BNN fokusā | “Nauda notrallināta, IKP neaug”: Politologs par bēdīgo Latvijas finanšu nākotni

Šīs nedēļas fokusā ir Finanšu ministrijas prognoze par valsts parāda pieaugumu no 20,5 miljardiem eiro šogad līdz teju 29 miljardiem eiro 2029.gadā. Dramatiski pieaugs arī parāda apkalpošanas izmaksas – pēc trim 165 miljonu eiro vietā gadā būs jāsamaksā 1,2 miljardi eiro. Augs arī budžeta deficīts – no  3% 2026.gadā līdz 3,9% 2029.gadā. Uz šī fona kā “ķirsītis uz tortes” ir valdības plāni aizņemties no Briseles vēl līdz pat 8,4 miljardiem eiro aizsardzībai. Vai mēs nedzīvojam krietni pāri saviem līdzekļiem un ko ar visu šo situāciju iesākt, BNN vaicāja uzņēmuma ‘Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.

“Pirmā lieta, ko viennozīmīgi var apgalvot, ir –  mūsu budžeta deficīts, budžeta tēriņi  ir izgājuši ārpus kontroles. Otrā lieta – budžeta deficīts būt var, ja šī nauda tiek ieguldīta, bet, ņemot vērā mūsu vājos izaugsmes rādītājus, ar diezgan lielu varbūtību var pateikt, ka  tā nauda tiek vienkārši notrallināta,” saka Filips Rajevskis.  Politologs norāda, ja tā tiktu investēta nevis “zelta pāļos” Daugavas vidū, bet kādās infrastruktūras ziņā vajadzīgās lietās, kas uzlabotu dzīvi un aktivizētu ekonomiku, tad vēl varētu teikt – nu labi, iztērējām vairāk, bet tagad mums ir, teiksim, jauns dzelzceļš, jauns ceļš vai vēl kaut kāda jauna, vajadzīga lieta.

“To visi jauno radot, arī rodas tas tautsaimniecības pieaugums, bet šeit izskatās, ka tas viss ir notrallināts un noēsts.  Tā ir ļoti bēdīga atziņa – IKP neaug, budžeta tēriņi aug ārpus kontroles un valsts parāds pārvēršas par grūti panesamu nastu, kas mums visiem maksā milzīgu naudu,” saka politologs un atgādina LDDK Finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa teikto, ka šobrīd, apkalpojot valsts parādu,  tērējam veselu iekšlietu ministrijas budžetu un tādā pat tempā augot, drīz mēs tam tērēsim jau divus iekšlietu ministrijas budžetus. “No šāda skatupunkta tas nozīmē, ka būs zemāka drošība uz ielām, mazāka pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem un citām lietām, jo mums nāksies  maksāt procentus par šo parādu. Līdz ar to policijas  pakalpojums neuzlabojas un nav pieejams.

Tas pats attiecas uz veselības aprūpi – ja valsts parāda procentu nomaksai mēs sāksim tērēt veselības budžeta gada apjomu, tad varam salīdzināt, cik lielā mērā nesaņemsim veselības aprūpes pakalpojumus. Kāpēc mums vajag  aizņemties, maksāt šos milzīgos procentus un tādējādi apdraudēt savas valsts iedzīvotāju dzīves kvalitāti, atbildes nav. Budžeta griešana aprobežojas ar 150 miljoniem eiro, par ko eksperti ir vienisprātis, ka tā ir nebūtiska summa, kura pie šī problēmu līmeņa nav nekas vērā ņemams,” pauž Filips Rajevskis.

Uz BNN jautājumu, kura no versijām – celt nodokļus vai  būtiski samazināt izdevumus, varētu tikt realizēta, politologs atbild:

par nožēlošanu tāda opcija kā nodokļu celšana, kad nauda tiek iekasēta no iedzīvotājiem, tiešām ir iespējama.  “Mēs visu laiku runājam par Latvijas konkurētspēju. Savukārt konkurētspēja nozīmē, ka mēs saražojam produktus un pakalpojumus un nomaksājam nodokļus. Kļūstot nekonkurētspējīgi, mēs nevis kvalitatīvi un kvantitatīvi palielinām savus pakalpojumus, bet samazinām. Tas nozīmē, ka mazāki kļūst arī nodokļu ieņēmumi. Līdz ar to nodokļu celšanas algoritms šādā situācijā ir gaužām kaitīgs,” saka Filips Rajevskis. Pēc viņa teiktā bez objektīvās, matemātiskās puses ir arī  subjektīvā, kad sabiedrībai tiek teikts: jūs savelciet jostas, mēs no jums paņemsim vairāk, bet valsts pārvalde pati neko negrasās  mainīt,  no 14 miljardiem tā var knapi “saskrāpēt” 150 miljonus eiro un prāto par PVN celšanu. Taču tas nozīmē, ka cilvēkiem būs par katru savu maizes klaipu, piena paku un visu citu jāmaksā divus procentpunktus vairāk, kas gada griezumā veidos milzīgas summas, ko katra mājsaimniecība samaksās par pirmās nepieciešamības precēm, kura tiek apliktas ar PVN.

“Ja būs jāmaksā vairāk par zālēm, pārtiku, veselību, apkuri, par elektrību, – man rodas jautājums, vai sabiedrība tam ir gatava un vai politiski to vispār var mēģināt šobrīd darīt? Vai tas nebeigsies līdzīgi kā bija ar Smilšu un Jēkaba ielās sadauzītajiem logiem…”

Politologs iesaka paraudzīties uz Igaunijas pieredzi, kurs šo “vingrinājumu” ir realizējusi un kopš 1.jūlija ievērojami palielinājusi PVN. “Kāds ir rezultāts? Mūsu pierobežas veikalos igauņi pērk pamata pārtikas preces, jo Latvijā tās ir lētākas. Tas ir ļoti  labi mums, jo veicina mūsu ekonomiku. Varbūt dzīvojam tā, ka labāk vairāk pārdodam, nevis  apliekam savus  iedzīvotājus ar nodokļiem un kļūstam nekonkurētspējīgi,” saka politologs.

Filips Rajevskis arī uzsver, ka sabiedrība nākamajās Saeimas vēlēšanās nobalsos par saprātīgu finansiālo politiku, nevis par šo dzīru turpināšanu un vēl ar paceltiem nodokļiem.

Taujāts, vai to saprot arī valdību veidojošās partijas, politologs skaidro, ja skatāmies partiju pozicionējumu, tad Zaļo un zemnieku savienība ir paziņojusi, ka viņi ir par tēriņu samazināšanu un jostu savilkšanu; “Progresīvie” ir skaidri un gaiši pateikuši, ka jāaizņemas tik vairāk un vairāk, un pēc tam  jau skatīsies; “Jaunā  Vienotība”, piedāvājot šādus budžeta skaitļus, izskatās, arvien vairāk sliecas “Progresīvo” virzienā. Tas savukārt, nozīmē, ka viņi  pazaudēs savu pragmātisko, saprātīgo vēlētāju un kļūs par  barības bāzi  “progresīvajiem”, jo “progresīvāki” par pašiem “Progresīvajiem” viņi nespēs kļūt, vienkārši nevarēs to izdarīt.”

Lasiet arī: BNN intervija | Juris Stukāns: Amatpersonu atbildības kontrolē trūkst profesionalitātes

Seko mums arī FacebookDraugiem un X!

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas