Autore: Ilona Bērziņa
Ainārs Šlesers nešaubās, ka vasarā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās viņš kļūs par Rīgas mēru. Tāpat viņš nešaubās par savas partijas panākumiem 15.Saeimas vēlēšanās 2026.gada rudenī un ir gatavs uzņemties premjera pienākumus. BNN aicināja Aināru Šleser uz sarunu, lai noskaidrotu viņa redzējumu par Rīgu, birokratizācijas ierobežošanu, tranzīta politiku valstī, “Zaļo kursu”, demogrāfiskās bedres pārvarēšanu un daudzām citām lietām.
Valdošās koalīcijas spēki jau ierasti Jūs un partiju “Latvija pirmajā vietā” izmanto kā tādu bubuli. Tā sakot, uzvarēs Šlesers, un tad jūs redzēsiet. Kā jūs to vērtējat?
Angļu valodā atbilde būtu ļoti īsa – game is over. Pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās šīs valdības un ideoloģijas dienas ir skaitītas. Esošajā sasaukumā viņi var kombinēties kā grib, bet es domāju, ja Latvija grib redzēt gaišu nākotni, mums jāsadarbojas ar Trampa ASV. Taču šodienas valdība uz to nav spējīga, jo ar ilgstoši valdījušu liberālo varu Tramps nesadarbosies. Viņš ļoti stingri izvēlas sadarbības partnerus daudzās pasaules valstīs. Itālijas premjere Džordža Meloni aizbrauca uz ASV, tikās ar Trampu, izveidoja labas attiecības un viņu uzaicināja uz prezidenta inaugurāciju. Tāpat tas notiek ar daudziem citiem Eiropas līderiem. Ja Latvija grib veidot labas attiecības ar ASV, kas šodien ir ārkārtīgi svarīgi mūsu drošībai, tad varai jāmainās.
Domāju, pēc četriem mēnešiem Rīgas pašvaldības vēlēšanās mūsu partija uzvarēs, es kļūšu par galvaspilsētas mēru, un jau 2026.gada oktobrī mēs svinēsim lielo uzvaru Saeimā. Ir liela varbūtība, ka tāda “Vienotība” nemaz nepārvarēs piecu procentu barjeru. Viņi ir parādījuši sevi kā neprofesionālu, birokratizētu organizāciju. Tas viss, kas notiek ar “airBaltic”, “Rail Baltic” un daudzām citām lietām tikai parāda to, ka viņu laiks ir beidzies. Tam visam, kas šodien notiek valstī, jāpieliek punkts un es esmu gatavs to izdarīt.
Tomēr nenoliegsiet, ka nākamās Saeimas vēlēšanās jūsu klātbūtne “Latvija pirmā vietā” listē partijas izredzēm nāktu tikai par labu. Varbūt ir vērts ar kļūšanu par Rīgas mēru nesteigties?
Te ir divas lietas. Viens ir, atrasties opozīcijā un kritizēt, otrs, strādāt, lai Latviju izvilktu no purva. Paceļot Rīgu, mēs pacelsim arī Latviju, jo Rīga ir puse no Latvijas ekonomikas. Tieši tāpēc eju uz Rīgu, lai gada laikā nodemonstrētu atšķirību, kā ir iespējams strādāt.
Šodien situācija ir nobriedusi, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) parādījis, ka sabiedrība viņu neatbalsta. Viņa rezultāti ir, maigi izsakoties, vāji. Šis bija unikāls sasaukums, kad Rīgas domes deputātiem bija doti pieci gadi, bet nekas tā arī netika izdarīts. Es nerunāju par ikdienas darbiem – ielas tika tīrītas, bedrītes lāpītas, bet nekādas lielas investīcijas, kas būtu palikušas pēc šī sasaukuma, nekas tāds prātā nenāk. Tieši tāpēc es domāju, ka mans darbs Rīgā būs vēl vairāk redzams, nekā mans darbs Saeimā.
