Ukraina uzstāj, ka vienošanās ar ASV par derīgajiem izrakteņiem ir tikai pirmais solis un tās panākumi būs atkarīgi no tā, vai ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) galu galā virzīsies uz daudz plašāku vienošanos, kas ietvertu drošības garantijas, trešdien, 26.februārī, raksta “Politico”.
Pašlaik ir paredzēts, ka Tramps parakstīs vienošanos piektdien, kad Vašingtonā ieradīsies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Tramps derīgo izrakteņu līgumu uzskata par veidu, kā piespiest Kijivu atmaksāt Amerikai par palīdzību, ko tā saņēmusi kopš Krievijas diktatora Vladimira Putina iebrukuma 2022.gada februārī.
Turpretī Ukraina apgalvo, ka “pamatvienošanās” neatmaksās ASV iepriekš sniegto palīdzību, taču tā varētu būt pirmais nozīmīgais solis ceļā uz drošības garantijām Kijivai.
Zelenskis sacīja, ka provizoriskajā darījumā nav ietvertas reālas finanšu saistības un ģeoloģiskās detaļas. Šī sadarbība būs jāprecizē vēlākā līgumā, kam būs nepieciešams parlamenta apstiprinājums, un tā būs daļa no plašākas paketes, tostarp noteikumiem par drošību, viņš piebilda.
“Tas ir sākums. Pamatvienošanās. Tai var būt lieli panākumi, vai arī tā var iet secen.
Tās panākumi būs atkarīgi no mūsu sarunas ar prezidentu Trampu, vai es izpratīšu plašāku ainu, ko viņš saredz, vai es sapratīšu, ka tā ir daļa no plašākām drošības garantijām Ukrainai,” skaidroja Zelenskis.
Francija un citi Eiropas sabiedrotie arī mudina Vašingtonu uzņemties saistības sniegt drošības garantijas. Francija un Lielbritānija ir ierosinājušas, ka to karaspēks varētu darboties kā miera uzturētāji, bet vēlas saņemt Trampa apņemšanos, ka viņš piedāvās militāru “atbalstu”.
Tomēr Tramps ir neskaidrs attiecībā uz jebkādām šādām saistībām un ierosināja, ka eiropiešiem nebūtu nepieciešams “liels atbalsts” no ASV puses, jo viņš esot pārliecināts, ka Putins vēlas mieru. Viņš ir apgalvojis, ka Krievija neuzdrošinātos uzbrukt, ja ASV Ukrainā īstenotu savus projektus, un norādījis, ka Eiropai būtu jāuzņemas lielākā atbildība par drošību un ka ASV piedāvātu tikai ierobežotas garantijas.
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stērmers (Keir Starmer) ceturtdien apmeklēs Vašingtonu, lai turpinātu diskusijas par Amerikas atbalsta līmeni.
Pirms sava brauciena uz Vašingtonu Zelenskis sacīja, ka viņš centīsies noskaidrot, vai pēc pamatlīguma parakstīšanas Tramps turpinās sniegt Ukrainai militāru atbalstu, par ko ASV prezidents otrdien deva mājienu.
“Es visu sapratīšu pēc sarunas ar Trampu. Man svarīgākais ir noskaidrot, vai ASV pārtrauks militāro palīdzību vai nē,” viņš sacīja. “Ja tā tiks pārtraukta, vai mēs varēsim iepirkt ieročus tieši no ASV, teiksim, izmantojot Krievijas iesaldētos aktīvus?”
Kopumā Zelenskis paskaidroja, ka šis darījums nav jāuztver kā Trampa uzvara lielā parāda atgūšanā, jo tas koncentrēsies tikai uz vairākiem kopīgiem nākotnes projektiem, kas paredzēti gaidāmajiem maksājumiem. Trampa daudzu miljardu dolāru prasības no jaunākā vienošanās varianta tika svītrotas, un Zelenskis sacīja, ka viņš ir gatavs apspriest tikai tos ieroču maksājumus ASV, kas tiks veikti nākotnē, nevis iepriekšējos.
“Pašreizējā versija neizskatās slikti. Visas galvenās problēmas, kas mums ar to bija, ir novērstas. Galvenais ir tas, ka mēs vairs neesam parādnieki. Mēs neesam parādā ne 500 miljardus dolāru, ne 300 miljardus dolāru, pat ne 100 miljardus dolāru. Un tas man bija galvenais, jo, ja mēs tam piekristu, tas atvērtu Pandoras lādi,” viņš sacīja.
Pamatnolīguma ideja ir tāda, ka Ukraina un ASV būs kopīpašnieki (50/50) ieguldījumu fondā, kura ietvaros tiks īstenoti resursu projekti Ukrainā, bet iegūtie līdzekļi tiks novirzīti valsts atjaunošanai.
Lai gan tā ir tikai provizoriska vienošanās, dažas Eiropas valstis cer, ka šāds iesaistīšanās līmenis mudinās Trampu aktīvāk iesaistīties Ukrainas aizsardzībā.
Lasiet arī: Ukraina un ASV panākušas vienošanos par derīgajiem izrakteņiem
