Populārākais maksāšanas veids Baltijas valstīs ir maksājumu kartes, bet Latvijas iedzīvotāji aktīvāk nekā mūsu kaimiņi maksājumiem izmanto arī viedierīces. Savukārt Igaunijā salīdzinājumā ar Latviju un Lietuvu ir divreiz mazāk to, kuri, maksājot par pirkumiem un pakalpojumiem, izmanto vien skaidru naudu.
Šie un citi secinājumi par baltiešu maksājumu ieradumiem ir pamatoti ar SEB bankas un pētījumu uzņēmuma Norstat šoruden veikto aptauju. Tajā piedalījās 3010 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Lietuvā 70% iedzīvotāju, Igaunijā – 63%, Latvijā – 57%, maksājot par precēm un pakalpojumiem, priekšroku dod bankas kartei. Lielākoties skaidru naudu savukārt izmanto apmēram katrs septītais iedzīvotājs Latvijā un Lietuvā un tikai katrs četrpadsmitais iedzīvotājs Igaunijā. Saskaņā ar aptaujas datiem, Igaunijā norēķini vien ar skaidru naudu ir vienādi nepopulāri visās vecuma grupās. Toties Latvijā skaidru naudu biežāk izmanto 30 –39 gadud veci iedzīvotāji vecumā, bet Lietuvā – cilvēki vecumā no 50 līdz 59 gadiem.
Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijā vairāk cilvēku maksājumiem izmanto viedierīces: 10% respondentu atzīmējuši, ka labprāt maksā ar telefonu, pulksteni vai citu ierīci (8% – Igaunijā, 7% – Lietuvā). Tehnoloģiju izmantošana ir vairāk populāra jauniešu (18 līdz 29 gadi) vidū. Savukārt 22% Igaunijas, 18% Latvijas un 7% Lietuvas iedzīvotāju saviem maksājumiem vienlīdz bieži izmanto visas iespējas: gan bankas karti, gan viedierīci, gan skaidru naudu.
«Bankomātos izņemtās naudas apjoms jau vairākus gadus pēc kārtas samazinās. Piemēram, 2021.gadā SEB bankomātos izņemtās naudas apjoms bija par nepilniem 2,5% mazāks nekā 2020.gadā un gandrīz par 15% mazāks nekā 2019.gadā. Vien šogad statistika mazliet pamainījās saistībā ar kara sākšanos Ukrainā.
Martā pieprasījums pēc skaidras naudas ievērojami pieauga: izņemtās naudas apjoms bija par 33% lielāks nekā februārī.
Toties vēlāk situācija stabilizējās, pieprasījumam pēc skaidras naudas atgriežoties ierastajā līmenī. Visticamāk, tuvākā mēneša laikā atkal redzēsim nelielu pieaugumu, kas saistīts ar tirdziņu sezonas sākšanos. Tieši tos aptaujas dalībnieki min kā vietu, kur viņi labprāt maksātu ar kartēm, tomēr bieži vien šādu iespēju nav,» stāsta SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa.
Aptaujas dalībnieki norādīja: kaut viņi labprāt norēķinātos ar bankas karti, joprojām ir daudz iepirkšanās vietu, kur darījumus var veikt tikai skaidrā naudā. Visās trīs Baltijas valstīs visbiežāk minētās šādas vietas, ir tirgi un gadatirgi.
Vairāk nekā puse (54%) Lietuvas iedzīvotāju norāda, ka viņiem ir jāmaksā skaidrā naudā, izmantojot privātus pakalpojumus, piemēram, skaistumkopšanas pakalpojumus vai masāžu. Igaunijā un Latvijā šo kategoriju attiecīgi minēja 30% un 24% aptaujāto. Turklāt Lietuvā biežāk nekā kaimiņvalstīs (32%) minēja autoservisus kā vietu, kur lielākoties nav iespēju maksāt ar karti. Latvijā autoservisus pieminēja 14% respondentu, bet Igaunijā – vien 11%.
Latvijā starp vietām, kur cilvēki labprāt maksātu ar karti, bet nevar to izdarīt, minētas ārstu privātprakses (22%), privātie tirgotāji un mājražotāji (21%) un lauku veikali (12%).
Lasiet arī: Svētku dāvanām vairāk tērēs Igaunijā, mazāk – Latvijā
