Baltijas valstu kopuzņēmums AS “RB Rail” ir iesniedzis Baltijas valstu “Rail Baltica” projekta pieteikumu jaunākajam Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) uzsaukumam kopumā vairāk nekā 325 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja “RB Rail” pārstāvji.
Latvijā finansējums pieteikts “Rail Baltica” pamattrases dienvidu posmam virzienā no Lietuvas robežas līdz Salaspilij nākamajai būvniecības fāzei, kas ietver 14,2 kilometru dzelzceļa uzbēruma būvniecību. Papildu pieteikums ietver “Rail Baltica” elektrifikācijas tehniskā projekta pirmo fāzi posmā no Latvijas-Lietuvas robežas līdz Upeslejām, kā arī projekta ieviešanas atbalsta pasākumus.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē trešdien satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) norādīja, ka provizoriski Latvijas pieteiktais finansējums ir apmēram 160 miljoni eiro. “Vairāk finansējumam nevaram pieteikties, jo šajā budžeta septiņgadē esam pietuvojušies maksimālajam apmēram, kas teorētiski mums varētu pienākties,” sacīja ministrs.
Paredzēts, ka Lietuvā darbi tiks koncentrēti uz vairākiem stratēģiskiem elementiem, tostarp trim būvēm Kauņas mezgla dzelzceļa pamattrases posmā, kā arī pilna apjoma elektrifikācijas tehniskā projekta izstrādi no Latvijas robežas līdz Polijas robežai, reģionālo staciju projektēšanu un izpildprojektēšanas pakalpojumiem. Plānā ietilpst arī zemes iegāde 30% posma starp Polijas robežu un Kauņas pilsētas mezglu.
Savukārt Igaunijā pieteikums ietver 10,1 kilometra gara divsliežu ceļa uzbēruma būvniecību posmā no Kerpla līdz Selja, ietverot dzelzceļa apakšstruktūras un inženierbūvju būvdarbus.
“RB Rail” atzīmē, ka līdztekus nacionālajām aktivitātēm turpinās arī “Rail Baltica” pārrobežu aktivitātes, ko īstenos “RB Rail” un līdzfinansē trīs Baltijas valstis. “RB Rail” turpinās globālā projekta koordinēšanu sistēmu inženierijas un projekta pārvaldības jomā, ieskaitot EISI aktivitāšu vadību, globālo projekta koordināciju, plānošanu un verifikāciju, un ENE tehniskās projektēšanas atbalsta pasākumus.
Plānots, ka iesniegtie projekti tiks izvērtēti līdz 2025.gada jūlijam.
Pēc Eiropas Komisijas (EK) lēmuma paziņošanas par atbalsta piešķiršanu izvēlētiem projektiem, rudenī tiks noslēgts jauns finansēšanas līgums.
Kopuzņēmumā norāda, ka pērn Latvijā tika parakstīts pamattrases būvdarbu ietvara līgums, kas aptver 228 kilometrus ar sākotnējo būvniecību 40 kilometru posmā pie Lietuvas robežas. Igaunijā pērn būvniecības līgumi aptvēra 73,87 kilometrus dzelzceļa uzbēruma ar papildu 32,59 kilometriem, par kuriem plānots izsludināt iepirkumu tuvāko nedēļu laikā. Savukārt Lietuvā turpinājās pamattrases uzbēruma un inženierbūvju būvniecība 46,3 kilometru garumā, kā arī izsludināts iepirkums par papildu 12,1 kilometra garu posmu. Papildu iepirkumus Lietuva plāno izsludināt 2025.gadā, kopumā šogad veicot darbus 114 kilometru garā posmā.
“RB Rail” norāda, ka patlaban aptuveni 160 kilometri pamattrases un saistītās infrastruktūras ir būvniecības stadijā visās trijās Baltijas valstīs.
Savukārt, ņemot vērā notiekošos iepirkumu procesus galvenajām dzelzceļa apakšsistēmām un pašreizējo darbu tempu, līdz 2025.gada beigām plānots sasniegt būvniecības gatavību 43% pamattrases.