Mēs neesam atkarīgi no tādiem valsts jeb sabiedriskajiem medijiem, kā, piemēram, “Panorāma” vai “Latvijas radio”. Kad mūs uzaicina, ejam uz turieni, bet tas arī viss. Esam izveidojuši savu mediju grupu sociālajos tīklos, kur ir gan partijai pietiekoši daudz sekotāju. Piemēram, “Tik-Tok” mums ir jau 72 tūkstoši sekotāju, nevienai citai partijai tik daudz nav. Man “Facebook” ir apmēram 60 tūkstoši sekotāju un ļoti daudz mūsu cilvēku ir aktīvi sociālajos tīklos. Mēs izmantojam “YouTube” platformu, “Instagram”, un tā tālāk, un esam gan redzami, gan dzirdami katru dienu. Ja es būšu mērs, cilvēki mani redzēs un dzirdēs vēl daudz biežāk.
Viena no Latvijas nelaimēm ir pārliekā birokratizācija un uzblīdusī ierēdniecība. Ir kāda recepte, kā ar to tikt galā?
Problēma ir tā, ka mēs slīkstam nabadzībā. Uz šo gadu ir apstiprināts valsts budžets, kura ieņēmumi ir 15,1 miljards, bet izdevumi – 17,1 miljards. Līdz ar to divi miljardi tiks aizņemti. Mūsu kaimiņvalsts Igaunijas ieņēmumi šogad paredzēti 17,7 miljardi, bet izdevumi – 18,1 miljards. Ja salīdzinām šos ciparus, tad Latvija iekasē par 2,6 miljardiem eiro mazāk, nekā Igaunija. Igaunijā ir par 500 tūkstošiem cilvēku mazāk nekā Latvijā, un, ja Igaunijas cilvēku skaits būtu pielīdzināms tiem 1,8 miljoniem iedzīvotāju, kas it kā ir Latvijā, tad viņu ieņēmumi būtu 24 miljardi. Tātad, lai mēs sasniegtu tikai Igaunijas līmeni, nemaz nerunājot par citām Eiropas valstīm, mums pietrūkst aptuveni 9 miljardi iekasēto nodokļu.
Tas parāda, ka mūsu ekonomika ir pilnīgā “trubā” un tur vajag mainīt absolūti visu.
Doma ir ārkārtīgi vienkārša – par 30% jāsamazina “baltās apkaklītes” valstī, jo ir pārāk daudz ierēdņu, pārāk daudz birokrātijas. Kā teica valsts kontrolieris, valstī ir sešas institūcijas, kuras nodarbojas ar nekustamā īpašuma jautājumiem. Sešas! Atlaist cilvēkus tā vienkārši nevar, bet var reorganizēt šīs iestādes, tās apvienojot. Reorganizācijas rezultātā daļa darbinieku tiks atbrīvoti. Tā kā Latvijas ekonomikā šobrīd pietrūkst kvalificētu darbinieku, daudziem ierēdņiem beidzot būtu iespēja parādīt sevi privātajā sektorā. Ja reiz viņi ir tik labi un neaizstājami, tad lai iet strādāt un pelnīt Latvijai nodokļus. Jo mums jau vajadzīgi nodokļu ieņēmumi, lai palielinātu pensijas, skolotājiem, policistiem, mediķiem algas.
Mēs runājam par to, ka Latvijā vajadzētu ievest speciālistus, taču pirmais, kur mēs varam pasmelties, tā ir mūsu ierēdniecība. Otrkārt, jādomā, kā varam atgriezt atpakaļ tos cilvēkus, kuri no Latvijas aizbraukuši un tikai tad varam skatīties, kā piesaistīt speciālistus no citām valstīm. Ir vajadzīga fundamentāla reorganizācija un domāju, ka Latvijas iedzīvotāji ir tam gatavi. Cilvēkiem būs iespēja salīdzināt valdības darbu jeb bezdarbību, par ko arī prezidents Edgars Rinkēvičs runā, sakot, ka ir pagājis gads, bet neviena reforma nav notikusi valsts pārvaldē. Rīgā reformas būs ļoti straujas un galvenais, mēs nodrošināsim milzīgas investīcijas galvaspilsētas ekonomikai, kas arī uz valsts fona būs pavisam cita bilde.
Starp pieprasītākajām specialitātēm, ir medmāsas, pirmskolas skolotāji, pavāri, kravas automobiļu vadītāji, klientu apkalpošanas speciālisti, betonētāji. Cik liela daļa no jūsu minētajiem 30% šiem amatiem kvalificētos?
