Gruzijas bijušajam prezidentam Mihailam Saakašvili tika piespriests deviņu gadu cietumsods pēc tam, kad viņš tika atzīts par vainīgu līdzekļu piesavināšanās lietā, trešdien, 12.martā, atsaucoties uz vietējiem plašsaziņas līdzekļiem, ziņo “Politico”.
Tiesa atzina Saakašvili par vainīgu aptuveni deviņus miljonu laru (aptuveni 3,2 miljoni ASV dolāru) valsts budžeta līdzekļu nelietderīgā izlietošanā laika posmā no 2009. līdz 2012.gadam.
Prokurori apgalvoja, ka līdzekļi, kas tika piešķirti Īpašajam valsts aizsardzības dienestam, tika izlietoti personīgiem izdevumiem Saakašvili, viņa tuvākajiem sabiedrotajiem, draugiem un ģimenei.
Opozīcijas līderis Saakašvili 2014.gadā pirmo reizi aizmuguriski tika apsūdzēts varas ļaunprātīgā izmantošanā, un kopš 2021.gada oktobra viņš atradās apcietinājumā pēc tam, kad no pašnosacītās trimdas Ukrainā atgriezās dzimtenē, kur valdība pēdējos gados ir pietuvinājusies Krievijai.
Viņš noliedz apsūdzības, apgalvojot, ka tās ir politiski motivētas. Plaši tiek ziņots par viņa veselības pasliktināšanos un Saakašvili lielāko daļu soda izciešanas laika pavadījis cietuma slimnīcā.
Kopumā Saakašvili ir izvirzītas piecas apsūdzības, no kurām divas joprojām tiek izskatītas, tostarp apsūdzība par nelikumīgu robežas šķērsošanu, lai iekļūtu Gruzijā.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa pagājušajā gadā nolēma, ka Gruzijas prokrieviskās varas iestādes ir rīkojušās pareizi Saakašvili lietā, kas, pēc tās domām, tika izskatīta saskaņā ar Eiropas standartiem, tādējādi atspēkojot eksprezidenta apgalvojumu, ka viņa kriminālvajāšana bijusi politiski motivēta.
Saakašvili bija Gruzijas prezidents no 2004. līdz 2013.gadam, kad viņš virzīja valsti tuvāk Rietumiem un konfliktēja ar Kremļa vadītāju Vladimiru Putinu, kurš 2008.gadā iebruka Gruzijā. Aptuveni piektdaļu Gruzijas teritorijas strīdīgajās Dienvidosetijas un Abhāzijas teritorijās ir okupējuši Krievijas bruņotie spēki un tās atbalstītie separātistu režīmi.
Valdošā partija “Gruzijas sapnis”, 2012.gadā nākot pie varas, sākotnēji atbalstīja prorietumniecisku programmu, taču pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gadā mainīja ārpolitikas kursu.
Valsts pieteikums pievienoties ES 2024.gada jūlijā tika apturēts, izskanot brīdinājumiem par atkāpšanos cilvēktiesību jomā.
Lasiet arī: Polija apstiprina, ka ASV ieroču piegādes Ukrainai ir atsāktas