Tāpat kopuzņēmumā norāda, ka projekts ir nodrošinājis vairāk nekā četrus miljardus eiro finansējuma ar nozīmīgu Eiropas Savienības (ES) un dalībvalstu ieguldījumu. Lai risinātu inflācijas izraisīto izmaksu pieaugumu, “Rail Baltica” apsver jaunus finansēšanas mehānismus, tostarp publiskās un privātās partnerības (PPP) risinājumus un ES militārās mobilitātes fondu izmantošanu.
“RB Rail” valdes priekšsēdētājs Marko Kivila norāda, ka konkurence šajā EISI finansējuma uzsaukumā ir ļoti spēcīga, tomēr “RB Rail” ir optimistisks par pozitīvu rezultātu, jo šis finansējums ir kritiski svarīgs “Rail Baltica” būvniecības progresa paātrināšanai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
“Nodrošinot šo finansējumu, mēs varēsim virzīties uz priekšu šīs vitāli svarīgās infrastruktūras izbūvē, kas savienos Baltiju ar Eiropas dzelzceļa tīklu un stiprinās reģionālo savienojamību,” norāda Kivila.
LETA jau ziņoja, ka šogad 14.janvārī valdība sēdes slēgtajā daļā iepazinās ar SM sagatavoto informatīvo ziņojumu par “Rail Baltica” projekta Latvijas prioritārajām aktivitātēm Baltijas valstu pieteikumā EISI vienpadsmitajam projektu uzsaukumam (CEF11) un atbalstīja pieteikuma iesniegšanu.
2024.gada septembrī EK izsludināja vienpadsmito projektu uzsaukumu finansējuma saņemšanai no EISI, kas līdz šim ir galvenais “Rail Baltica” projekta finansējuma avots. Kopumā dzelzceļa infrastruktūras projektu atbalstam pieejams 1,2 miljardu eiro finansējums no Kohēzijas aploksnes ar atbalsta intensitāti līdz 85%, kam pieteikumus var iesniegt tikai Kohēzijas fonda dalībvalstis. Tāpat tas ir pēdējais projektu uzsaukums ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā, kurā pieteikumus vērtēs pēc to nozīmības Eiropas līmenī un gatavības pakāpes.
Tāpat vēstīts, ka valdība 2024.gada 10.decembrī konceptuāli vienojās, ka līdz 2025.gada novembrim būs jāveic tehniski ekonomiskā analīze Rīgas savienošanai ar “Rail Baltica” pamattrasi.
SM kopīgi ar Finanšu ministriju (FM) un Ekonomikas ministriju (EM) līdz 2025.gada 1.novembrim jāiesniedz MK tehniski ekonomisko analīze un privāto investīciju piesaistes iespēju izvērtējums Rīgas savienošanai ar “Rail Baltica” pamattrasi, izbūvējot Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa infrastruktūru uz vienu no divām starptautiskajām stacijām – vai no Upeslejām uz Rīgas Centrālo staciju vai no Misas uz Rīgas lidostu.
“RB Rail” aplēses liecina, ka Rīgas posma Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija īstenošanai būtu nepieciešami 629 miljoni eiro, savukārt Misa-Rīgas lidostas posmam – 924 miljoni eiro.
Tomēr kā prioritārie uzdevumi “Rail Baltica” pirmajā kārtā būs izveidot “Rail Baltica” pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei, kā arī būvdarbu pabeigšana “Rail Baltica” pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī Salaspilī (Daugavkrastos) nodrošinot pārsēšanās iespēju starp “Rail Baltica” un esošo 1520 mm dzelzceļa tīklu.
Valdība noteica, ka līdz 2025.gada jūlijam SM, FM un EM ir jānosaka un jāiesniedz kopējie projekta maksimāli pieļaujamie cenu griesti, balstoties uz projekta ekonomisko pamatojumu, kā arī ir jāturpina strādāt pie priekšlikumiem papildu finanšu instrumentu piesaistei, tostarp 2026.-2028.gada finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai.
Tāpat ziņots, ka atbilstoši jaunākajai “RB Rail” informācijai “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.