Latvija bija viena no 13 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kur šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaudzis vispārējās valdības parāds attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes “Eurostat” dati.
Latvijā – tāpat kā Polijā – otrajā ceturksnī gada griezumā valdības parāds palielinājies par 4,1 procentpunktu.
Lielāks nekā Latvijā vispārējās valdības parāda kāpums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo laika posmu pirms gada bijis Somijā (+5,2 procentpunkti) un Igaunijā (+4,7 procentpunkti). Savukārt mazāks nekā mūsu valstī tas bijis Austrijā (+3,1 procentpunkts), Beļģijā (+2,3 procentpunkti), Rumānijā (+2,2 procentpunkti) un Slovākijā (+1 procentpunkts).
Čehijā vispārējās valdības parāds gada laikā nav mainījies.
Vispārējās valdības parāds otrajā ceturksnī samazinājies 13 ES valstīs. Lielākais kritums reģistrēts Kiprā (-10 procentpunkti), Grieķijā (-8,9 procentpunkti), Portugālē (-8,1 procentpunkts), Horvātijā (-5,7 procentpunkti), Spānijā (-3,5 procentpunkti) un Nīderlandē (-2,2 procentpunkti). Lietuvā vispārējās valdības parāds samazinājies par -0,1 procentpunktiem
ES vidēji kritums bijis 0,4 procentpunkti, bet eirozonā samazinājums bijis 0,7 procentpunkti.