Militārajā komunikācijā sabiedrībai jāstāsta patiesība par bruņoto spēku iespējām un ierobežojumiem, vienlaikus rēķinoties, ka publisko informāciju klausās arī pretinieks, diskusijā “Riga StratCom Dialogue” uzsvēra Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns un Nīderlandes bruņoto spēku komandieris ģenerālis Onno Eihelsheims.
Pudāns sacīja, ka Latvijā bruņotie spēki ilgstoši baudījuši augstu sabiedrības uzticēšanos, tomēr jaunākie notikumi šo uzticēšanos pārbaudījuši. Viņaprāt, uzticēšanās saglabāšanā izšķiroša nozīme ir skaidrībai un patiesības teikšanai. Vienlaikus viņš atzina, ka militārām organizācijām ir grūti publiski skaidrot visas detaļas, jo bruņotie spēki ir mācīti sargāt informāciju, tāpēc komunikācijā jāatrod līdzsvars starp ātrumu un precizitāti, un precizitāte, Pudāna ieskatā, ir būtiska.
Runājot par dronu ielidošanu Latvijas gaisa telpā, Pudāns sacīja, ka grūtākais ir pārvaldīt sabiedrības gaidas.
Viņš skaidroja, ka bruņotajiem spēkiem jāstāsta, ko tie spēj izdarīt, vienlaikus ņemot vērā, ka spējas ir ierobežotas gan pēc veida, gan pēc skaita, gan šādu notikumu piesātinājuma.
Eihelsheims uzsvēra, ka publiska runāšana par operacionāliem jautājumiem rada dilemmu, jo tā var parādīt ierobežotus resursus vai izaicinājumus valsts aizstāvēšanā. Tomēr, viņaprāt, godīgums stiprina uzticēšanos vairāk nekā apgalvojumi, ka iespējams aizsargāt visu, ja praksē to nevar izdarīt.
Diskusijā runātāji pievērsās arī vēstījumu vienotībai bruņotajos spēkos. Pudāns sacīja, ka komunikācijai jābūt neatņemamai operāciju plānu daļai, nevis tikai pielikumam. Viņš klāstīja, ka NBS ir pārskatījuši plānus un vairāk koncentrējušies uz komunikācijas scenārijiem, tostarp modelējot iespējamo reakciju uz dažādiem incidentiem.
Eihelsheims skaidroja, ka Nīderlandes bruņotajos spēkos komunikācijas padomnieki darbojas dažādos organizācijas līmeņos un komandieriem jāizprot, kā viņu vēstījums iekļaujas plašākā aizsardzības politikas ainā. Viņš piebilda, ka ne vienmēr uz katru nobīdi no vēstījuma ir jāreaģē publiski.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts diskusijā vaicāja komandieriem par nepieciešamību attīstīt uz pretinieka informācijas vidi vērstas informācijas operācijas un par noteikumiem, kas regulētu šādu spēju izmantošanu apstākļos, kad situācija nav skaidri nodalāma mierā vai karā.
Eihelsheims atzina, ka šāda spēja ir nepieciešama, jo valstis vēlas ietekmēt pretiniekus pēc iespējas agrāk. Vienlaikus viņš skaidroja, ka Nīderlande patlaban neizmanto šādas spējas “pelēkajā zonā”, jo demokrātiskai valstij tas ir sarežģīti un saistīts ar uzticēšanos patiesai komunikācijai.
Pudāns savukārt pauda, ka arī informācijas operācijas, kiberspējas un uzbrukuma kiberoperācijas ir daļa no spēju kopuma, kam jāgatavojas. Viņš salīdzināja šo gatavošanos ar tālas darbības artilērijas spēju attīstīšanu, norādot, ka arī informācijas jomā jāgatavo cilvēki, naratīvi, sižeta līnijas un mērķu paketes.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra rīkotā konference “Riga StratCom Dialogue” turpināsies ceturtdien. Pasākums pulcē politikas veidotājus, militāros līderus, stratēģus un komunikācijas ekspertus, lai diskutētu par to, kā informācija, tehnoloģijas un konflikti pārveido pasauli.