Igaunijas Gaisa spēku vadītājs, pulkvedis Fredi Karu (Fredi Karu) norādīja, ka gadījumā, ja pāri Peipusam lidojošais lidrobots būtu ienācis Igaunijas gaisa telpā, tiktu pacelti NATO iznīcinātāji, raksta Igaunijas medijs “ERR News.”
Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvalde (PPA) 24.augusta rītā novēroja pāri Peipusa ezeram lidojošu lidrobotu, kurš vēlāk nogāzies ezerā apmēram sešus kilometrus no Igaunijas robežas Krievijas pusē. Nav zināms, vai lidrobots saistīts ar Ukrainas uzbrukumu Ustlugas ostai, kas atrodas apmēram 50 kilometrus no Igaunijas robežas, vai arī tas bijis Krievijas bezpilota lidaparāts.
Līdz šim no Baltkrievijas nākuši lidroboti jau nonākuši Latvijas, Lietuvas un Polijas gaisa telpās, bet Igaunijā šāda situācija vēl nav pieredzēta. Baltijas gaisa telpu sargā NATO Gaisa patrulēšanas misija, un gadījumā, ja lidrobots būtu nonācis Igaunijas gaisa telpā, tiktu pacelti Igaunijā un Lietuvā izvietotie iznīcinātāji.
Pulkvedis 25.augustā iezīmēja, kā tas varētu notikt. Viņš pastāstīja, ka iznīcinātāji paceļas, līdzko Igaunijas gaisa telpā ienāk neidentificēts objekts, un dodas to identificēt. Cits jautājums ir par to, vai un kad tiek pielietots spēks objekta notriekšanai, un esot iespējami dažādi scenāriji.
ERR lūdza, lai pulkvedis izskaidro, kā bruņotie spēki cīnās pret lidrobotiem, un cik labi pret tiem pasargāta Amari Gaisa spēku bāze. Karu sacīja, ka
Ukrainas piemērs rāda – lidroboti spēj trāpīt jebkam, kas gadās ceļā,
un gaisa spēku bāzes un komandpunkti ir galvenie mērķi. “Ir dažādi rīki, ko var izmantot pret lidrobotiem, no elektriskām metodēm līdz notriekšanai ar iznīcinātājiem un pretgaisa aizsardzības sistēmām,” teica Karu.
Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro (Igor Taro) informēja, ka PPA uzraudzījusi situāciju un tad nodevusi informāciju bruņotajiem spēkiem, un savstarpējā sadarbība esot laba. Taro sacīja, ka tā institūcija, kas pirmā pamana objektu, nodod informāciju citām, un šajā jautājumā aizķeršanās nav – sadarbība un apziņošana noritot gludi.
Tajā pašā laikā Taro uzskata, ka iespējami uzlabojumi atbildības sadalē: “Šobrīd ir tā, ka jebkas, kas atrodas noteiktā augstumā no zemes, kad runājam par zemu lidojošiem objektiem, ir iekšējās drošības jautājums. Viss, kas ir augstāk, ir bruņoto spēku pārziņā. Domāju, ka te ir iespējama diskusija.”
Ministrs sacīja, ka
jārunā par to, cik efektīvs ir pašreizējais dalījums,
un tas tuvākajās dienās tikšot apspriests ar Igaunijas aizsardzības ministru.
Taro norādīja, ka ilgtermiņā ir jādomā par efektīvāku aizsardzību pret lidrobotiem. Viņš piebilda, ka lidrobotu īpatnība ir tā, ka nosacīti lēti rīki var tikt lietoti, lai pārslogotu pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas nozīmē, ka jāpieņem fakts, ka ne katra objekta dēļ jāpaceļ iznīcinātāji. Tas esot pārāk dārgi, un ir jāatrod citi veidi, kā kontrolēt situāciju. “Šobrīd mums ir noteiktas aizsardzības spējas. Bet, ja lūkojamies uz tehnikas attīstību, izaicinājumu mainīgo dabu un to, kas notiek Krievijas pusē, mums būtu jābūt gataviem nākotnē rīkoties efektīvāk, un efektīvāk atbildēt uz šādiem draudiem un riskiem,” teica ministrs.
Taro atsaucās uz tā sauktā “lidrobotu sienas” veidošanu, kas nākamo četru gadu laikā varētu izmaksāt ap 200 miljoniem. Viņš sacīja, ka, kamēr vien Krievija turpina karadarbību Ukrainā, ir jāņem vērā, ka arī Krievijas teritorijā notiek uzbrukumi, un tas ir tieši blakus Igaunijai. Līdz ar to risks ir ļoti augsts.