Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs (Mark Carney) pirms tālākām sarunām ar ASV izslēdzis iespēju, ka valsts varētu piekāpties attiecībā uz brīvā tirgus nosacījumiem, savukārt augsta ranga amerikāņu amatpersona brīdinājusi, ka abu valstu starpā pastāv nopietnas atšķīrības tirdzniecības jautājumos, raksta britu raidorganizācija BBC.
Komentāri izskanējuši saspringtā brīdī, un sarunu nākotne par Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumu ir neskaidra. ASV tirdzniecības pārstāvis Džemisons Grīrs (Jamieson Greer) 22.aprīlī kongresam pavēstīja, ka Kanāda pieturas pie globalizācijas, kamēr amerikāņi cenšas atrisināt globalizācijas radītās problēmas. Savukārt Kārnijs žurnālistiem sacīja, ka Otava neļaus ASV diktēt noteikumus sarunās par brīvo tirdzniecību: “Šis nav gadījums, kad kāds izsaka prasības, un kāds ir lūdzēja lomā.” Viņš piebilda, ka ir sarunu process, un var nonākt pie visiem izdevīga rezultāta, bet tas prasīs laiku.
Kanādai, ASV un Meksikai līdz 1.jūlijam jāveic obligātā brīvās tirdzniecības līguma USMCA pārskatīšana. Grīra birojs informēja, ka Meksika maijā sāks divpusējās sarunas ar ASV, un Grīrs un Meksikas prezidente Klaudija Šeinbauma (Claudia Sheinbaum) 20.aprīlī jau tikušies. Oficiālās sarunas starp ASV un Kanādu vēl tiek gatavotas.
Kanāda dažos jautājumos jau piekāpusies ASV. Pērn jūnijā tā atteicās no plānotā nodokļa piemērošanas ASV tehnoloģiju uzņēmumiem, kad Donalda Trampa (Donald Trump) administrācija to atzīmēja kā traucēkli.
Kārnijs 21.aprīlī sasauca jaunu padomnieku komisiju Kanādas-ASV tirdzniecības attiecību jautājumos,
un pirmā tikšanās plānota nākamnedēļ. Jaunās komisijas loceklis Žans Šarests (Jean Charest) medijam “Radio-Canada” sacīja, ka ASV pirms divpusējo sarunu sākšanās no kanādiešiem sagaida plašu piekāpšanos.
ASV informējušas par vairākiem traucēkļiem tirdzniecībā, un cer, ka tie tiks novērsti. Starp amerikāņu nosauktajiem traucēkļiem ir arī lielākās daļas Kanādas provinču lēmums pārtraukt ASV ražotā alkohola tirdzniecību tarifu dēļ. Grīrs paziņoja, ka esot divas valstis, kas pērn ar ekonomiskiem paņēmieniem centušās ietekmēt ASV – Ķīna un Kanāda. Viņš brīdināja, ka var nākties izmantot piespiedu darbības, lai atrisināto šo jautājumu.
Cits amerikāņiem nepatīkams jautājums jau ilgstoši ir kvotas piena produktu eksportam. ASV tirdzniecības ministrs Hovards Lutniks (Howard Lutnick) 22.aprīlī sacīja, ka Kanāda slikti izturoties pret ASV piensaimniekiem. Tramps pērn apvainoja Kanādu par neredzētu tarifu piemērošanu amerikāņu piena rūpniecībai, pat līdz 400%.
Kanādā piena produktu rūpniecība pakļauta piegādes pārvaldības sistēmai,
kas stingri kontrolē ražošanas kvotas un importu, lai atbalstītu vietējos piensaimniekus. Daži ASV piena produkti līdz zināmam apjomam var tikt importēti bez tarifu piemērošanas. Saskaņā ar ASV datiem, noteiktais apjoms nekad nav sasniegts.
Par ASV-Kanādas tirdzniecības jautājumiem atbildīgais ministrs Dominiks Leblanks (Dominic LeBlanc) 22.aprīlī medijiem norādīja, ka noteikumi piena produktiem nav apspriežami, un tas amerikāņiem esot skaidri darīts zināms. Viņš piebilda, ka Otavai ir risinājumi lielākajai daļai amerikāņu iebildumu.
Nav zināms, kad varētu sākties sarunas, tomēr gan Kanāda, gan ASV likušas noprast, ka risinājums diez vai tiks atrasts līdz 1.jūlijam.
Lasiet arī: Klusā okeāna salu valstis cenšas pārdzīvot enerģētikas krīzi