Pārtikas cenu memorands ir pozitīvi ietekmējis pamatpreču groza produktu cenu samazinājumu, tomēr tas neatspoguļojas kopējā pārtikas inflācijas rādītājā, aģentūrai LETA norādīja aptaujātie mazumtirgotāji.
Mazumtirgotāja “top!” mārketinga direktore un valdes locekle Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka pārtikas cenu dinamiku nosaka vairāki ārēji un iekšēji faktori – izejvielu un energoresursu cenas pasaulē, ražošanas un loģistikas izmaksas, darba samaksas pieaugums, kā arī sezonālās svārstības. Lai gan atsevišķām preču grupām cenas ir samazinājušās, citās kategorijās vērojams pieaugums.
Kā piemēru Priedīte norādīja, ka šogad vietējo augļu un dārzeņu ražai būtiski kaitējuši laikapstākļi – daļa nosala, daļa slikti auga siltuma trūkuma dēļ, citviet raža noslīka. Rezultātā šajā segmentā cenas nevis samazinājušās, bet pat pieaugušas. Šobrīd uzņēmums novēro, ka arī no piegādātājiem piena produktiem un gaļas produktiem cenas kopumā turpina augt.
“Pārtikas cenu memorands ir devis pozitīvu impulsu pamatpreču groza produktu cenu samazinājumam un stabilizācijai, taču tas vairāk atspoguļojas konkrētu preču līmenī, nevis kopējā pārtikas inflācijas rādītājā,” akcentēja Priedīte.
Vienlaikus viņa norādīja, ka, ņemot vērā izsludināto ārkārtas situāciju graudkopības nozarē, sagaidāms ražas deficīts, un graudu cenas biržās jau pašreiz pieaug. Sagaidāms, ka būs vērojams cenu pieaugums arī saistītās nozarēs – piena un gaļas lopkopībā.
“top!” turpina sadarboties ar piegādātājiem, lai nodrošinātu iespējami labākas cenas pircējiem, īpaši ikdienas preču kategorijās. Papildus ikdienas akcijām mazumtirgotājs ieviesis ilgtermiņa zemās cenas, zemo cenu grozu un akciju “3 dienas, 3 produktiem īpaši zemas cenas” katru nedēļu.
“Lai arī cenšamies nodrošināt visās kategorijās zemākos piedāvājumus, ilgtermiņa cenu kritumu var panākt tikai tad, ja saglabāsies stabilitāte gan ražošanas izmaksās, gan ārējos tirgos,” uzsvēra Priedīte.
SIA “Elvi Latvija” valdes locekle Laila Vārtukapteine aģentūrai LETA norādīja, ka pārtikas cenas vienmēr ir mainīgs lielums, ko ietekmē gan sezonalitāte, gan izejvielu un citu izmaksu pieaugums. Šajā vasarā, salīdzinot ar pērno gadu, pārtikas cenas visvairāk ietekmējuši sliktie laikapstākļi, kas skāruši ne vien Latviju, bet arī citas valstis. Raža šogad gatavojas lēnāk, ražotājiem ir grūtības nodrošināt atbilstošu kvalitāti, tāpēc šo pārtikas produktu cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir augstākā līmenī, kas arī izskaidro salīdzinoši augsto gada inflāciju. Vienlaikus nav vērojams, ka jūnijā un arī jūlijā būtu būtisks cenu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem.
Vārtukapteine sacīja, ka pārtikas cenu memoranda būtība un saturs primāri ir vērsts uz pirmās nepieciešamības pārtikas preču pieejamību, taču inflācijas datos tiek analizēti visi produkti, tāpēc ar memoranda tvērumu nav iespējams ietekmēt kopējo inflāciju.
