Baltijas valstu kopīgas elektrostacijas būvniecības izmaksas varētu pārsniegt finansiālo ieguvumu, pieļāvis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, norādot, ka Baltijas valstu elektrības ražošanas jaudas varētu būt pietiekamas.
“Izmaksu un ieguvumu analīzei vajadzētu atbildēt uz visiem jautājumiem. Projektu kā tādu varētu apsvērt. Vai tas ir patiešām būtisks, vai ir jāmobilizē resursi tā īstenošanai? Es patiešām tā nedomāju. Pēc analīzes varētu izrādīties, ka tas nav nepieciešams, jo katrai valstij ir savas ražošanas jaudas,” Nausēda piektdien teica lietišķo ziņu portālam “Verslo žinios”.
Prezidents norādīja, ka šobrīd svarīgāks jautājums ir Baltijas valstu elektrotīkla sinhronizācija ar Rietumeiropu un droša elektroenerģijas starpsavienojumu darbība.
“Starpsavienojumu jautājums joprojām būs vissvarīgākais. Tās ir ne tikai mūsu, bet arī NATO un Eiropas Savienības intereses kopumā. Es patiešām vēlētos, lai mēs būtu gatavi gan tīšiem, gan netīšiem mēģinājumiem sabojāt mūsu starpsavienojumus,” paziņoja Nausēda.
Jau vēstīts, ka pēdējā laikā Baltijas jūrā notikuši vairāki aizdomīgi iespējamas sabotāžas incidenti, un Krievijas “ēnu flotes” kuģi tiek vainoti par apzinātiem bojājumiem zemūdens elektroenerģijas un optisko šķiedru kabeļiem, kas savieno Baltijas jūras reģiona valstis.
Iepriekš janvārī Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns ierosināja kopā ar Latviju un Igauniju izstrādāt kopīgu elektrostacijas projektu. Viņš sacīja, ka atjaunīgā enerģija ir prioritāte un, visticamāk, tas nebūtu mazs kodolreaktors, jo tā īstenošanai būtu vajadzīgi desmit gadi.
Pagājušā gada beigās darbu sākušās Lietuvas jaunās valdības programmā ir paredzēta diskusija ar citām Baltijas valstīm par iespējamu kopīgu jaudas izsoli investoriem modernās un elastīgās elektrostacijās, kas ražotu elektroenerģiju periodos, kad ilgāku laiku nav vēja vai saules.
Iepriekš trīs Baltijas valstis nav spējušas vienoties par kopīga sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecību, tām bijušas domstarpības par zemūdens elektrības kabeļa ar Zviedriju sākuma punkta atrašanās vietu, tās ilgstoši nespēja vienoties par kopīgu gāzes tirgu, kā arī pastāvīgas domstarpības izraisījis Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas projekts “Rail Baltica”.
Lasiet arī: Aizdomās par saistību ar LVRTC kabeļa bojājumiem Norvēģijas policija arestējusi kuģi ar krievu apkalpi