Nevienam ierēdnim nav garantēts darbs valsts pārvaldē visa mūža garumā. Lai iet un mācās. Viņi ir taisījuši dažādus kursus bezdarbniekiem, lai paši iet šajos kursos un iemācās reāli strādāt. Viss šis darbs tikai ar papīriem un kaut kādu tukšu atskaišu ražošana, kuras nevienam nav vajadzīgas, tikai lieki šķērdē nodokļu maksātāju naudu. Piemēram, tulkošana. Es saprotu, ka sinhronā tulkošana Briselē ir vajadzīga. Taču pie mūsdienu tehnoloģijām jebkuru dokumentu var iztulkot ar Google Translate un vajadzīgs tikai kāds cilvēks, kurš pēc tam šim dokumentam iziet cauri un to piekoriģē. Tā tulkošana notiek burtiski dažu sekunžu laikā un tu vari dabūt attiecīgo tekstu angļu, vācu, japāņu, ķīniešu valodās, kādās tik vajag. Pasaule ir gājusi uz priekšu un mums tas ir jāizmanto.
Neapšaubāmi, nodokļi valstij ir vajadzīgi, tikai nav dzirdēts, ka kāda no lielajām darba devēju organizācijām būtu teikusi, ka ar uzņēmējdarbības vidi mums viss ir kārtībā un nekādu problēmu vairs nav.
Izstāstīšu, kā redzu situāciju Rīgā. Pēc tam, kad uzvaram vēlēšanās un es tieku apstiprināts par Rīgas mēru, es samazināšu ierēdņu skaitu Rīgas domē par 30%. Es to izdarīšu ļoti ātri. Tie, kas strādās, saņems vēl labāku atalgojumu, tie, kuru pakalpojumi nebūs vajadzīgi, lai iet strādāt privātajā sektorā.
Esmu piedalījies dažādos semināros un vienā no tiem uzņēmēji teica, ka saskaņošana saistībā ar celtniecību Latvijā prasa vismaz trīs mēnešus, bet Igaunijā mazāk nekā mēnesi. Kad mūsu ierēdņi aizbrauca uz Tallinu paskatīties, kā igauņi to dara, viņi teica – nē, mums vajag visu nopietnāk pārbaudīt! Kontrolētāji sēž un pārbauda, bet uzņēmēji pa to laiku noasiņo. Ja nevaram paši izdomāt, kā pareizi virzīties uz priekšu, mums vajag nokopēt Igaunijas, Lietuvas vai citu valstu modeli. Ja viņi var to izdarīt 30 dienās, nevis 90, tad mums vajag spēt to paveikt 29 dienās. Mums jāspēj būt labākiem un ātrākiem, nekā kaimiņvalstis.
Es, kā mērs, izveidošu investīciju padomi, kuru pats vadīšu.
Saaicināšu visus departamentu un komiteju vadītājus un LDDK un LTRK man būs galvenie partneri attiecībā uz privātajām investīcijām Rīgā. Piemēram, viņi saka: te ir desmit miljonu investīcijas, mēs gribam uzbūvēt to un to. Mēs šo informāciju pirms sēdes izsūtam visiem, un tad sēdes laikā es prasu – kurš ir “par” un kurš “pret”. Ja kāds ir “pret”, lūdzu uzreiz argumentējiet, kāpēc. Ja argumenti ir pamatoti, mēs šim uzņēmumam uzreiz pasākām, kur būs problēmas un kāpēc. Bet nevar būt tā, ka mēs sakām “jā”, un pēc tam rodas viena, otra, trešā problēma, un beigās uzņēmējs šeit investēt atsakās. Tāpēc ja kāds ierēdnis mēģinās kādu projektu neargumentēti bremzēt, tad tur būs durvis uz izeju. Ja tas ir pamatoti, tā ir cita lieta. Bet ja tur sēž kaut kādi gudrinieki, kas padomju laikā izkropļoja visu arhitektūru, būvēdami “hruščovkas”, tādi lai paklusē.