Pārtikas cenas pēdējos mēnešos ir salīdzinoši stabilas, norādīja “Elvi Latvija” valdes locekle, akcentējot, ka par cenu paaugstināšanu pēdējo mēnešu laikā ziņojuši tikai daži piegādātāji. Vienlaikus ir vērojams, ka samazinās akciju klāsts, tāpēc vairāk preču veikalos jāpērk par regulārajām cenām. Pārtikas cenas veikalu plauktos ir ekonomiski pamatots lielums un tās veido daudzi komponenti. Mākslīgi pazeminot cenu atsevišķām precēm, nav iespējams panākt vispārēju pārtikas cenu kritumu.
Lai īstenotu memorandā pausto apņemšanos, “Elvi” veikalu tīklā zemo cenu groza produktu pārdošana būtībā tiek subsidēta ar citām preču cenām,
jo šo produktu piecenojums bieži nenosedz to tirgošanas izmaksas, norādīja Vārtukapteine.
“Memorands ir trīspusēja apņemšanās un, pretēji publiski paustajam, uz aicinājumu ar izdevīgiem piedāvājumiem iesaistīties zemāku pārtikas cenu piedāvājuma radīšanā, ražotāji atsaucas ļoti kūtri vai neatsaucas vispār, savukārt valsts, kuras rīcībā ir ļoti efektīvs rīks – PVN likmes samazināšana pirmās nepieciešamības precēm, pagaidām šādu variantu neizskata vispār, bet tā vietā tiek runāts tikai par represīvu piecenojuma noteikšanu, kas nozīmē, ka negūtie ieņēmumi būs jākompensē no citu preču pārdošanas vai mazāku veikalu gadījumā jāpārtrauc uzņēmējdarbība, zaudējot reģioniem tik aktuālās darbavietas un mazinot ekonomisko aktivitāti,” sacīja Vārtukapteine.
SIA “Lidl Latvija” Korporatīvās komunikācijas vadītāja Dana Hasana aģentūrai LETA norādīja, ka Centrālās statistikas pārvaldes dati ir vispārīgi, un atsevišķās produktu kategorijās jūlijā ticis atzīmēts cenu kāpums, citās, kā, piemēram, zivis vai cukurs – cenas samazinājušās. Līdz ar to Hasana sacīja, ka “negribētu vispārināt, ka cenas aug, bez iedziļināšanās”.
Viņa uzsvēra, ka kopš ienākšanas tirgū “Lidl” ir ietekmējis cenas un savā veidā arī izraisījis “cenu karus”, un saasinājis konkurenci, kas uzņēmuma ieskatā ir labākais cenu regulators. Vienlaikus “Lidl” spēj nodrošināt zemākas pamatcenas ikdienas pārtikas grozam, balstoties uz uzņēmuma privāto zīmolu produktiem.
Tāpat Hasana sacīja, ka “parakstītā nodomu dokumenta jeb memoranda ietvaros mazumtirgotāji ir solījuši rast resursus samazināt cenas ikdienas pārtikas preču grozam, un katrs no mums ir arī pircējs, kurš to vēlas.”
Savukārt, lai panāktu vēl būtiskāku pārtikas cenu samazinājumu, būtu jāiesaistās visām pusēm – proti, gan ražotājiem, gan valstij ar saviem mehānismiem.
SIA “Rimi Latvia” kategoriju departamenta direktore Inese Pētersone aģentūrai LETA norādīja, ka esošos pārtikas inflācijas rādītājus Latvijā ietekmē gan globālie notikumi, gan vietējais ekonomiskais konteksts.
“Rimi” regulāri saņem piegādātāju cenu paaugstināšanas pieprasījumus. Piemēram, līdz ar šī gada sākumu piena pārstrādes uzņēmumi piedāvāja paaugstināt cenas vidēji par 11,3%. Šo straujo cenu pieaugumu “Rimi” centies noturēt saprātīgās robežās, kas pircējam gala rezultātā nozīmēja 4-6% cenas pieaugumu.
