Pēc jūnija sākumā notikušajām pašvaldību vēlēšanām domju priekšsēdētāji nomainījušies vairāk nekā pusē Latvijas pašvaldību – jauni mēri ievēlēti 22, bet līdzšinējie palika 20 pašvaldībās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati, noslēdzoties pašvaldību domju priekšsēdētāju vēlēšanām.
12 Latvijas pašvaldībās politiskie spēki, kas ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu, tomēr nespēja iegūt mēra amatu, turklāt atsevišķās pašvaldībās opozīcijā tika atstāti politiskie spēki, kas bija ieguvuši pārliecinoši lielāko vēlētāju atbalstu, taču līdz balsu vairākumam domē tiem balsu pietrūka.
Vēlēšanu iznākums, kad lielāko balsu skaitu ieguvušais politiskais spēks neieguva domes priekšsēdētāja amatu, bija vērojams Rīgā, Jelgavā, Ventspils novadā, Dievidkurzemes, Dobeles, Ropažu, Siguldas, Limbažu, Smiltenes, Alūksnes, Balvu un Augšdaugavas novadā.
Kopumā domju priekšsēdētāju nomaiņa pēc vēlēšanām notika 22 vietvarās. Pie jauna mēra pēc vēlēšanām tika galvaspilsēta Rīga, šajā amatā nonākot Viesturam Kleinbergam (P). Ventspils novadā domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks samainījās vietām, un tagad domi vadīs Andis Zariņš (NA), bet viņa vietnieks būs iepriekšējais mērs Aivars Mucenieks (ZZS).
Izmaiņas notika arī Talsu novada domē, kuru turpmāk vadīs nevalstiskā sektora pārstāvis Ansis Bērziņš (TNA/LA). Dienvidkurzmes novada vadība uzticēta iepriekšējam domes priekšsēdētāja vietniekam Andrim Jankovskim (NA).
Jelgavā “mēru – ilgdzīvotāju” Andri Rāviņu (ZZS) šajās vēlēšanās nomainīja “Par” politiķis Mārtiņš Daģis. Izmaiņas skāra arī iepriekšējā sasaukumā daudz nesaskaņu piedzīvojušo Jelgavas novada domi, kuru turpmāk vadīs līdzšinējais vietvaras izpilddirektora vietnieks Ingus Zālītis (ZZS).
Mārupes novada pašvaldību turpmāk vadīs iepriekšējā sasaukumā opozīcijā strādājušais Aivars Osītis (LA). Par Ropažu novada domes priekšsēdētāju ievēlēta partijas “Progresīvie” politiķe Signe Grūbe, kura ar piecām balsīm izkonkurēja partijas “Latvijas attīstībai” un Nacionālās apvienības kopīgā saraksta virzīto iepriekšējo domes priekšsēdētāju Vitu Paulāni (LA).
Limbažu novadā ar vienas balss pārsvaru pie varas nonāca Vidzemes partiju pārstāvošā Sigita Upmale, atstājot iepriekšējā mēra Dagņa Strauberga Latvijas Reģionu apvienības politiķus opozīcijā.
Pie jauna mēra tika arī Siguldas novads, kuru turpmāk vadīs Siguldas novada partijas deputāts, bijušais Latvijas Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba. Vēlēšanās uzvarējušie Nacionālās apvienības, Latvijas Reģionu apvienības, Vidzemes partijas un Jaunās konservatīvās partijas kopīgā saraksta deputāti ar iepriekšējā sasaukumā gāzto domes priekšsēdētāju Līgu Sausiņu (NA) palika opozīcijā.
Jauns domes priekšsēdētājs būs arī Gulbenes novadam, kura vadība uzticēta “Latvijas attīstības” (LA) saraksta līderim Normundam Mazūram. Smiltenes novada vadībā nonāca pašvaldību vēlēšanās tikai trīs mandātus ieguvušie “Progresīvie”, par mēru kļūstot bijušajam Saeimas deputātam Ervinam Labanovskim. Opozīcijā palika vēlēšanās visvairāk balsu savākusī Nacionālā apvienība.
Izmaiņas skāra arī Līvanu novadu, kur domes priekšsēdētāja amats tika uzticēts 24 gadus vecajam Dāvidam Rubenam (JKP), tādējādi nomainot ilggadējo Līvānu novada domes priekšsēdētāju Andri Vaivodu (LA). Rubens kļuvis par šajā sasaukumā jaunāko pašvaldības vadītāju.
Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts bijušais novada Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra (JV), Augšdaugavas novadu vadīs Vitālijs Aizbalts (Latgales partija), bet Bauskas novadā par mēru tika izraudzīts vēlēšanās uzvarējušās Nacionālās apvienības (NA) lielāko vēlētāju atbalstu guvušais deputāts Aivars Mačeks.
Pēc pārtraukuma domes priekšsēdētāja amatā Balvu novadā atgriezās Jānis Trupovnieks (LZP), Dobeles novadā – Andrejs Spridzāns (LZP), Jūrmalā – Gatis Truksnis (LZP), Preiļu novadā – Aldis Adamovičs (JV), Rēzeknes pilsētas domē – Aleksandrs Bartaševičs (“Kopā Latvijai”),Valkas novadā – Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).
Tikmēr 20 Latvijas pašvaldībās politiskā vadība pēc vēlēšanām nemainīsies. Aizkraukles novadu turpinās vadīt Leons Līdums (LA/Vidzemes partija), Alūksnes novadā pašvaldības vadītāja amatā atkārtoti ievēlēts Dzintars Adlers (JV), Ādažu novadā varu saglabājusi Karīna Miķelsone (LRA), bet Cēsu novadā – Jānis Rozenbergs (JV).
Jēkabpils novadā varu saglabājis Raivis Ragainis (LZP), Krāslavas novadā – Gunārs Upenieks (LZS/ZZS), Kuldīgas novadā – Inese Astaševska (“Kuldīgas novadam”), Ķekavas novadā – Viktorija Baire (JV), Ludzas novadā – Edgars Mekšs (ZZS), Ogres novadā – Egils Helmanis (NA/ZZS/LZP), bet Olaines novadā atkārtoti ievēlēts Andris Bergs (LSDSP).
Salaspils novadā par mēru atkārtoti ievēlēts Raivis Anspaks (JV), Saldus novadā – Māris Zusts (LZP), Saulkrastu novadā – Normunds Līcis (LRA), Madonas novadā – Agris Lungevičs (ZZS), bet Tukuma novadā – Gundars Važa (LRA).
Ventspils domes priekšsēdētāja amatu saglabājis Jānis Vītoliņš (“Latvijai un Ventspilij”). Vienbalsīgu atbalstu arī jaunajā sasaukumā guva Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (“Sarauj, Latgale!”), Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija) un Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”).
Aplūkojot jaunā sasaukuma domju priekšsēdētāju partejisko piederību, redzams, ka vairs nav iespējams izdalīt kādu novadu vietvarās dominējošo politisko spēku un lielākās politiskās partijas vēlēšanās ir guvušas diezgan līdzīgas sekmes.
Lasiet arī: BNN fokusā | Kāpēc vēlētāji atbalsta krāpšanā apsūdzētus vai kritušus mērus?