Algu iesaldēšana ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām būtu simbolisks žests, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Komentējot Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) aicinājumu koalīciju lemt par algu iesaldēšanu ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām, Kazāks norādīja, ka tas ir īstermiņa risinājums un simbolisks žests, lai gan arī ieekonomēs valsts pusē zināmus resursus.
Viņš atzīmēja, ka Latvijai ir nepieciešams rast līdzekļus aizsardzībai, medicīnai un izglītībai ilgtermiņā, bet nav iespējams sabiedriskajā sektorā iesaldēt algas ilgstoši. Latvijai būtu vairāk jādomā par ražīgumu, jāpārskata esošos izdevumus, domājot par to efektivitāti.
“Bez apjomīgas esošo izdevumu pārskatīšanas, bez apjomīgas efektivitātes uzlabošanas un diemžēl arī bez būtiskas nodarbināto skaita samazināšanas sabiedriskajā sektorā mēs neiztiksim, jo demogrāfijas tendences ir tādas kādas ir,” sacīja Kazāks.
Latvijas Bankas prezidents arī uzsvēra, ka pārmaiņas ne vienmēr visiem patīk – kāds iegūst, kāds zaudē. “Tas nebūs nesāpīgi. Kādam tas vienmēr būs sāpīgi,” sacīja Kazāks.
Viņš arī uzsvēra, ka Latvija nevar atļauties līdz Saeimas vēlēšanām, kas notiks pēc pusotra gada, nepieņemt ekonomikai un sabiedrībai svarīgus lēmumus. “Līdz ar to diemžēl būs sāpīgi, bet es ļoti ceru uz labu,” teica Kazāks.
Latvijas Bankas prezidents piebilda, ka runa ir par labu pārvaldību, nepieciešamību izvērtēt, kā izmantot valsts rīcībā esošos resursus. “Ja mēs redzam, ka var labāk, tad ir jādara labāk,” sacīja Kazāks.
LETA jau vēstīja, ka Siliņa sociālajā tīklā “X” norādījusi, ka aicina lemt koalīciju par algu iesaldēšanu, uzsverot, ka budžeta finansējums 2026.gadā ir nepieciešams prioritāri drošībai, izglītībai un atbalstam ģimenēm.
Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” premjere skaidroja, ka patlaban, kad notiek finansējuma pārskatīšana valsts pārvaldē, ir jārāda politisks žests un jāsāk ar sevi. Vaicāta, vai viņas aicinājums nav novēlots, jo opozīcija uz šādu soli mudināja jau pirms gada, Siliņa atbildēja, ka pērn bija citi ietaupījumi, bet tagad ir “jāiet tālāk”. “Pagājušajā gadā iesaldējām partiju finansējumu. Es domāju, turpināsim arī šogad meklēt jaunus risinājumus,” solīja valdības vadītāja.
Jautāta, vai algas varētu iesaldēt uz gadu vai ilgāku termiņu, premjere atbildēja, ka tādas detaļas vēl nav izrunātas. Vienlaikus viņa neizslēdza, ka tas varētu būt arī ilgāks termiņš. Ministru prezidente piebilda, ka “budžets ir jāmeklē trīs gadiem, tā nav runa tikai par vienu gadu”.
Siliņa pauda uzskatu, ka algu iesaldēšanai ir jāattiecas arī uz Saeimas deputātiem. Viņa apzinās, ka valdība tiešā veidā par to lemt nevar, bet viņa aicināja arī valdošās koalīcijas parlamentāriešus lemt par šo jautājumu. “Tas noteikti būtu arī viņu atbildīgs solis – sekot valdības un koalīcijas vadītājas aicinājumam,” sacīja premjere.
Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam Ministru kabineta locekļiem mēnešalgu nosaka, par pamatu ņemot bāzes mēnešalgu un tai piemērojot koeficientu. Bāzes mēnešalgas aprēķini savukārt pamatā balstās uz vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, un tā tiek pārrēķināta reizi gadā.
2023.gadā bāzes alga bija 1 137 eiro, ministru algu aprēķināšanai tai piemēroja koeficientu 6,2. Attiecīgi ministru nominālā mēnešalga 2023.gadā bija 7 052 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ministru prezidenta algas aprēķināšanai piemēroja koeficientu 7, kas nozīmē, ka premjerministra nominālā mēnešalga 2023.gadā bija 7 962 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Savukārt 2024.gadā bāzes alga bija pieaugusi līdz 1 206 eiro, un ministru nominālā mēnešalga bija 7 475 eiro pirms nodokļu nomaksas. Savukārt Ministru prezidentam – 8 440 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Kā liecina politiķu iesniegtās deklarācijas, ministriem faktiski izmaksātais atalgojums gan bijis lielāks, jo izmaksātās atlīdzības ietekmē ne tikai likumā noteiktā darba samaksa, bet arī atvaļinājumi, sociālās garantijas un citi faktori.
Šogad ministru nominālā mēnešalga ir sasniegusi 7 670 eiro, bet nākamgad, neieviešot premjeres rosinātās izmaiņas, tā būtu 8 089 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Lasiet arī: BNN intervija | Advokāts Stucka: Ar OIK apkrāpti visi – ir laiks par to atbildēt
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!