Šī brīža ekonomiskajā situācijā memorands kopā ar aktīvu mazumtirgotāju darbu ir devis iespēju pircējiem nodrošināt pamatproduktus par izdevīgām cenām esošajā līmenī, kaut gan kopējās pārtikas inflācijas kontekstā pastāv objektīvi iemesli cenu pārskatīšanai.
Kopumā būtiskākie pārtikas inflācijas kāpinātāji pasaulē šogad ir liellopu gaļa, olas un šokolāde. Neliels cenu pieaugums ir dārzeņiem un augļiem, savukārt cūkgaļai un olīveļļai cenu pieaugums bija mazāks, atsevišķos brīžos pat ar nelielu cenu kritumu. Svarīgi, ka produktu grupās ar augstāko inflāciju pircēji viegli var atrast aizvietojumus, piemēram, liellopa gaļu aizstāt ar lētāku cūkgaļu. Izņēmums ir olas, kur visā pasaulē bija vērojams izteikts olu iztrūkums un iepirkuma cenu pieaugums, uz ko reaģēja arī Baltijas piegādātāji, sacīja Pētersone.
SIA “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule aģentūrai LETA norādīja, ka inflācijas pieaugums jūlijā skaidrojums ar atsevišķu produktu cenu pieaugumu, kas radies ārēju apstākļu ietekmē – vēl joprojām ietekme jūtama no putnu gripas visā pasaulē, kas atspoguļojas gan vistas, gan olu cenu pieaugumā.
Tāpat vēl joprojām lielā sausuma dēļ ir ietekme uz kafijas ražu Brazīlijā un citās valstīs, kas ir lielākie kafijas eksportētāji, kā rezultātā jūtam cenu pieaugumu šajā kategorijā. Tomēr vairākiem produktiem ir bijis cenu kritums, piemēram, griķiem, miltiem, eļļai, banāniem, avokado, tāpat arī zivīm un citiem produktiem, kuri veido sabalansētas maltītes pamatu un cilvēkiem ir iespēja ietaupīt, veicot apzinātas izvēles par labu zemākai cenai.
Dupate-Ugule norādīja, ka “Maxima Latvija” primāri fokusējas uz zemu cenu nodrošināšanu kvalitatīviem produktiem visos veikalos Latvijā. “Zemo cenu” groza iniciatīvas pirmā mēneša rezultāti liecina, ka vidējais cenu samazinājums šiem produktiem bijis 25%, salīdzinot ar vidēja groza standarta cenu iepriekš. Vienlaikus “Maxima” veikalos zemo cena grozu produktu pieprasījums mēneša laikā vidēji audzis par 70%.
Jau ziņots, ka šogad 27.maijā tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu. Memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara palielināšanu veikalos. Zemo cenu pārtikas groza izveide paredz, ka desmit preču kategorijās katrā tiek nodrošināts vismaz viens produkts ar zemāko cenu kategorijā un ar zināmu regularitāti produkti tiks mainīti pret citiem produktiem no tās pašas kategorijas.
Tāpat ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pieauga par 0,1%, bet gada laikā – šogad jūlijā, salīdzinot ar 2024.gada jūliju, palielinājās par 3,8%, kas ir tāds pats inflācijas rādītājs kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 2,9%.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+3,0%) un kartupeļiem (+9,9%). Kafija kļuva dārgāka par 1,7%. Akciju noslēguma rezultātā cenas palielinājās maizei (+1,2%), žāvētai, sālītai un kūpinātai gaļai (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+6,9%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (+0,8%). Svaigi dārzeņi kļuva lētāki par 3,4%. Galvenokārt akciju ietekmē cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-13,3%), šokolādei (-1,9%), konditorejas izstrādājumiem (-0,9%), biezpienam (-2,4%), saldumiem (-3,7%).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 6,9%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+34,2%). Dārgāka bija arī mājputnu gaļa (+17,9%), svaigi augļi (+13,2%), šokolāde (+29,2%), olas (+19,3%), sviests (+19,8%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+4,5%). Cenas pieauga piena produktiem (+6,9%), pienam (+7,1%), konditorejas izstrādājumiem (+4,4%), augu eļļai (+19,9%), liellopu gaļai (+28,9%), augļu un dārzeņu sulām (+7,1%), sieram un biezpienam (+1,9%), saldējumam (+6,1%). Savukārt lētāki bija kartupeļi (-9,3%), cukurs (-18,7%), svaigas vai atdzesētas zivis (-13,4%), milti un citi graudaugi (-3,1%).
