Pītersona Starptautiskā ekonomikas institūta viespētniece Elīna Ribakova būtu gatava kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, aģentūrai LETA apstiprināja Ribakova.
Viņa atzina, ka neformālas sarunas par iespējamu kandidēšanu ir bijušas ar vairākiem politiķiem, bet šobrīd Ribakova nevar atklāt ar kuriem.
“Jā, es esmu gatava kandidēt. Man ir liels gods tikt apsvērtai Latvijas Bankas prezidentes amatam. Esmu gatava izmantot savu starptautisko pieredzi, lai veicinātu Latvijas ekonomikas noturību pret satricinājumiem un izaugsmi,” pauda Ribakova.
Viņa uzsvēra, ka Latvijas Bankas prezidents ir vienīgais amats, kura dēļ viņa apsvērtu iespēju pārtraukt darbu pie sankcijām, kuru veic Vašingtonā,
sadarbojoties ar Pītersona Starptautisko ekonomikas institūtu, Kijevas Ekonomikas augstskolu un “Bruegel” domnīcu Briselē.
“Mūsu pētījumu rezultātā ir noteiktas sankcijas pret Krievijas “ēnu floti” un Krievijai radušās grūtības iegūt kritiskos komponentus ieroču ražošanai. Tas ne tikai uzlabo Ukrainas pozīcijas, bet arī pastiprina Latvijas un visas Eiropas drošību,” skaidroja Ribakova.
Jautāta, kādi viņas skatījumā būtu galvenie virzieni, kuros Latvijas Bankas darbs būtu jāmaina vai jāpastiprina, Ribakova uzsvēra, ka Latvijas Banka jau ir izdarījusi būtisku darbu. “Mani draugi starp centrālo banku vadītājiem komentē, ka Mārtiņa Kazāka balss bija respektēta Eiropas Centrālajā bankā (ECB), un viņš bija viens no pirmajiem, kas runāja par inflācijas riskiem un mudināja uz aktīvu rīcību,” uzsvēra Ribakova.
Pirmkārt, viņasprāt, ir jārod iespēja palielināt kreditēšanu un kredītu pieejamību Latvijā. Ribakova norādīja, ka pašlaik iedzīvotāji un uzņēmumi uzkrājumus konservatīvi glabā bankās, saņemot nelielu atdevi, bet bankas tos tālāk izsniedz ļoti drošos kredītos ar augstām nodrošinājuma prasībām, turklāt par salīdzinoši augstām likmēm.
Ribakova uzsvēra, ka kreditēšana Latvijā atsāk nedaudz palielināties, taču varētu darīt vairāk, sadarbojoties ar finanšu tirgus dalībniekiem, lai kopīgi atrastu risinājumus. “Pēc globālās finanšu krīzes joprojām ir palikusi negatīva ietekme, taču šī krīze bija pirms 15 gadiem, ir laiks to beidzot atstāt pagātnē un atsākt uzņemties samērīgu risku. Komforta zonā ir droši, bet tur nekas neaug,” pauda Ribakova.
Otrkārt, Ribakovas ieskatā, ir svarīgi attīstīt kapitāla tirgu, lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzkrājumus efektīvāk pārvēršot investīcijās. Pašlaik Latvijas kapitāla tirgū dominē banku kredīti, taču tie nevar segt visas vajadzības, un tas ir pilnīgi normāli, skaidroja Ribakova. Kad rodas problēmas ar banku kreditēšanu, kapitāla tirgus var sniegt atbalstu, piedāvājot alternatīvus finansēšanas avotus, piemēram, obligācijas vai akcijas. Savukārt, ja kapitāla tirgū ir grūtības, bankas var palīdzēt ar ekonomikai nepieciešamo finansējumu, skaidroja ekonomiste.
Viņa norādīja, ka šī savstarpējā saspēle ir būtiska, lai nodrošinātu plašākas finansēšanas iespējas. Attīstītā kapitāla tirgū uzkrājumi tiek efektīvi novirzīti investīcijās, uzņēmējiem ir pieejams dažāda veida finansējums, bet krājēji, kas gatavi uzņemties samērīgu risku, var ilgtermiņā nopelnīt daudz vairāk, nekā turot naudu bankā, skaidroja Ribakova.
Visbeidzot, Latvijas Bankai jāsoļo līdzi laikam, uzsvēra Ribakova. Viņa noradīja, lai nodrošinātu noturību pret satricinājumiem, jāizprot ne tikai monetārā politika un finanšu stabilitāte, bet arī citi riski, piemēram, šī brīža hibrīdkara apstākļos – kiberuzbrukumi un infrastruktūras sabotāža Baltijas jūrā. Tāpat Ribakova uzsvēra, ka aktīvi jāizmanto jaunākās tehnoloģijas gan pamatuzdevumu veikšanā, gan risku vadībā.
Ribakova minēja, ka pašlaik savos pētījumos aktīvi izmanto dabiskās valodas apstrādi monetārās politikas analīzē, kā arī lielos datus un mākslīgo intelektu sankciju pētījumos, lai izpētītu, kā minētie jaunie riski var ietekmēt gan finanšu sektoru, gan ekonomiku.
“ASV un Eiropas valstu pārstāvjiem, kā arī centrālajām bankām, ir liela interese, un es bieži prezentēju savus pētījumu rezultātus. Uzskatu, ka aktīva lielo datu un mākslīgā intelekta izmantošana var sniegt Latvijai konkurētspējas priekšrocības attiecībā pret citām valstīm Eiropā, kā arī stiprināt Latvijas Bankas lomu Eiropas centrālo banku sistēmā,” piebilda Ribakova.
Jau vēstīts, ka Latvijas Bankas prezidenta kandidatūras deputātiem ir jāizvirza, jo pērnā gada 21.decembrī pirmais amata pilnvaru termiņš beidzās Kazākam, bet jaunu Latvijas Bankas prezidentu Saeima neievēlēja. Latvijas Bankas prezidenta pienākumus atbilstoši Saeimas lēmumam līdz jauna prezidenta ievēlēšanai pilda Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Māris Kālis.
Pērnā gada nogalē uz Latvijas Bankas prezidenta amatu “Progresīvie” kopā ar “Jauno vienotību” (JV) izvirzīja Kazāku, savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) kopā ar atsevišķiem Nacionālās apvienības un “Apvienotā saraksta” (AS) deputātiem – “Attīstības finanšu institūcijas Altum” (“Altum”) valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Dienu pirms balsošanas Saeimā Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) paziņoja, ka koalīcijas partijas atsauc savus kandidātus un notiks jauns izvirzīšanas process, kurā koalīcija vienosies par vienotu kandidātu.
Šobrīd koalīcijas iekšējās sarunās par vienotu Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu netiek izskatīta ne bankas bijušā prezidenta Kazāka kandidatūra, ne arī Bērziņa kandidatūra, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša neoficiāla informācija.
Tikmēr AS frakcijas deputāti Latvijas Bankas prezidenta amatam nolēmuši virzīt Kazāku, tagad gan paužot pārliecību, ka viņam piemīt visas nepieciešamās prasmes un kvalitātes un viņa ievēlēšana stiprinātu gan Latvijas Bankas, gan valsts reputāciju, izbeidzot pēdējo mēnešu “netīro politisko tirgu” ap šo amatu. AS līdzpriekšsēdētājs Edvards Smiltēns pauda uzskatu, ka šobrīd acīmredzamākā, racionālāka un pamatotākā izvēle amatam ir Kazāks.