Ķīnas varas iestādes Tibetas teritorijā sākušas būvēt konstrukciju, kas pēc pabeigšanas būs pasaulē lielākais hidroelektrostacijas aizsprosts, un projekts sagādā bažas Indijā un Bangladešā, raksta britu raidorganizācija BBC.
Būvdarbu atklāšanas ceremonija notika 19.jūlijā. Brahmaputra, kuras sākumposmā plānots būvēt aizsprostu, plūst pa Tibetas augstieni un šķērso vairāku Dienvidāzijas valstu teritorijas, un projekts jau izsaucis kritiku par tā potenciālo ietekmi uz upes lejtecē dzīvojošajiem, kā arī ietekmi uz vidi dambja tiešā tuvumā.
Pekina paziņojusi, ka projekta īstenošanas laikā vides aizsardzība būs prioritāte, un tas nesīs pārticību vietējiem iedzīvotājiem. Plānots, ka Motuo aizsprosts kļūs par lielāko pasaulē, un spēs saražot trīs reizes vairāk elektrības nekā Trīs aizu aizsprosts.
Eksperti un amatpersonas izrādījušas satraukumu par to, ka aizsprosts dos Ķīnai milzīgu varu pār upi, kas ir ļoti svarīga plašam reģionam. 2020.gadā publiskotajā Austrālijas domnīcas Lovi institūta pētījumā norādīts, ka
tik liels aizsprosts faktiski dod Ķīnai varu pār Indijas ekonomiku.
Amatpersonas arī norādījušas, ka aizsprosts gan ļaus samazināt ūdens plūsmu upes lejtecē, gan, strauji atverot aizsprostu, radīt “ūdens bumbu”, kas varētu nopostīt plašu apgabalu.
Janvārī Indijas Ārlietu ministrijas pārstāvis izteica bažas par Ķīnas projektiem un aicināja rīkoties tā, lai nekaitētu lejteces valstīm. Ķīna jau iepriekš Indijai norādījusi, ka tai ir likumīgas tiesības būvēt aizsprostu, un tā ir apsvērusi ietekmi uz lejtecē dzīvojošajiem. Arī Bangladeša izteikusi iebildumus.
Jaunu hidroenerģijas avotu meklējumos Ķīna jau ilgstoši lūkojusies Tibetas virzienā. Noskatītā vieta aizsprostam atrodas ļoti dziļā un garā kanjonā, kur upe met asu līkumu. Tiek ziņots, ka plānots veidot vairākus 20 kilometrus garus tuneļus, kas novirzītu ūdens plūsmu. Ķīnas valdība paziņojusi, ka šis ir projekts, no kura iegūvēji būs visi – tiks ražota tīra enerģija, kas nerada piesārņojumu, un Tibetas lauku apgabali piedzīvos ekonomisko izaugsmi. Tikmēr aktīvisti norāda, ka aizsprosti ir piemērs tam, ka Ķīna izmanto Tibetas resursus. Jebkādi protesti iepriekš tikuši apspiesti.
Pērn Ķīnas valdība apzināja simtiem tibetiešu, kas piedalījās protestā pret cita aizsprosta būvniecību. Tam sekoja aresti un fiziska izrēķināšanās ar protesta dalībniekiem.
Pastāv arī bažas, ka Tibetas ieleju apludināšana pazudinās dabas daudzveidību. Izskanējušas arī šaubas par aizsprosta drošību vietā, kur ir izteikta seismiskā aktivitāte.