Lietuvas, Latvijas un Igaunijas satiksmes ministri ir vienojušies sadarboties, lai nodrošinātu lielāku Eiropas finansējumu “Rail Baltica” projektam, uzsverot tā nozīmi militārajai mobilitātei un reģionālajai drošībai. Kopīgo paziņojumu otrdien Viļņā parakstīja Lietuvas ministrs Eiženijs Sabutis, Latvijas ministrs Atis Švinka un Igaunijas ministrs Kuldars Leiss, ziņo Lietuvas Satiksmes ministrija.
Saskaņā ar ministra Sabuta teikto, “Rail Baltica” ir būtiska nozīme gan transporta savienojamībai, gan militārajai mobilitātei, tāpēc ir svarīgi nodrošināt turpmāku ES finansējumu arī pēc 2021.-2027.gada investīciju perioda.
“Eiropas sliežu platuma “Rail Baltica” projekta īstenošana ir īpaši svarīga transporta savienojamībai, ekonomiskajai attīstībai un – vissvarīgāk – drošībai Baltijas reģionā. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs strādātu kopā, lai nodrošinātu, ka projekts tiek pabeigts līdz 2030.gadam,” sacīja satiksmes ministrs Sabutis.
Kopīgajā ministru paziņojumā uzsvērts, ka Baltijas valstīm ir kopīgi jāstrādā, lai nodrošinātu ilgtermiņa ES finansējumu, atrodot papildu finansējuma avotus, lai paātrinātu “Rail Baltica” būvniecību un nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu projekta īstenošanu. Paziņojumā arī uzsvērts, ka koordinēta un labi finansēta pieeja uzlabos Eiropas stratēģisko gatavību un stiprinās tās transporta tīklu noturību.
Lietuvas, Latvijas un Igaunijas satiksmes ministri šodien turpinās vizīti Kauņā un Jonavas rajonā, kur viņiem pievienosies Polijas infrastruktūras ministrs Darjušs Klimčaks kopā ar “Lietuvos Geležinkeliai” un “LTG Infra” vadītājiem, lai apskatītu “Rail Baltica” būvniecības darbus Lietuvā.
Lietuvas, Latvijas un Igaunijas satiksmes ministri šodien turpinās vizīti Kauņā un Jonavas rajonā, kur viņiem pievienosies Polijas infrastruktūras ministrs Darjušs Klimčaks kopā ar “Lietuvos Geležinkeliai” un “LTG Infra” vadītājiem, lai apskatītu “Rail Baltica” būvniecības darbus Lietuvā.
Lietuvā pašlaik notiek “Rail Baltica” būvniecība 46,3 km garā posmā starp Kauņu un Panevēžu. Paredzams, ka līdz 2025.gada beigām būvniecības darbi Lietuvā paplašināsies un kopumā sasniegs 114 km.
Lai līdz 2030.gadam pabeigtu “Rail Baltica” projektu, Baltijas valstīm nepieciešams papildu finansējums desmit miljardu eiro apmērā, tostarp Lietuvai nepieciešami aptuveni četri miljardi eiro.
“Rail Baltica” ir lielākais dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstu vēsturē. Tas paredz izbūvēt elektrificētu, divlīmeņu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līniju, kas savieno Varšavu, Kauņu, Viļņu, Panevēžu, Rīgu, Pērnavu un Tallinu. Kopējais “Rail Baltica” līnijas garums Baltijas valstīs būs 870 km – 392 km Lietuvā, 265 km Latvijā un 213 km Igaunijā.
Lasiet arī: Latvija plāno stiprināt aizsardzību – mērķis 38 000 dienestā esošo
