienvidkorejas un citu valstu drošībai.
“Mēs visstingrākajā veidā nosodām Ziemeļkorejas nelikumīgo militāro sadarbību, tostarp karaspēka nosūtīšanu uz Krieviju,” ministrija citēja Kima teikto.
“Mēs reaģēsim kopā ar starptautisko sabiedrību, mobilizējot visus pieejamos līdzekļus pret darbībām, kas apdraud mūsu drošības pamatintereses.”
Zinovjevs paziņojis Kimam, ka Maskavas un Phenjanas sadarbība ir saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un nav vērsta pret Dienvidkorejas drošības interesēm, teikts Krievijas vēstniecības ierakstā “Facebook”.
Dienvidkorejas spiegu aģentūra pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Ziemeļkoreja uz Krievijas Tālajiem Austrumiem ir nosūtījusi 1 500 speciālo spēku karavīru, lai tie piedalītos mācībās un aklimatizētos vietējās militārajās bāzēs, un ka viņi, visticamāk, tiks izvietoti kaujās Ukrainas karā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien aicināja valstis, kuras ir atzinušas, ka Ziemeļkoreja arvien vairāk iesaistās karā Ukrainā, stingri reaģēt.
“Esmu pateicīgs tiem valstu līderiem un pārstāvjiem, kuri neaizver acis un atklāti runā par šo sadarbību…,” viņš sacīja. “Mēs šajā jautājumā sagaidām normālu, godīgu un stingru reakciju no mūsu partneriem.”
Piektdien Baltā nama Nacionālās drošības padome nevarēja apstiprināt ziņojumus par to, ka Ziemeļkorejas karaspēks Ukrainā cīnās Krievijas pusē, piebilstot, ka, ja tie ir patiesi, tā ir potenciāli bīstama Krievijas kara Ukrainā attīstība.
Taču pirmdien Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Seula pirms spiegu aģentūras paziņojuma ir konsultējusies ar Vašingtonu, un nosodīja to, ko tā nosauca par Ziemeļkorejas nelikumīgu iesaistīšanos Ukrainā un aicināja nekavējoties to pārtraukt.
NATO vadītājs Marks Rite (Mark Rutte) pēc pirmdienas telefonsarunas ar Dienvidkorejas prezidentu Junu Sukjolu vietnē “X” paziņoja, ka gadījumā, ja Ziemeļkoreja nosūtīs karaspēku uz Ukrainu, lai tas cīnītos Krievijas labā, tas ievērojami saasinās konfliktu.
Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Lins Dzjans sacīja, ka Pekina cer, ka visas puses centīsies panākt situācijas deeskalāciju.
Gan Krievija, gan Ziemeļkoreja ir noliegušas ieroču piegādes, bet ir apņēmušās stiprināt militārās saites, jūnijā samitā parakstot savstarpējās aizsardzības līgumu.
Kremlis ir noraidījis Dienvidkorejas apgalvojumus, ka Ziemeļkoreja būtu nosūtījusi militārpersonas, lai palīdzētu Krievijai cīņā pret Ukrainu.
Lasiet arī: Ziemeļkoreja sūtīšot 12 000 karavīru palīdzēt Krievijai iekarot Ukrainu
