Ilona Bērziņa
Starptautiski zināmi advokāti Tjerī Maremberts (Thierry Marembert) un Ārons Bass (Aaron Bass) cēluši trauksmi, ka Eiropas Savienības sankcijas var tikt piemērotas arī šaura politiskā izdevīguma, nevis tiesiskuma vārdā. Kritērijs “ietekmīgs uzņēmējs” ļauj sankcionēt cilvēkus, kuriem nav pierādāmas saistības ar Krievijas režīmu, bet kuri ir bagāti. Zvērināts advokāts, LU Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs, profesors Jānis Kārkliņš norāda, ka tas nav tiesiski, jo personu var diskriminēt pēc darbībām, nevis turības.
Ja sākotnēji sankciju kritērijs “ietekmīgs uzņēmējs” tika piemērots personām, kuras darbojās nozarēs, kas finansē Krievijas valdību, tad tagad pietiek būt vienkārši bagātam, raksta T.Maremberts un Ā. Bass. Šāda pieeja rada bažas, ka ES Padome sankcijas var noteikt arī neizvērtējot pierādījumus un nerēķinoties ar cilvēktiesībām. Cik tā ir pamatota un vai tā ir tiesiska, BNN lūdza komentēt zvērinātu advokātu, tiesību zinātņu doktoru Jāni Kārkliņu.
“Manā ieskatā šāda pieeja nav tiesiska. Nevar diskriminēt personu pēc turības, viņu var diskriminēt pēc darbībām. Respektīvi, vai turība vai ietekmīga uzņēmēja statuss iegūts pateicoties tam, ka persona atbalsta Krievijas karu pret Ukrainu, vai arī ir aizdomas, ka persona šo naudu ieguvusi pateicoties korupcijai vai naudas atmazgāšanai. Nevar būt tā, ka cilvēks tiek sodīts tikai tādēļ, ka viņš ir turīgs. Jo ar sankcijām pēc būtības tiek noteikti pamatīgi saimnieciskās darbības un privātās ikdienas dzīves ierobežojumi. Noteikt tās tikai uz tāda pamata, ka cilvēks ir bagāts, tomēr ir pārāk ierobežojoši.”
Politiskas intereses vai tiesiskums?
Gala vārdam jābūt tiesu varai, kura ir neatkarīga, nevis izpildvarai, uzsver Jānis Kārkliņš. Pretējā gadījumā ir pietiekami lielas iespējas kļūdīties kādas personas sankcionēšanā vai arī kārdinājums to darīt šauru politisku interešu vārdā. Jānis Kārkliņš norāda, ka tiesu vara ir tā, kura zina, kādi pierādījumi ir pietiekami un kādi nav. “Ja ES Padome to dara, tad, pirmkārt, ir risks, ka lēmumi ir politiski, neizsvērti, atkarīgi no kādas personas individuālajiem politiskajiem uzskatiem un nostādnēm, savukārt tiesu vara ir neatkarīga. Sistēmai jābūt savādākai. Ja arī Padome to nosaka, tad momentā jābūt arī tiesas kontrolei, nevis pēc gada vai pusgada, kad tiesa to jautājumu izskata. Ir gadījumi, kad tiesa sankcijas atceļ un izrādās, ka cilvēks uz gadu bijis ekonomiski paralizēts kļūdaini. Atļaut, ka tādas sekas var iestāties tādēļ, ka to dara izpildvara, nevis tiesu vara, tas, manuprāt, neiet kopā ar to kārtību, kas nodrošina visu interešu sabalansētu ievērošanu. Protams, Eiropas Savienībai ir arī politiskās intereses, tomēr vienmēr ir svarīgi sabalansēt samērīgumu, un to nodrošina tiesa.”
T.Maremberts un Ā. Bass norāda, ka daļa no ierobežojošiem pasākumiem vairs netiek izmantoti, lai ietekmētu situāciju Ukrainā, bet gan lai apmierinātu atsevišķu valstu politiskās ambīcijas un vēlētāju noskaņojumu. Lūgts komentēt šo izteikumu, J.Kārkliņš pauž: “Ir kaut kādi politiski mērķi, kuru iespaidā kāda institūcija vai atsevišķi politiķi var pieņemt lēmumus, izejot no personīgām interesēm. Tomēr tas ierobežo atsevišķu indivīdu tiesības un tā nedrīkst būt, jo tad jau Eiropas Savienība atsakās no tiesiskuma idejām, saskaņā ar kurām ir nepieņemami, ka šaura cilvēku grupa izlemj cilvēku un uzņēmumu likteņus.”
