Nebanku kreditētāju no jauna izsniegto kredītu summa šogad pirmajā pusgadā augusi par 19,3%, otrdien, 22.novembrī, preses konferencē sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis.
2022.gada pirmajā pusgadā nebanku kreditētāji no jauna izsnieguši aizdevumus 311,37 miljonu eiro apmērā, savukārt 2021.gada pirmajā pusgadā no jauna izsniegto kredītu summa veidoja 260,925 miljonu eiro, bet 2020.gada pirmajā pusgadā – 233,21 miljonu eiro.
Kopumā patērētāju (nebanku) sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2022.gada pirmajā pusgadā ar patērētājiem noslēdza 454 040 jaunu darījumu, kas skaitā ir par 24 500 darījumiem jeb 5,7% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā.
Vienlaikus Priedītis atzina, ka patērētāju kreditēju skaits turpina samazināties. 2022.gada 1.janvārī, pēc paša iniciatīvas, patērētāju kreditēšanas tirgu pameta viens komersants, līdz ar to
2022.gada pirmajā pusgadā Latvijā spēkā bija 42 speciālās atļaujas jeb licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai.
Savukārt tām trim sabiedrībām, kurām speciālā atļauja patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai bija apturēta no 2022.gada 1.janvāra uz laiku līdz sešiem mēnešiem, komersantiem nespējot izpildīt normatīvos noteiktās prasības, licences anulētas 2022.gada 1.jūlijā.
Viņš arī atzīmēja, ka 2020.gada 31.decembrī Latvijā bija spēkā 56 speciālās atļaujas jeb licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, taču no 2022.gada 1.jūlija spēkā ir 39 licences. Tas nozīmē, ka pēdējā pusotra gada laikā tirgu pametuši 30,4% no tirgus dalībniekiem.
Priedītis uzsvēra, ka, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, par deviņiem jeb 69,2% ir samazinājies kredītu pret kustamas lietas ķīlu (lombarda) sniedzēju skaits, nozarē paliekot četriem pakalpojuma sniedzējiem.
Lai arī 2022.gads jaunu aizdevumu izsniegšanā sākās iepriekš pieredzētajos apmēros, turpmākajos divos mēnešos – martā un aprīlī – jaunu aizdevumu izsniegšana pietuvinājās iepriekšējo gadu attiecīgo mēnešu maksimumiem – gandrīz 53 miljoniem eiro.
Savukārt 2022.gada pirmā pusgada pēdējos divos mēnešos – maijā un jūnijā – tika pārspēti iepriekš fiksētie rekordi, kredītos patērētajiem izsniedzot 60,04 miljonus eiro un 58,33 miljonus eiro.
No jauna izsniegto kredītu summa augusi lombardu kredītiem – par 18,5% un patēriņa kredītiem – par 15,6%. No jauna izsniegto hipotekāro kredītu summa augusi par 28,5%, distances kredītu summa augusi par 26,6%, bet līzingu summa augusi par 12,6%.
Distances kredītiem un līzingiem 2022.gada pirmajā pusgadā sasniegti jauno kredītu izsniegšanas apjomu rekordi pirmajos pusgados kopš 2013.gada – attiecīgi 133,34 miljoni eiro un 100,27 miljoni eiro.
Savukārt no jauna izsniegto kredītu skaits pirmajā pusgadā audzis distances kredītiem – par 18%, no jauna izsniegto kredītu skaits lombarda kredītiem sarucis par 2,8%, līzinga kredītiem – samazinājies par 1%, hipotekārajiem kredītiem – audzis par 12,1%, bet patēriņa kredītu skaits samazinājies par 1,1%.
Šogad pirmajā pusgadā atkal pieaudzis nebanku kreditētāju kopējais kredītportfelis, kas 2022.gada jūnija beigās bija 887,87 miljonu eiro apmērā, uzrādot pieaugumu par 15,6% jeb 119,72 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2021.gada jūnija beigām, kad kopējais kredītportfelis bija 768,15 miljoni eiro. 2022.gada jūnija beigās kredītportfeli veidoja 431 842 kredīti salīdzinājumā ar 410 995 kredītiem 2021.gada 31.decembrī un 524 255 kredītiem 2021.gada 30.jūnijā.
Šogad pirmajā pusgadā saglabājās laba nebanku kreditētāju kredītportfeļa kvalitāte, jo šogad bez kavējumiem bija 91,35% no kredītiem, kas ir par 0,07 procentpunktiem mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, kad tika sasniegta visu laiku labākā kredītportfeļa kvalitāte – 91,42% no kredītiem bija bez kavējumiem.
Vienlaikus 2020.gada pirmajā pusgadā bez kavējumiem bija 88,7% no kredītiem, bet 2019.gada pirmajā pusgadā – 87,4% no kredītiem. Savukārt 2013.gadā bez kavējumiem bija 72,5% no kredītiem.
Labākā kvalitāte ir līzinga kredītiem, kur bez kavējumiem bija 96,5% no kredītiem. Starp patēriņa kredītiem bez kavējumiem bija 88,9%, distances kredītos – 85,2%, bet hipotekārajos kredītos – 78,1%.
Portfeļu kvalitātes rādītāji 2022.gada 30.jūnijā salīdzinājumā ar 2021.gada 30.jūniju ir uzlabojušies visos kredīta veidos, izņemot patēriņa kredītus.