Man būs tāds princips: vienā rokā būs burkāns, es motivēšu strādāt un tie, kuri to darīs labi, saņems prēmiju, bet otrā rokā neliela pātaga – ja kāds nestrādā, es uzreiz saku, lūdzu, tur ir durvis. Domei jāstrādā, lai atbalstītu uzņēmējus. Priekš uzņēmējdarbības domei jākļūst kā vienas pieturas aģentūrai un ierēdņiem jāsaprot, ja viņi neatbalstīs iedzīvotājus un uzņēmējus, tad viņiem jāiet prom.
Nebaidieties no tā, ka visi, kuri tiks atlaisti, dosies uz tiesu?
Mēs nevis atlaidīsim darbiniekus, bet reorganizēsim darba vietas. Nebūs tā, ka atlaižam vienu un viņa vietā ieliekam citu, tad ir tiesvedība. Savukārt, ja kādas darba vietas tiek likvidētas, tā ir štatu samazināšana un ierēdnis nevar teikt, ka viņu atlaida nepamatoti. Bet, kā jau teicu, nav jābaidās tiem ierēdņiem, kas godprātīgi un profesionāli strādā. Ir jābaidās no partiju ielikteņiem, kuri domē atrodas tikai tādēļ, ka ir pietuvināti vienai vai otrai partijai un patiesībā uz darbu varbūt pat nenāk.
“Partiju ielikteņi” ir arī dažādu valsts un pašvaldību uzņēmumu valdēs un padomēs, tai skaitā ministriju deleģēti pārstāvji ir arī visās trīs Latvijas lielajās ostās. Viņi gluži vienkārši tur ir un lielākoties saņem ļoti pieklājīgu atalgojumu. Ko darīt ar visiem šiem partijām pietuvinātajiem cilvēkiem?
Virkne padomju ir jālikvidē. Tās nav vajadzīgas. Klausījos, kā Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs intervijā stāstīja, ka viņi maina “airBaltic” padomi un būšot profesionālā padome. Darbam tajā meklēšot cilvēkus ar inženiera zināšanām. Es atvainojos, bet padomei ar inženieru lietām nav nekāda sakara! Padome ir struktūra, kas uzrauga valdes darbu, vai apstiprinātais biznesa plāns tiek realizēts. Un tagad viņi murgo, ka padomei meklēs inženierus. Tāda padome nav vajadzīga. Kad Židkovam pašam prasa, kāds ir viņa viedoklis par “airBaltic”, viņš saka, nē, nē, to lems padome! Tātad viņam pašam viedokļa nav, arī Evikai Siliņai kā valdības vadītājai par “airBaltic” nav viedokļa un viņi meklē padomi, kurai šis viedoklis būs! Tas ir idiotisms un nespēja uzņemties atbildību.
Ja premjere redz, ka viss ir slikti, viņai jārīkojas. Pirmkārt, jāatlaiž [satiksmes ministrs] Briškens, par kuru ir skaidrs, ka viņš pēdējā pusotra gada laikā salaidis visu dēlī, neko nekontrolē un nesaprot.
Vēl viņam ir interešu konflikts, jo Briškens bijis gan “airBaltci” padomē, gan “Rail Baltica”, un viņš nedrīkst rakt, jo atradīs pats sevi. Līdz ar to viņš, piesedzot sevi, piesedz arī visu citu. Premjerei vajadzētu teikt: “Ministrs strādā slikti, “Progresīvie”, dodiet profesionālu ministru! Nevarat dot profesionālu, es mainu šo partiju pret citu.” Nomainot ministru, viņš ieceļ arī citu valsts sekretāru, kas profesionāli dara savu darbu. Es uzskatu, ka nekāda padome nav vajadzīga. Ir valsts sekretārs, kurš var uzraudzīt kompānijas darbu un tiešā veidā komunicēt ar valdi. Šeit ir izveidota padome, kura ir bezatbildīga un tagad iet prom, 571 miljons eiro ir norakstīts plus visas pārējās problēmas, par kurām esam dzirdējuši, un visi cenšas mazgāt rokas nevainībā.
