ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) jau ieviestās un vēl plānotās sekundārās sankcijas Krievijas naftas eksportam varētu palīdzēt ievērojami mazināt Krievijas ēnu flotes kustību Somu līcī, raksta Igaunijas medijs “ERR News.”
Vairāk nekā puse Krievijas jēlnaftas eksporta notiek pa Baltijas jūru, lielākoties ar tankeriem, kuru dokumentācija ir šaubīga. Liela daļa Krievijas naftas caur Somu līci tiek izvesta tālāk uz Indiju un Ķīnu, kas bauda lētās, bet sankcionētās Krievijas naftas priekšrocības.
Degvielas uzpildes staciju “Terminal” valdes loceklis Alans Vahts (Alan Vaht) sacīja, ka Krievijai ir trīs galvenie eksporta ceļi. Viens ir pa Baltijas jūru, kur tiek izvesti 60% no kopējā naftas apjoma. Mazāk nekā 40% izved pa Melno jūru, un neliels apjoms tiek eksportēts, izmantojot Japānas jūru.
Divas galvenās ostas naftas izvešanai caur Somu līci ir Ustlugas osta un Primorskas osta, abas atrodas netālu no Sanktpēterburgas.
Tramps 6.augustā piemēroja papildus 25% muitas ievedtarifu Indijas precēm, un tā jau ir sākusi meklēt alternatīvas Krievijas naftai, un visticamāk, tās jau atradusi. Vahts norādīja, ka, salīdzinot jūlija pēdējās nedēļas ar jūniju, no Krievijas ievestās naftas apjoms samazinājies par gandrīz 20%, un tas nozīmējot, ka
Indija ir atradusi citu naftas piegādātāju.
ASV un Eiropas Savienība melnajā sarakstā jau iekļāvusi teju pusi no Krievijas ēnu flotes, ko veido ap 600 tankkuģu, kas pārvadā Krievijas jēlnaftu. Tiek ziņots, ka Baltais nams plāno izsludināt sankcijas, kas vērstas tieši pret ēnu floti.
Starptautiskā Drošības un aizsardzības centra pētnieks Mareks Kohvs (Marek Kohv) sacīja, ka šie ierobežojumu būs efektīvi. “Ja palūkojamies uz to, kas notika, kad ASv sanckionēja dažus ēnu flotes kuģus, varam redzēt, ka to spēja nest peļņu dramatiski samazinājās, un tas ļauj sacīt, ka šis ir viens no iedarbīgākajiem sankciju veidiem,” norādīja Kohvs.
Tomēr Igaunijas flotes komandieris kapteinis Ardo Rībons (Ardo Riibon) uzsvēra, ka par spīti visām aktivitātēm un spiedienam, ēnu flote turpina augt. Jo intensīvākas ir pārbaudes, jo vairāk viltotu dokumentu atklājas. Pēc kapteiņa teiktā, daudz biežāk nekā iepriekš tiek viltoti dokumenti, kuri apliecina kuģa izcelsmi, to, zem kāda karoga tas kuģo, un apdrošināšanas statusu.
Kamēr tiek pārbaudīti šaubīgie dokumenti, ēnu flotes kuģi joprojām drīkst pamest Somu līci, jo bez akmenī cirstiem pierādījumiem Igaunijas flotei nav tiesību kuģus aizturēt sīkākām pārbaudēm. Tāpat Igaunija nevar pārbaudīt, cik daudzi no tankkuģiem tās un Somijas acu priekšā izved naftu uz Indiju un Ķīnu. Rībons pastāstīja, ka apmēram 40 – 45% no kuģiem dodas uz Indijas ūdeņiem, un vēl apmēram 10-15% uz Ķīnu, tomēr šis pieņēmums balstīts uz kuģu sniegtās informācijas. Kapteinis piezīmēja, ka lielākoties patiesie kravas un kuģa dati tiek slēpti vai daļēji noklusēti līdz brīdim, kad kuģi pamet Baltijas ostu.