No visiem Baltijas valstu iedzīvotājiem tieši lietuvieši visbiežāk izvēlas ilgtspējīgākus transporta līdzekļus un mājokļus, kur iespējams uzlādēt elektromobiļus, liecina šajās valstīs veiktā aptauja, ko pēc Schneider Electric pasūtījuma šajā septembrī veica uzņēmums The Norstat.
Norstat Baltijas valstīs aptaujāja 3 000 respondentu 18–74 gadu vecumā.
Kā secināms pēc aptaujas rezultātiem, uz elektrisko transportlīdzekli tuvākajā laikā vēlētos pāriet 19% aptaujāto lietuviešu, 13% latviešu un 12% igauņu.
Taču vispopulārākā Baltijas valstu iedzīvotāju izvēle ir hibrīdauto.
Iegādāties šāda tipa automašīnu apsvērtu 38% aptaujāto lietuviešu, 26% latviešu un 29% igauņu. Tāpat pāreju uz hibrīdauto biežāk apsver tieši lielo pilsētu iedzīvotāji – šāda veida transportlīdzekli plāno iegādāties 47% Viļņas, 31% Rīgas un 34% Tallinas aptaujāto iedzīvotāju.
«Baltijas valstīs elektromobiļu popularitāte neaug tik strauji. To izrāvienu kavē pieaugušās elektroenerģijas cenas, mazattīstītais uzlādes staciju tīkls, īpaši mikrorajonos, un elektromobiļu augstās cenas. Tāpēc pagaidām mūsu reģiona iedzīvotāji vairāk sliecas izvēlēties piesardzīgāku variantu – hibrīdauto, kura ekspluatācija sagādā mazāk neērtību. Pārsteidz, ka daudzi mūsu reģiona iedzīvotāji joprojām mēdz izvēlēties dīzeļdzinējus, lai gan to popularitāte un īpatsvars Eiropas tirgū ar katru gadu ievērojami samazinās,» izbrīnu neslēpj elektrības sadales un automatizācijas risinājumu uzņēmuma Schneider Electric produktu attīstības vadītājs Baltijas valstīs Gatis Arājums.
Pat 26% Igaunijas, 22% Latvijas un 19% Lietuvas respondentu apsvērtu iespēju tuvākajā laikā iegādāties auto ar dīzeļdzinēju. Tāpat 13% aptaujāto latviešu, 17% igauņu un tikpat daudz lietuviešu apgalvo, ka apsvērtu iespēju iegādāties benzīna automašīnu. Savukārt 29% aptaujāto lietuviešu, 41% latviešu un 32% igauņu tuvākajā laikā neplāno iegādāties nekādu automašīnu.
Uzlādes stacija pieejamība kļūst par svarīgs faktoru, izvēloties nākotnes mājokli.
Turklāt – neraugoties pat uz to, ka elektromobiļa iegāde tuvākajā laikā lielajam vairumam Baltijas valstu iedzīvotāju vēl nav prioritārs jautājums. Pat 52% aptaujāto lietuviešu apgalvo – ja šodien iegādātos jaunu māju, būtu svarīgi, lai tajā būtu uzstādīta uzlādes stacija. Savukārt Latvijā šī iespēja ir aktuāla 35% aptaujāto iedzīvotāju, Igaunijā – 31%. Īpaši svarīgi tas šķiet lielpilsētās, jo 58% aptaujāto Viļņas iedzīvotāju, 44% Rīgas un 35% Tallinas iedzīvotāju vēlētos iespēju uzlādēt elektromobili mājās.
«Šī tendence ir aktuāla visiem reģiona nekustamo īpašumu attīstītājiem,» skaidro Arājums.
Līdz šim, pēc viņa teiktā, visās trīs Baltijas valstīs lielāka uzmanība pievērsta ātrās uzlādes staciju tīkla attīstībai lielpilsētu ielās, ceļmalās un autostāvvietu zonās, nevis dzīvojamās un biroju ēkās.
Patlaban Lietuvā privātpersonas, iegādājoties mazāk piesārņojošu automašīnu, var saņemt līdz 5 000 eiro kompensāciju, juridiskās personas – līdz 4 000 eiro. Savukārt no nākamā gada komersantiem šajā valstī tiks piemērots vēl lielāks atvieglojums: uzņēmumiem, kas iegādāsies elektromobiļus, tiks piemērota 0% PVN likme.
Latvijā privātpersonas, iegādājoties jaunu elektromobili, var saņemt atbalstu 4 500 eiro apmērā, lietotu – 2 250 eiro apmērā. Tāpat Latvijā tiek izmaksāta 1 000 eiro kompensācija, ja vecā automašīna tiek nodota pārstrādei.
Igaunijā šobrīd nav valsts atbalsta pasākumu elektromobiļu iegādei, taču valdība plāno ieviest stimulējošu paketi nākamgad.
Kā svarīgu priekšnoteikumu Baltijas valstu iedzīvotāji aptaujā nosauc plašāku uzlādes staciju pieejamību biroju un dzīvojamajās ēkās, tirdzniecības centros un citās sabiedriskās vietās. To norādījuši 49% Lietuvas, 32% Latvijas un 36% Igaunijas respondentu. Uzlādes staciju trūkumu kā problēmu izceļ ne tikai lielpilsētu, bet arī mazāku pilsētu iedzīvotāji, kur pie daudzdzīvokļu mājām nav iespēju uzlādēt elektromobiļus.
«Ēku loma pārejā uz elektrotransportu būs noteicošā visā pasaulē. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai uzlādes staciju infrastruktūru savā dizainā iekļautu ne tikai nekustamo īpašumu attīstītāji, bet arī pašvaldības, pilsētplānotāji un elektroenerģijas piegādātāji. Tikmēr Baltijas valstīs uzlādes staciju tīkla attīstība ēkās ir atkarīga no privāto investoru iniciatīvas. Tomēr līdz 2030.gadam ap 70% no visiem elektromobiļiem tiks lādēti ēkās – tas ir liels izaicinājums un mums vajadzētu gatavoties tam jau šodien,» uzsver Arājums.
Lasiet arī: Pieaug pieprasījums pēc elektroauto; pieejams atbalsts to iegādei astoņu miljonu eiro apmērā