Sistēma var darboties, ja viss ir labi. Piemēram, ja mēs dzīvotu kā Šveicē un nauda būtu pārpārēm. Bet tad, kad grimst Titāniks, ir vajadzīgi profesionāļi. Es uzskatu, ka šī valdība sevi ir izsmēlusi. Mēs redzam, ka opozīcijas partijas kļūst krietni populārākas kā valdības partijas un tas atspoguļo sabiedrības noskaņojumu. Domāju, Donalda Trampa uzvara ASV iezīmē arī to, ka nākošās Saeimas vēlēšanas noslaucīs esošo varu.
Nesen Saeimā gribējām nostiprināt Satversmē normu, kura skaidri pasaka – ir divi dzimumi – sieviete un vīrietis. Punkts. Ja ir cilvēki, kuri ir citādāki, lai viņi dzīvo kā vēlas un no astoņpadsmit gadiem dara ko grib. Tu nevari pieaugušam cilvēkam kaut ko aizliegt. Runa ir par ideoloģiju bērniem, bērnudārziem, skolām, kur viņi dzen cauri nekrietnās liberālās vērtības. Tas, ka ASV prezidents parakstīja dekrētu, ar kuru pateica, ka ir divi dzimumi un tā būs Amerikas oficiālā pozīcija un politika, nozīmē, ka ASV vēstniecības pārstāvji arī vairs nevarēs skraidīt pa praidiem, demonstrējot atbalstu; Zaļajiem zemniekiem, kuri pie mums palikuši gana zili, arī būs izaicinājums, vai viņi atgriezīsies pie savām vērtībām vai viņus norakstīs pašu vēlētāji.
Tramps neatnāca uz četriem gadiem. Republikāņu partija Amerikā ir pilnībā pārņēmusi varu un viņi var valdīt nevis četrus gadus, bet, iespējams, astoņus, sešpadsmit vai vairāk gadus. Cilvēki ir noguruši no visa tā liberālisma un domāju, lai mēs varētu iekļauties jaunajā pasaules kārtībā, Latvijai ir nepieciešama normāla profesionāla, konservatīva valdība.
Tomēr katrās jaunās vēlēšanās cilvēki savas balsis atdod par “Jauno Vienotību” un arī par zaļzemniekiem…
Ja atceramies, tad “Vienotībai” iepriekšējā Saeimas sasaukumā gāja ļoti smagi, viņi knapi iekļuva iekšā. Vienkārši sanāca tā, ka neviens nespēja izveidot valdību un [Krišjānis] Kariņš kļuva par premjeru. Sākotnēji viņi tērēja “helikoptera naudu” kovida laikā un visi mēģināja turēties pie valdības, lai saņemtu kādus pabalstus; tad Krievija iebruka Ukrainā, cilvēki bija nobijušies un turējās pie valdības cerībā, ka Kariņš, būdams amerikānis, varbūt kaut kā palīdzēs. Taču Kariņš visus piecus gadus gulēja, kā viņš pats teica, nesaprata, ar kādu lidmašīnu lido un kur lido; par “Rail Baltic” un “airBaltic” teica, ka vispār neko nezina…
“Vienotība” ir vadījusi šo valsti piecpadsmit gadus, un mēs esam pēdējās vietās praktiski visos ekonomiskajos rādītājos.
Taču tanī pašā laikā dalām naudu caur “Sabiedrības integrācijas fondu” un tiek pirkti sabiedriskie mediji. Piemēram, kāpēc gan Latvijas Radio regulārie eksperti ir tikai sorosisti un konservatīvās vērtības tiek pabīdītas malā? Es ceru, ka, pateicoties Trampam, sabiedriskie mediji sapratīs, ka tur kaut kam ir jāmainās. Tur strādā arī normāli cilvēki, tikai viņi ir mazākumā un viņiem jātur mute ciet. Te es gribu citēt mūsu operdziedātāju Elīnu Garanču, kura pirms dažiem gadiem vienā no intervijām teica: “Ja iepriekš man bija jāpiedomā, kā izteikties par vienu vai otru tēmu Eiropā, jo tas bija sensitīvas, tad šodien es saprotu, ka par tām tēmām vispār nedrīkstu runāt.”
