Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas cita starpā paredz ar 2030.gadu prasīt, ka dalībai Saeimas vēlēšanās partijās būs jābūt vismaz 1 000 biedriem līdzšinējo 500 vietā.
Tieslietu ministrija (TM) informatīvajā ziņojumā par risinājumiem politisko partiju darbības uzraudzībai norādījusi, ka pašlaik politisko partiju reģistrā to biedri netiek ierakstīti un Uzņēmumu reģistrā (UR) nav iespējams pārbaudīt, vai biedru reģistros norādītā informācija atbilst Fizisko personu reģistra datiem, vai visas sarakstā norādītās personas ir reāli eksistējošas, un vai viena un tā pati persona nav norādīta vairāku partiju biedru reģistros.
Kā uzsvērusi TM, problēma ir ne tikai tajā, ka netiek pārbaudīti sarakstos ietvertie dati par biedriem, bet netiek arī veikta kontrole, skaidrojot, vai sarakstos esošās personas patiešām ir partijas biedri. Tāpat netiek pārbaudīts, vai ziņas biedru reģistros patiešām tiek aktualizētas.
Ministrija atgādinājusi, ka Latvijā var darboties tikai tādas politiskās partijas, kurās ir ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu, bet politiskajā partijā, kurā ir vairāk par 400 biedriem, ne mazāk kā pusei jābūt Latvijas pilsoņiem.
Saeimas deputātu vairākums ceturtdien noraidīja priekšlikumu Saeimas vēlēšanu likumā noteikt, ka diasporas balsis jāsadala pa vēlēšanu apgabaliem. Tas nozīmē, ka arī turpmāk ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu balsis vēlēšanās pieskaitīs Rīgas apgabalam.
Deputāts Ingmārs Līdaka (AS) norādīja, ka, visu diasporu pieskaitot Rīgas apgabalam, valsts faktiski neatzīst, ka viņi ir izbraukuši uz ārzemēm. Viņš apgalvoja, ka šie cilvēki vēlas atgriezties Latvijā un redzēt valsti sakoptu, tomēr viņiem nav iespējams lemt par deputātu izvirzīšanu tur, kur viņiem tas būtu aktuāli. Tas, pēc Līdakas domām, ir svarīgs iemesls, kādēļ tik maz Latvijas pilsoņu ārvalstīs piedalās vēlēšanās.
Līdaka atsaucās uz kādu apjomīgu diasporas aptauju, kurā 52,4% aptaujāto atzinuši, ka viņiem būtu ļoti būtiski nobalsot par to vēlēšanu apgabalu, no kura viņš ir izbraucis. “Kaut kas ir jādara, lai šie cilvēki justos un būtu līdzdalīgi Latvijas dzīvē,” sacīja deputāts.
Savukārt Edvards Smiltēns (AS) pašreizējo situāciju salīdzināja ar zādzību. “Šobrīd Rīgas vēlēšanu apgabala balss ir par 17% vērtīgāka nekā jebkurā citā vēlēšanu apgabalā,” teica Smiltēns. Tāds aprēķins radies, ņemot vērā Rīgā deklarēto iedzīvotāju skaitu un to cilvēku skaitu, kuriem ir vēlēšanas tiesības Rīgas apgabalā – šie skaitļi būtiski atšķiras.
Tādējādi, pēc Smiltēna domām, Saeimā būtu jāievēlē nevis 36 deputāti no Rīgas apgabala, bet 30, kas ir par 17% mazāk. Vidzemē šim skaitlim būtu jāmainās no 26 uz 28, Zemgalē –no 11 līdz 15, domā deputāts.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), komentējot ZZS iesniegto priekšlikumu, pauda neizpratni, kādēļ Rīgā 10 gadu laikā iedzīvotāju skaits ir tikai samazinājies, tai pašā laikā no Rīgas apgabala ievēlēto Saeimas deputātu skaits ir palielinājies par astoņiem. “Kāpēc mēs šos astoņus deputātus, kas 10 gadu laikā pienākuši Rīgai, nepieskaitām citiem,” vaicāja Mieriņa.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka pirmo reizi šāds priekšlikums Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā tika iesniegts 2021.gadā no ZZS Saeimas frakcijas, bet tika noraidīts.
Šobrīd spēkā esošais Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu balsis tiek pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam.
Ar grozījumiem, kuri atbalstīti otrajā lasījumā, paredzēts arī, ka kandidātu sarakstus Saeimas vēlēšanām varēs iesniegt ilgāku laika periodu – sākot ar 135.dienu pirms vēlēšanām, bet ne vēlāk kā 120 dienas pirms vēlēšanu dienas. Tas ļaus efektīvāk organizēt vēlēšanu sagatavošanās darbus, tostarp iepirkumu procedūras. Patlaban kandidātu sarakstus var sākt iesniegt 80 dienas pirms vēlēšanu dienas.
Ņemot vērā, ka kandidātu sarakstus varēs iesniegt ilgāku laiku, izmaiņas noteic, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaits proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, kuru konstatē atbilstoši Fizisko personu reģistra datiem, būs jānosaka piecus mēnešus līdzšinējo četru mēnešu vietā pirms vēlēšanu dienas.
Pārskatīts arī drošības naudas apmērs, kas ir jāsamaksā, iesniedzot kandidātu sarakstu. Līdzšinējo 1400 eiro vietā drošības nauda plānota 11 minimālo mēnešalgu apmērā. Lai izvairītos no iemaksājamās drošības naudas apjoma strauja kāpuma, līdz nākamā gada Saeimas vēlēšanām drošības nauda paredzēta sešu minimālo mēnešalgu apmērā.
Lai saskaņotu dažādu vēlēšanu norisi, plānots precizēt, ka arī Saeimas vēlēšanās iecirkņi vēlētājiem būs atvērti no pulksten astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā. Līdz šim vēlēšanas notika no septiņiem rītā.
Grozījumi arī paredz, ka iepriekšējā balsošanā, tāpat kā pašvaldību vēlēšanās, nodot balsi glabāšanā varēs visos vēlēšanu iecirkņos no pirmdienas līdz piektdienai pirms vēlēšanu dienas. Līdz šim balsi glabāšanā varēja nodot tikai atsevišķos vēlēšanu apgabala iecirkņos.
Ņemot vērā, ka balsu skaitīšanā plānots izmantot vēlēšanu zīmju skenēšanu, izmaiņas paredz plusu un mīnusu vietā vēlēšanu zīmēs ieviest vienotu “par” un “pret” atzīmju principu.
Paredzēts arī precizēt pasta balsošanas kārtību un noteikt vienkāršāku pieteikšanos tai, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu “www.latvija.gov.lv”, kā arī paredzēta iespēja vēlēšanu iecirkņu komisijām organizēt izbraukuma balsošanu.
Lai grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā varētu stāties spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl trešajā – galīgajā – lasījumā.