Eiropas diplomātijas aktivitātes laikā, kuras mērķis ir nostiprināt Rietumu atbalstu Ukrainai pēc prezidenta Volodimira Zelenska un ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) asās tikšanās piektdien Ovālajā kabinetā, Francija un Lielbritānija ierosina daļēju viena mēneša pamieru starp Krieviju un Ukrainu, kas attiektos uz gaisa, jūras un enerģētikas infrastruktūras uzbrukumiem, bet neietvertu karadarbību uz zemes, pirmdien, 3.martā, paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) un viņa ārlietu ministrs, vesta “Reuters”.
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stērmers (Keir Starmer) svētdien Londonā sasauca Rietumu līderu sanāksmi, lai izstrādātu Ukrainas miera plānu, ko iesniegt ASV, bet sīkāk par to nestāstīja.
“Šāds pamiers attiecībā uz gaisa, jūras un enerģētikas infrastruktūru ļautu mums noteikt, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins rīkojas godprātīgi, apņemoties ievērot pamieru.
Un tad varētu sākties īstas miera sarunas,” pirmdien sacīja Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Barro (Jean-Noel Barrot).
Saskaņā ar angļu un franču priekšlikumu Eiropas sauszemes karaspēks Ukrainā tiktu izvietots tikai otrajā posmā, Makrons sacīja intervijā, kas vēlu svētdien publicēta laikrakstā “Le Figaro”.
“Tuvākajās nedēļās Ukrainas teritorijā nebūs Eiropas karaspēka,” laikraksts citēja Makrona teikto.
“Jautājums paliek par to, kā mēs izmantosim šo laiku, lai mēģinātu panākt pamieru ar sarunām, kas ilgs vairākas nedēļas, un pēc tam, kad miers būs parakstīts, (karaspēka) izvietošanu,” sacīja Makrons.
Francijas prezidents nepaskaidroja, kā varētu tikt uzraudzīta gaisa, jūras un enerģētikas infrastruktūra.
“Manā skatījumā tas ir iespējams tikai ar NATO vai vismaz ar NATO komandu un tad “Patriot” sistēmām, tāla darbības rādiusa raķetēm un aviāciju, kuras Ukrainai nav,” sacīja Eiropas diplomāts. “Un ir jāvienojas ar Krieviju, lai tā neveiktu masveida uzbrukumus.”
Zelenskis sacīja, ka ir informēts par Makrona plānu un visu, ko pārrunājuši Eiropas līderi svētdien.
Tomēr pirmdien Apvienotās Karalistes bruņoto spēku ministrs Lūks Polards (Luke Pollard) atteicās apstiprināt Makrona un Barro paustās idejas, sakot: “Tas nav plāns, ko mēs pašlaik atzīstam.”
“Protams, pašlaik privāti starp Apvienoto Karalisti, Franciju un mūsu sabiedrotajiem tiek apspriesti vairāki dažādi varianti. Iespējams, ka man šobrīd nebūtu pareizi komentēt katru atsevišķu variantu, kad tie parādās,” Polards sacīja BBC.
Kremlis, kas ir noraidījis ideju par Rietumu karaspēka izvietošanu Ukrainā, pirmdien paziņoja, ka Trampa un Zelenska sadursme Ovālajā kabinetā liecina, cik grūti būs panākt vienošanos par konfliktu Ukrainā.
“Kijivas režīms un Zelenskis nevēlas mieru. Viņi vēlas, lai karš turpinās,” sacīja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
“Ir ļoti svarīgi, lai kāds piespiestu Zelenski pašu mainīt savu nostāju,” sacīja Peskovs. “Kādam ir jāpanāk, lai Zelenskis vēlas mieru. Ja eiropieši to var izdarīt, viņi ir godājami un slavējami.”
Peskovs piebilda, ka “kolektīvie Rietumi daļēji ir sākuši zaudēt savu kolektīvismu, un ir sākusies kolektīvo Rietumu sadrumstalotība”.
Prezidents Vladimirs Putins 2022.gadā iebruka Ukrainā ar desmitiem tūkstošu karavīru, izraisot lielāko konfrontāciju starp Krieviju un Rietumiem kopš aukstā kara laikiem.
Lasiet arī: Zelenskis saka, ka attiecības ar ASV ir saglābjamas
Lasiet arī: Sprūds komentē Trampa un Zelenska strīdu: kādas būs sekas Eiropai?