Ja tu pasaki, ka atbalsti konservatīvas vērtības un tradicionālu ģimeni, viss, tu automātiski jau esi homofobs,
nevis paud viedokli par vērtībām, kuras tu atbalsti, respektējot arī to, ka neliela daļa cilvēku ir savādāki. Sanāk ka mēs, ar tradicionālām ģimenes vērtībām, esam nonākuši mazākumā, bet tie, kas uzspiež šīs liberālās vērtības, var darīt, ko grib. Piemēram, mēs vācām parakstus par atbalstu tradicionālajai ģimenei, bet Latvijas televīzija izlikās, ka parakstu vākšana nenotiek, Latvijas Radio izlikās, ka nekā nav. Tad kad notika mītiņi, sauca sanākušos par gadījuma rakstura cilvēkiem, dzērājiem un narkomāniem. Tā propaganda pret mums bija iznīcinoša. Tad, kad notika protesti pie Latvijas televīzijas, neviens žurnālists neiznāca ārā un neuzdeva nekādus jautājumus. Uzskatu, ka šodien sabiedriskie mediji ir esošās varas nopirkti, un tur lielākā daļa ir Sarmītes Ēlertes skolnieki. Neatceros, kad būtu LTV ēterā redzējis, piemēram, žurnālisti Elitu Veidemani, kura būtu uzaicināta paust savu viedokli. Tas apliecina, ka cilvēkus, kuru viedoklis nav varas uzskatā pareizais, neaicina. Ja tu runā ne pēc viņu scenārija, uzreiz tiek aizbāzta mute, sakot, pārejam pie nākamā jautājuma. Bet labā lieta ir tā, ka šodien “Latvija pirmajā vietā” ir otra populārākā partija Latvijā.
Attiecībā uz ZZS viņu lielākā problēma ir tā, ka viņi pagrieza muguru [Aivaram] Lembergam. Atbalsts viņu partijai lielā mērā bija saistīts ar Lemberga popularitāti, bet tā kā viņi ir nodevuši Lembergu pasakot, ka viņš nedrīkst nākt ne frakciju, ne koalīciju, faktiski nekur, un vēl iestājas par tām “varavīksnes” vērtībām, tad vēlētājs no viņiem novēršas. Tāpēc arī viņu popularitāte krīt un tas ir tikai sākums.
Jūs ASV vēlēšanu kontekstā teicāt, ka pasaule mainās un arī Latvijai jāmainās. Viens no pieturas punktiem ir sociālo tīklu platformu arvien augošā ietekme sabiedrības informēšanas ziņā. Kā tas varētu mainīt cilvēku uztveri par aktuāliem notikumiem Latvijā un pasaulē?
Minēšu šādu piemēru. Uz prezidenta Trampa inaugurāciju mūsu amatpersonas nebija uzaicinātas, bet daži politiķi no Eiropas tomēr bija. Tramps nesadarbosies ar visiem un mūs neviens tur neaicinās. Ja būs kāds lielais saiets, kurā piedalās visas valstis, tā ir cita lieta. Bet tādas divpusējās tikšanās un sarunas, kā veidot, piemēram Latvijas un ASV ekonomiskās attiecības, tādu nebūs. Formāli, protams, var braukt uz Ameriku un kaut kādā ierēdņu līmenī mūs pieņems, bet prezidenta līmenis tas nebūs. Amerika skaidri pasaka, ka viņi nesadarbosies ar visiem, tā šodien ir realitāte.
Emu saņēmis uzaicinājumu braukt uz Vašingtonu. Tur notiek Lūgšanu brokastis, kur ierodas cilvēki no visas pasaules, un uzaicinājumu saņēmām arī mēs ar sievu. Vēl man ir paredzētas tikšanās ar dažādiem senatoriem, kongresmeņiem no Republikāņu partijas un, cik zinu, tur neviens cits no Latvijas nepiedalīsies. Neaicina tur mūsu varu. Tiklīdz Tramps uzvarēja, daudzi sāka steigties dzēst laukā savus tvītus un komentāros, jo viņi taču piedalījās Trampa nomelnošanā. Tāda nu tā sorosistu kliķe mums ir.
Kāds ir jūsu viedoklis par Zaļo kursu? Vēl samērā nesen pasaules valstis sauca – urā!, ejam zaļā kursa virzienā, bet tagad sajūsma ir noplakusi.
