Šīs nedēļas fokusā ir gan valsts amatpersonu algu jautājums, gan Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) atzinums, ka ne visi deputāti izturētu alkohola pārbaudes. Vai tiešām daļa no mūsu parlamentāriešiem nonākusi Zaļā pūķa apkampienos, vai amatpersonu algas atkal kļūs par no sabiedrības acīm slēptu noslēpumu, un vai tās būtu iesaldējamas, BNN vaicāja uzņēmuma” Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
Diskusija par arī turpmāku amatpersonu algu publiskošanu solās būt gana spraiga un interesanta. Amatu pametušais tiesībsargs Juris Jansons atzinis, ka tas būtu Satversmē garantēto tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpums, bet Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un premjerministre Evika Siliņa (JV) to publiskošanu uzskata par labu esam. To, ka viedokļi šajā jautājumā dalās, norāda arī Filips Rajevskis. “Nav tā, ka politiskā elite būtu vienisprātis par nepieciešamību samazināt publiskumu šajā jautājumā. Īsti neticas, ka viņi būtu gatavi samazināt caurspīdīgumu situācijā, kad ar valdošās koalīcijas popularitāti un uzticēšanos tai jau tāpat ir sarežģīti. Tādā brīdi neviens politiķis neriskēs pateikt – mēs tomēr pārtrauksim rādīt, cik īsti saņemam, un gribam to visu atkal paslēpt.”
Ne mazāk interesants “naudas jautājums” ir Evikas Siliņas aicinājums koalīcijai lemt par algu iesaldēšanu ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām. Kas īsti tas ir – reāla iespēja vismaz kaut ko ietaupīt vai sabiedrībai adresēts žests bez jel kāda seguma? Filips Rajevskis pauž, ka šajā gadījumā runa tomēr ir par budžetu. “Ja runājam par tik smagu budžetu, kāds ir tagad, tad amatpersonu algu pieauguma iesaldēšana ir neatņemama tā apgriešanas daļa. Visiem ir jādod tam sava artava un Latvijā nav tāda situācija, ka valsts sektorā būtu švaks finansējums,” tā politologs. Proti, pat ar iesaldētām algām augsta ranga valsts amatpersonas diezin vai izjutīs finansiālas problēmas.
Vēl viena šīs nedēļas karstā ziņa ir Saeimas priekšsēdētājas mājiens par kādas daļas parlamentāriešu pārlieku tuvajām attiecībām ar grādīgajiem dzērieniem.
Uz BNN jautājumu, par ko teiktais varētu liecināt, politologs atbild: “Nevar teikt, ka Latvijas sabiedrībai alkohols ir svešs. Kaut kādā mērā tā ir pat mūsu sabiedrības problēma. Parlaments jau ir sabiedrības spogulis, un no tā izriet, ka arī starp parlamentāriešiem sastopami tie netikumi, kas kopumā sabiedrībai ir raksturīgi.”
Filips Rajevskis arī atgādina, ka Saeimā cīņa ar alkohola lietošanu bijusi arī iepriekš. “Ja atceramies tos laikus, kad Saeimas kafejnīcā bija pieejami alkoholiskie dzērieni, tad budžeta pieņemšanas laikā tur gāja diezgan jestri. Daži deputāti to kafejnīcu ļoti izmantoja. Tagad kafejnīcas vairs nav, arī alkohols nav pieejams, bet Vecrīga kopumā jau ir tāda ļoti kārdinoša vieta.”
Lasiet arī: BNN fokusā | Politologs: Šlesers cerēja uz “zelta kārti”, bet palika ārpus spēles
