Ķīna otrdien, 4.februārī, noteica tarifus daļai ASV importa, ātri reaģējot uz jaunajiem ASV muitas nodokļiem Ķīnas precēm, atjaunojot tirdzniecības karu starp divām pasaules lielākajām ekonomikām, lai gan prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) uz 30 dienām atcēla savus draudus piemērot tarifus Meksikai un Kanādai, ziņo “Reuters”.
Papildu 10% tarifs visam Ķīnas importam ASV stājās spēkā pusnaktī otrdien pēc tam, kad Tramps atkārtoti brīdināja Pekinu, ka tā nedara pietiekami daudz, lai apturētu nelegālo narkotiku plūsmu uz ASV.
Dažu minūšu pēc tam Ķīnas Finanšu ministrija paziņoja, ka tā piemēros 15% nodokli ASV akmeņoglēm un sašķidrinātajai dabasgāzei un 10% nodokli jēlnaftai, lauksaimniecības tehnikai un dažiem automobiļiem.
Ķīna arī paziņoja, ka tā sāk pretmonopola izmeklēšanu attiecībā uz “Google”. Tā arī pievienoja “neuzticamo uzņēmumu sarakstam” “Calvin Klein” mātesuzņēmumu “PVH Corp.” un ASV biotehnoloģiju uzņēmumu “Illumina”.
Atsevišķi Ķīnas Tirdzniecības ministrija un tās Muitas pārvalde paziņoja, ka tā ievieš eksporta kontroli dažiem retzemju elementiem un metāliem, kas ir ļoti svarīgi elektronikai, militārajam aprīkojumam un saules paneļiem.
Ķīna paziņoja, ka piemēro 10% nodokli elektriskajiem transportlīdzekļiem, kas tiek importēti no ASV, un tas varētu attiekties arī uz Īlona Maska (Elon Musk) “cybertruck” pārdošanu nākotnē, ko “Tesla” ir popularizējusi Ķīnā.
Ministrija paziņoja, ka Ķīnas jaunie tarifi ASV eksportam stāsies spēkā 10.februārī, tādējādi dodot Vašingtonai un Pekinai zināmu laiku, lai mēģinātu panākt vienošanos.
Tramps plāno šonedēļ runāt ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, sacīja Baltā nama preses pārstāvis.
Tramps brīdināja, ka varētu vēl vairāk palielināt tarifus Ķīnai, ja vien Pekina neapturēs nāvējošā opioīda fentanila ieplūšanu ASV.
“Cerams, ka Ķīna pārtrauks sūtīt mums fentanilu, un, ja tā nenotiks, tarifi ievērojami pieaugs,” viņš sacīja pirmdien.
Ķīna ir nodēvējusi fentanilu par Amerikas problēmu un paziņojusi, ka apstrīdēs tarifus Pasaules Tirdzniecības organizācijā un veiks citus pretpasākumus, bet arī ir atvērta sarunām.
ASV ir salīdzinoši neliels jēlnaftas avots Ķīnai, kas pagājušajā gadā veidoja 1,7% no tās importa aptuveni sešu miljardu ASV dolāru vērtībā. Tikai nedaudz vairāk nekā 5% Ķīnas sašķidrinātās dabasgāzes importa nāk no ASV.
Tramps pirmdien pēdējā brīdī apturēja savus draudus piemērot 25% muitas tarifus Meksikai un Kanādai, vienojoties par 30 dienu pārtraukumu apmaiņā pret kompromisiem robežkontroles un noziedzības jomā ar abām kaimiņvalstīm.
Kanāda piekrita izvietot jaunas tehnoloģijas un darbiniekus uz robežas ar ASV un uzsākt sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību, fentanila kontrabandu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Meksika piekrita pastiprināt savu ziemeļu robežu ar 10 000 Nacionālās gvardes locekļu, lai apturētu nelegālās migrācijas un narkotiku plūsmu.
Tramps sacīja, ka viņa nākamais mērķis būs Eiropas Savienība, taču nepateica, kad varētu piemērot tarifus.
ES līderi neformālā samitā Briselē pirmdien paziņoja, ka Eiropa būs gatava reaģēt, ja ASV noteiks muitas tarifus, taču aicināja arī uz sapratni un sarunām. ASV ir ES lielākais tirdzniecības un ieguldījumu partneris.
Tramps netieši norādīja, ka Lielbritānijai, kas 2020.gadā izstājās no ES, tarifi varētu netikt piemēroti.
Pēc Ķīnas pretpasākumiem jēlnaftas cenas turpināja krist un samazinājās līdz 2%, un Honkongas akcijas arī samazinājās. Dolāra kurss nostiprinājās, bet Ķīnas juaņa, eiro, Austrālijas un Kanādas dolāra, kā arī Meksikas peso kurss kritās, atspoguļojot pieaugošās tirgus bažas par ieilguša globālā tirdzniecības kara risku.
Lasiet arī: Tramps: ES tirdzniecībā veic “zvērības”
Lasiet arī: Tramps saka, ka tirdzniecības karā ar Meksiku, Kanādu un Ķīnu amerikāņi izjutīs “sāpes”