Man ir skaists, zaļš dārzs, bet esmu kategoriski pret Zaļo kursu. Puse no Latvijas ir klāta ar mežiem, mēs šodien esam viena no zaļākajām valstīm pasaulē. Mūsu industrializētā ekonomika nav tik attīstīta, lai būtu jādomā, kā kaut ko samazināt. Kad Padomju Savienība sabruka, aizvērās VEF, “Sarkanā zvaigzne”, “Sarkanais kvadrāts”, Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca. Mēs iegājām Eiropas Savienībā praktiski bez rūpniecības, bija palikušas vien dažas rūpnīcas. Tagad, kad mēs lēnā garā sākam kaut ko darīt un attīstīt, mums saka: nē, jūs to nevarat, jo vajag iestāties par zaļumu. Tad, kad Latvija savā attīstībā sasniegs Eiropas vidējo līmeni rūpniecībā, tad mēs varēsim par šo runāt. Šodien mēs esam ļoti zaļi un viss šis “zaļais kurss” ir jāizbeidz. Es to kategoriski neatbalstu. Šeit mums ar Trampu ir pa ceļam un es vienmēr labprāt atbalstīšu viņa politiku. Viens no pirmajiem dekrētiem, ko viņš parakstīja, bija atjaunot naftas ieguvi, veidot jaunus urbumus Aļaskā un daudz kur citur. Šodien tas “zaļais kurss” ir kā mafija, kur tiek tērēti triljoni, Latvijā tie ir miljardi. Esmu pārliecināts, ka šī nauda labāk būtu ieliekama aizsardzībā, vai arī par tiem trim miljardiem visā Latvijā labāk uzbūvējam ātrgaitas šosejas, lai ir normāla satiksme. Nevis tagad iesim uz šo “zaļumu” un, kā Briškens saka, samazināsim braukšanas ātrumu, sodīsim par katru pārsniegto kilometru. Tas ir pilnīgi nepareizi.
Es esmu par zaļu Latviju, bet es esmu pret “zaļo kursu”.
Es esmu par to, ka maksimāli jāizmanto mūsu daba, lauksaimniecība, mežsaimniecība, utt., un, ja kaut ko nocērtam, tas jāatjauno, bet nevar būt tā, ka tagad aprobežotā paklausībā ierobežosim mūsu valsts attīstību. Ja salīdzinām sevi un Vāciju, tad Latvijas industrializācija varbūt būs kādi 10% no Vācijas, bet mēs “zaļajam kursam” gribam tērēt tikpat lielu naudu, kā šī valsts. Domāju, ka Trampa jaunā politika izmainīs arī Eiropas politiku un šai zaļajai blēdībai tiks pielikts trekns punkts.
Esat bijis satiksmes ministrs gan Induļa Emša, gan Aigara Kalvīša valdībās. Ko, jūsuprāt, vajadzētu darīt ar “Rail Baltic” pojektu un “airBaltic”?
Ja es būtu premjers, tad pieņemtu ļoti skaidru valdības lēmumu un aicinātu arī Saeimu nobalsot par to, ka “Rail Baltic” projektu mēs varam realizēt tikai un vienīgi par Eiropas naudu. Latvija ir gatava līdzfinansēt tikai 15%. Ja Eiropa to neatbalsta, tad mums naudas nav. Mēs nevaram ņemt naudu no citām programmām, atņemt pensionāriem, bērniem un dzīt valsti parādos. Šogad mēs maksāsim par 21 miljarda eiro ārējā parāda apkalpošanu vairāk kā pusmiljardu, nākamgad tie būs 630 miljoni. Kā esmu jau teicis, ja “Vienotībai” dotu laiku vēl desmit gadiņus pastrādāt, ārējais parāds būtu jau 50 miljardi, jo divus, trīs miljardus gadā viņi aizņemas ļoti vienkārši, un principā tas ir bankrots.