Ietekmīgi ES juristi pauda bažas jau pērn
BNN aicināja komentēt Francijas advokātu paustās bažas arī Eiropas Savienības Tiesas tiesnesei Inetai Ziemelei un Eiropas Savienības tiesas ģenerāladvokātei Lailai Medinai, tomēr abas, norādot uz interešu konfliktu, paust savu viedokli atteicās. Ineta Ziemele pauda: “Es esmu šajās sankciju lietās iekšā līdz ar to es noteikti jums nevarētu komentēt,” savukārt Laila Medina norādīja: “Lai nodrošinātu amata pienākumiem nepieciešamo neitralitāti, mans pienākums ir atturēties no viedokļu rakstu, kas skar konkrētas lietas apstākļus, komentēšanas visa mana amata pilnvaru izpildes laikā.”
Tomēr vēl 2.jūlijā Medinas kundze sniedza plašu interviju LTV, kurā pauda savu viedokli kā par tā saukto “oligarhu kritēriju”, tā arī par Latvijas pilsoņa Pētera Avena paturēšanu sankciju sarakstā.
P.Avena jautājums ir sevišķi interesants, jo, kā savā rakstā pauž T.Maremberts un Ā. Bass: “Latvija bloķēja lēmuma pieņemšanu [Par sankciju atcelšanu P.Avenam] iekšpolitisku apsvērumu dēļ.”
Juristu aprindās izskan viedokļi, ka šādu iespēju pilnībā izslēgt nevar, jo ir iesaistītas amatpersonas, kurām ir svarīgi reitingi, viņu pārvēlēšana, un tie lēmumi var balstīties citos motīvos, nevis tādos, kas ir visas valsts ilgtermiņa interesēs. Ja šādu lēmumu pieņem šaura cilvēku grupa, starp kuriem lielākā daļa nav juristi un nezina kā izvērtēt cilvēktiesību ierobežojumu, tad var nonākt pie kļūdainiem lēmumiem.
Uz to, ka Eiropas Savienībai jāatsakās no prakses, kad sankcijas tiek piemērotas nevis par pašreizējām darbībām, kas ir pretrunā ES ārpolitikas mērķiem, bet “vienkārši par to, kas viņi ir un ko viņi nevar mainīt, vai par notikumiem vai darbībām, kas notikušas pirms daudziem gadiem un dažkārt desmitgadēm,” vēstulē Eiropas Savienības institūcijām jau pagājušā gada septembrī norādīja arī četrpadsmit Eiropas juridisko kompāniju pārstāvji. “ES sankcijām pret Krieviju nevajadzētu novest pie tiesību pamatstandartu pazemināšanas ES iekšienē, bet gan demonstrēt, ka mēs, eiropieši, esam gatavi vienlīdz aizstāvēt tiesības un tiesiskumu gan mūsu robežās, gan ārpus tām,” rakstīja juristi.
Ko nosaka G kritērijs
ES Augstākā tiesa vēl šā gada februārī noteica, ka sankciju atcelšanai pilnībā pietiek ar to, ka bagātie Krievijas uzņēmēji pilnībā pārdod sev šajā valstī piederošos uzņēmumus. Arī Eiropas Padomes juridiskais pārstāvis norādījis, ka sankcijām pakļautie krievi no tām var atbrīvoties, mainot savu uzņēmējdarbības veidu tā, lai vairs nebūtu “vadošo uzņēmēju” skaitā, kā arī pametot Krieviju. Tomēr kā intervijā LTV norāda Laila Medina, šobrīd, salīdzinot ar 2023.gadu, G kritērijs ir mainīts. “Tur ir cita redakcija. Un šajā redakcijā tas ir tas galvenais uzsvars – jā, ka pietiek ar to, ka, ja uzņēmējs ir vadošs kādā ekonomiskā sektorā un Padome var pierādīt, ka šim uzņēmējam ir būtiska loma šī sektora darbībā, un šis sektors savukārt dod būtisku pienesumu Krievijas budžetam.”
Tieši par to, ka cilvēkus tagad daudz vieglāk iespējams pakļaut sankcijām, bieži bez skaidriem pierādījumiem un atbilstošas tiesiskās kontroles, arī ceļ trauksmi T.Maremberts un Ā.Bass. Pēc viņu teiktā ir ļoti svarīgi, lai ierobežojošie pasākumi nekļūtu par ekonomisku ķīlnieku praksi un “ir runa par to, kāda būs Eiropas Savienība nākotnē.”
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!