Veikalu tīklu “top!” pārstāvošais uzņēmums “Iepirkumu grupa”, kas veikalu tīklam nodrošina vienotu iepirkumu sistēmu un kopējas mārketinga aktivitātes, 2024.gadā strādāja ar 13,975 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5% vairāk nekā 2023.gadā, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 265 077 eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.
“Iepirkumu grupa” reģistrēta 2003.gadā, un tās pamatkapitāls ir 107 109 eiro. Kompānijas īpašnieki ir Egila Butka uzņēmums SIA “Firma Madara 89” (56,51%), AS “LPB” (17,82%), kuras patiesie labuma guvēji ir Juris Aizezers, Aloizs Norkus, Atis Sausnītis un Jānis Strautiņš, “Mārksmens” (12,09%), kas vienlīdzīgās daļās pieder Dacei Brokai un Mārim Brokam, SIA “Dekšņi” (6,3%), kuras īpašnieki ir Sandra Pelce (70%), Anda Fogele (25%) un Evija Plece (5%), SIA “Madara 93” (4,01%), kas pieder Andrim Bērzkalnam, un SIA “Internet Marketing Agency” (3,26%), kuras vienīgā īpašniece ir Kristīna Bernāte.
“Elvi Latvija”, kas darbojas kā franšīzes devējs, apgrozījums pērn bija 5,868 miljoni eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga divas reizes un bija 231 887 eiro. Kompānija reģistrēta 2010.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,003 miljoni eiro. “Elvi Latvija” pieder SIA “Fortis VM” (66,88%), kuras īpašnieki ir Imants Rendenieks (88%), Vita Rendeniece (9%) un Igors Kozlovskis (3%), kā arī Rendeniekam (33,05%) un SIA “Realto Capital” (0,07%).
“Lidl Latvija” pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2023.gada 1.marta līdz 2024.gada 29.februārim, strādāja ar 470,605 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi, turpinot investēt mazumtirdzniecības veikalu ķēdes attīstībā, pieauga 4,1 reizi un bija 14,816 miljoni eiro. “Lidl Latvija” reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 365,5 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas “C E – Beteiligungs-GmbH”.
“Rimi Latvia” pagājušajā gadā strādāja ar 1,126 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,6% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 31% – līdz 38,115 miljoniem eiro. “Rimi Latvia” reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. “Rimi Latvia” vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas “Rimi Baltic”.
2025.gada jūnija sākumā tika pabeigts darījums starp Zviedrijas mazumtirdzniecības uzņēmumu “ICA Gruppen” un Dānijas kompāniju “Salling Group” par “Rimi Baltic” pārdošanu. Tādējādi “Salling Group” īpašumā ir nonācis viss Baltijas veikalu tīkls, tostarp ar e-komercijas platformu un centralizētu loģistikas sistēmu. Darījuma summa bija 1,3 miljardi eiro.
“Maxima Latvija” pagājušajā gadā strādāja ar 1,102 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 10,2% un bija 50,775 miljoni eiro. Kompānija reģistrēta 2000.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. “Maxima Latvija” īpašnieki ir Lietuvā reģistrētie uzņēmumi “Maxima grupe” un “Maxima LT”. Grupa ietilpst Nerijus Numas kontrolētajā Lietuvas biznesa grupā “Vilniaus prekyba”.