Lietuvai tuvākajā laikā jāizdara izvēle – uzņemt vismaz 158 migrantus vai saskaņā ar Eiropas Savienības jauno Migrācijas paktu maksāt tā saukto solidaritātes līdzmaksājumu, kas pārsniegs trīs miljonus eiro.
Valdība lēmumu plāno pieņemt šogad, pirms pakts stāsies spēkā. Opozīcijas deputāti gan norādījuši, ka lēmums jāpieņem pēc iespējas ātrāk, lai varētu vai nu sagatavoties migrantu integrēšanai, vai iekļaut maksājumu budžeta izdevumos.
Pirms četriem gadiem patvēruma meklētāju uzņemšanas centrs bija pārpildīts. Šobrīd tajā dzīvo apmēram 200 bēgļu, lielākoties ukraiņi. Kopā Lietuvas bēgļu centros mitinās ap 450 personu, bet vieta ļauj uzņemt vēl tikpat.
Uzņemšanas un integrācijas aģentūras vadītājs Gedimins Počus (Gediminas Pocius) pastāstīja, ka migranti, kas caur Lietuvu dodas uz citām ES valstīm, centros lielākoties pavada apmēram mēnesi. Ilgāk mēdzot palikt ukraiņi.
Salīdzinot ar 2021.gadu, kad bija vērojama izteikta migrācijas krīze uz Baltkrievijas robežas, šobrīd Lietuvas robežsargiem tas vairs tik lielas problēmas nesagādā. Savukārt
atkal pastiprinājušies centieni nokļūt Eiropā pa Vidusjūru.
Pērn ES nolēma ar kvotu sistēmas palīdzību izkliedēt migrantus pa bloka valstīm. Lietuvai no Eiropas dienvidiem būtu jāuzņem 158 personas. Počus norādīja, ka šāda skaita izmitināšanai un integrācijai nevajadzētu sagādāt lielas problēmas.
Tomēr valsts var arī izvēlēties samaksāt vairāk nekā trīs miljonus eiro, un neuzņemt patvēruma meklētājus.
Parlamenta Cilvēktiesību komitejas priekšsēdētājs Laurīns Šedvīdis (Laurynas Šedvydis) sacīja, ka Lietuva var izvēlēties kādu no variantiem, bet var arī kombinēt pieeju – uzņemt daļu no patvēruma meklētājiem, un maksāt daļu soda naudas.
Bijusī Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agnė Bilotaitė), kura šobrīd ir opozīcijas deputāte un savulaik rosināja veikt izmaiņas likumdošanā, kas ļāva migrantu raidīšanu prom no robežas, aicinājusi nekavēties ar lēmuma pieņemšanu. Bilotaite piebilda, ka, ņemot vērā potenciālo risku, vairāk sliecas uz maksājuma veikšanu.
Počus norādīja, ka
lielākais izaicinājums migrantiem ir valoda, un Lietuvā nav atbilstošas valodas apmācības sistēmas.
Iekšlietu ministra vietas izpildītājs Vladislavs Kondratovičs (Vladislav Kondratovič) informēja, ka lēmumu pieņems īpaša Migrācijas komiteja, un tiks ņemts vērā migrantu kultūras tuvums Lietuvas kultūrai. Uz to Bilotaite iebildusi, ka kvotu sistēma nepieļauj iespēju izvēlēties.
Eurostat dati liecina, ka 2025.gada pirmajos trīs mēnešos vien patvērumam ES pieteikušās 200 000 personas.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2642267/lithuania-weighs-accepting-158-refugees-or-paying-eu-fine
Lasiet arī: VIDEO | Francijā cigaretes aizdegšana nepiemērotā vietā izmaksā uzturēšanās atļauju