Latvija izmirst, 30 tūkstoši cilvēku nomirst un piedzimst tikai divpadsmit tūkstoši bērnu. Tieši tāpēc mans viedoklis ir, lai “Rail Baltic”, kurš sākās kā Eiropas projekts, arī tiek būvēts par Eiropas naudu. Un nevajag vaimanāt, ko mēs teiksim igauņiem. Viņiem ir daudz lielāki ieņēmumi budžetā, nekā mums, igauņi kaut kā tiks galā. Par lietuviešiem vispār negribu runāt, esmu uz viņiem dusmīgs, lai gan patiesībā viņi ir malači. Viņiem Lietuva ir pirmajā vietā. Lietuvieši noraka sliedes, kas nāca uz Latviju, lai no Mažeiķiem nafta nenāktu uz mūsu ostām, viņi vienmēr ir aizstāvējuši savas intereses un viņiem šaurās sliedes jau šodien ir. Lietuviešiem “Rail Baltic” vispār nav vajadzīgs, viņiem tas ir uzspiests. Viņiem jau šodien ir tiešais savienojums ar Poliju un savienojumu ar Lietuvu un Igauniju nemaz nevajag. Tāpēc nav ko piesaukt – ko teiks lietuvieši? Viņi tikai priecāsies, ja nejauksimies viņu biznesā. Lietuva reāli kļūs par tranzīta valsti. Viņiem ir attīstīta osta un attīstīta infrastruktūra ar šaurām un platām sliedēm jau šodien.
Par “airBaltic” princips ir ļoti vienkāršs un, kad biju satiksmes ministrs, vienreiz jau esmu panācis pasažieru skaita palielināšanos par 700%. Jāveido pēc iespējas vairāk tiešie savienojumi, nepieciešams investēt mārketingā un reklāmā, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk tūristus Latvijai. Mani interesē, cik cilvēku izkāps no lidmašīnas un paliks Rīgā. Cik naktis viņi pavadīs kādā no viesnīcām, cik daudz naudas iztērēs veikalos, restorānos, izklaides vietās utt. “airBaltic” ir ļoti nozīmīga kompānija, tā ir, taču mēs dotējam savu nacionālo aviokompāniju, lai ar to lidotu igauņi un lietuvieši. Jo šobrīd lētāku biļeti ir iespējams nopirkt nevis līdz Rīgai, bet tranzītā caur Rīgu uz Igauniju, Lietuvu, Zviedriju un Somiju. Es mainītu šo kompānijas politiku un tā kļūtu efektīvāka, vairāk strādātu uz tūristu piesaisti un principā tā jāuztver kā kompānija, kas stimulē Latvijas ekonomiku, tūrismu.
Redzam, ka puse no Vecrīgas restorāniem un kafejnīcām ir aizvērušies, un ne tikai ziemā, bet arī vasarā.
Tas liecina par milzīgu stagnāciju, kas jārisina. Mans piedāvājums ir, ka nesezonā varētu piedāvāt bezmaksas biļetes tūristiem, kas paliks Rīgā trīs naktis. Aprēķins vienkāršs – mēs vairumā nopērkam no “airBaltic”, “Ryanair” vai kādas citas kompānijas lētās aviobiļetes par 50 eiro un iedodam tās par velti. Lai gan patiesībā par velti tas nav, jo pasažieris, kurš atbrauc un iztērē 500 eiro par viesnīcu, 500 eiro veikalos un kafejnīcās, dod darbu mūsu cilvēkiem un tie ir ienākumi caur PVN, caurs sociālo nodokli, caur iedzīvotāju ienākumu nodokli. Ja reiz mēs dodam naudu “airBaltic” un viņi neatdod, tad labāk lai viņi atpelna.
Latvija atrodas pamatīgā demogrāfijas bedrē un tiek prognozēts, ka 2070.gadā mēs būsim vairs tikai 1,3 miljoni. Kā ar šo problēmu tikt galā?
Jāatbalsta ģimenes. Domāju, viens no veidiem ir darīt to caur mājokļu iegādi. Katrs, kurš ņem kredītu mājokļa iegādei, par katru piedzimušo bērnu no valsts saņems naudu daļas hipotekārā kredīta dzēšanai. Man ir plāns, kādā veidā piešķirt gana lielu naudu par katru jaunpiedzimušo bērnu, bet to es jums izstāstīšu tad, kad būšu premjers.
