Katru gadu līdz ar rudens iestāšanos pieaug transportlīdzekļu un meža dzīvnieku sadursmju skaits, un, kā norāda apdrošināšanas uzņēmums AAS Balta, sadursmes visbiežāk notiek ar lapsām, stirnām un mežacūkām, bet postošākas ir sadursmes ar Latvijas mežu milžiem – aļņiem.
Pēc apdrošinātāja informācijas, šogad lielākais šāda rakstura apdrošināšanas gadījums tika fiksēts oktobrī, kad automašīna BMW X6 pēc sadursmes ar alni bija norakstāma metāllūžņos, bet apdrošināšanas atlīdzība sasniedza 38 000 eiro.
Kopumā šogad par auto sadursmēm ar meža dzīvniekiem Balta pieteiktas atlīdzības jau par 2,49 miljoniem eiro, kas ir 14% kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
«Jau ierasts, ka no oktobra līdz janvārim un maijā autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, pārvietojoties pa autoceļiem, kas ved cauri mežam vai atrodas meža masīvu tuvumā. Pavasarī meža dzīvnieki ir vieglprātīgi un pārdroši, jo aizņemti ar mīlas lietām, bet rudeņos uz ceļiem parādās jauni, nepieredzējuši dzīvnieki, kuri vēl nezina, ka automašīnas ir bīstamas,» stāsta Balta Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.
Kā vēl viens riska faktors ziemā, ko norāda eksperts, ir sāls, ar ko kaisa ceļus – «pārnadžiem tas ir vajadzīgs uzturā, tāpēc tie nāk ārā no mežiem laizīt sāli».
Savukārt, lai izvairītos no sadursmēm, autovadītājam ir jāzina gan tas, kā novērst sadursmi, gan kā pareizi rīkoties, ja sadursme ir nenovēršama. Pirmais un pats galvenais noteikums – bīstamās vietās, kuras šķērso iecienītas meža dzīvnieku takas vai kuras apzīmētas ar atbilstošām ceļazīmēm, nedrīkst pārsniegt ātruma ierobežojumus.
Redzot vienu dzīvnieku, noteikti jābremzē, jo nav garantija, ka tam nesekos citi, turklāt arī pamanītais dzīvnieks var izdomāt griezties atpakaļ un otrreiz šķērsot ceļu.
Tāpat daudz ko izšķir arī tas, vai autovadītājs ir pilnībā koncentrējies uz ceļu – pamanīt meža dzīvnieku jau laikus pirms ceļmalas un savlaicīgi nobremzēt ir iespējams tikai tad, ja šoferis pilnībā pievēršas auto vadīšanai un nekam citam.
Kā uzsver apdrošinātāji, svarīgi ir pārliecināties arī par to, cik labi transportlīdzeklis sagatavots šādām situācijām. Piemēram, braucot apgrūtinātas redzamības apstākļos, jāpārliecinās, vai auto lukturi ir tīri, un riepām jābūt atbilstošām braukšanas apstākļiem – ziemas riepām ar pietiekamu protektora dziļumu.
Autoveikalos var iegādāties ultraskaņas svilpes, kuru korpusam cauri plūstošais gaiss pie noteikta ātruma – parasti virs 50 kilometriem stundā – rada ultraskaņu, kas netraucē cilvēkiem, bet ir dzirdama zvēriem un liek tiem izvēlēties citu kustības virzienu. Paļauties tikai uz šīm svilpēm nevar, bet par ļaunu tās nenāks, uzsver apdrošinātājs.
Jaunākais tehnoloģiskais risinājums ir infrasarkanās jeb nakts redzamības kameras, kas diennakts tumšajā laikā ceļmalās pamana ķermeņus ar no pārējās vides atšķirīgu temperatūru – cilvēkus un dzīvniekus – un signalizē vadītājam, pirms viņš ieraudzījis problēmu. Taču šāds aprīkojums ir pieejams tikai jaunākajiem automašīnu modeļiem, un to uzstāda jau rūpnīcā, atsevišķi tas pagaidām nav nopērkams.
Savukārt, ja autovadītājs ir nonācis avārijas situācijā, ir jārīkojas tieši tā, kā teikts ceļu satiksmes noteikumos – jābremzē, uzsver Liecinieks.
«Tiešā sadursmē ar dzīvnieku cilvēki reti gūst traumas, bet, veicot manevrus, nav garantijas, ka saglabāsiet vadību pār auto, un frontāla sadursme pretējā braukšanas joslā gan var beigties nevis ar vienu, bet vairākiem bojāgājušajiem,» brīdina eksperts.
Saskaņā ar likumu neatkarīgi no tā, vai notikusi sadursme ar savvaļas dzīvnieku vai mājdzīvnieku, par notikušo jāziņo policijai un atstāt notikuma vietu bez policijas atļaujas nedrīkst.
Lasiet arī: Nedēļas pirmajā pusē Latvijā bagātīgi snigs; ceļi var būt slideni