Tālu no pārējās pasaules esošās salu valstis Klusajā okeānā jau tagad smagi izjūt starptautisko degvielas krīzi, un, kamēr varas iestādes cenšas pārvaldīt energoresursu krājumus, iedzīvotāji mēģina sadzīvot ar degvielas ierobežojumiem, dārgāku pārtiku un apgrūtinātu veselības aprūpes pieejamību, rakta ziņu aģentūra “Reuters.”
ASV un Izraēlas uzsāktais karš pret Irānu ir tālu no miera noslēgšanas, un Hormuza šaurums, kas ir galvenais tranzīta ceļš Persijas līča valstu naftai, joprojām ir slēgts. Tas nozīmē, ka trūkst apmēram 20% no pasaulē nepieciešamās naftas un dabas gāzes.
Humānās palīdzības aģentūras brīdinājušas, ka Papua-Jaungvinejā krīzes dēļ dīzeļa, benzīna un petrolejas cenas kopš kara sākuma Irānā paaugstinājušās pat par 70%. Programmas “World Vision” darbības vadītājs Papua-Jaungvinejā Godfrijs Bongomins (Godfrey Bongomin) norādīja, ka daudzas no kopienām, kas paļaujas uz motorlaivām, lai pārvietotos, jau saskārušās ar problēmām nogādāt pārtiku uz tālākajām apdzīvotajām vietām. Viņš piebilda, ka ir iedzīvotāji, kas finansiāli nevar atļauties ceļu uz medicīnas iestādēm, un tas nozīmē, ka viņi izlaiž ārsta apmeklējumu, un nesaņem dzīvībai svarīgos HIV un tuberkulozes medikamentus.
Starptautiskā Finanšu korporācija jau 2024.gadā brīdināja, ka Klusā okeāna salu valstis ir pasaulē visatkarīgākās no dīzeļa, lai ražotu elektrību. “Zero Carbon Analytics” dati liecina, ka 2022.gadā salu valstis ar dīzeļa ģeneratoriem ieguva vairāk nekā pusi no kopējā saražotā elektrības daudzuma. Vienīgais izņēmums šajā statistikā bija Fidži.
2025.gadā Klusā okeāna valstis ieveda apmēram 2,2 miljonus tonnu dažādu veidu degvielas.
“Kpler” dati rāda, ka galvenās degvielas eksportētājvalstis bija Singapūra un Dienvidkoreja. Šogad aprīļa pirmajā pusē ievestās degvielas apjoms sasniedza tikai ceturto daļu no marta kopējā apjoma.
Krīze Papua-Jaungvinejā, kur teju 40% iedzīvotāju dzīvo zem valsts nabadzības sliekšņa, norāda uz plašāku tendenci visās Klusā okeāna salu valstīs. Tās ir ārkārtīgi atkarīgas no ievestās degvielas, un jūras un gaisa satiksmes.
Āzijas Attīstības bankas galvenā ekonomista vietnieks Abduls Abiads sacīja, ka pat tad, ja pamiers saglabāsies, būs nepieciešams zināms laiks, lai cenas kristos, un būs daudz sāpīgu brīžu.
Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis pagājušājā nedēļā, atbildot uz jautājumu par Ķīnas atbildību Klusā okeāna valstu priekšā (kur tai ir ievērojama ietekme), sacīja, ka Ķīna ir gatava uzturēt saziņu ar visām iesaistītajām pusēm, un strādāt, lai atbalstītu starptautiskās enerģētikas drošību.
Katoļu labdarības organizācijas “Caritas Internationalis” pārstāvji norādījuši, ka krīze mājsaimniecību budžetus ietekmē dažādos veidos – ar augstākām pārvietošanās izmaksām, pārtikas cenām un citu pirmās nepieciešamības preču cenām. Vissmagāk krīzi izjūtot ģimenes ar zemu ienākumu līmeni.
Pagājušājā nedēļā
Klusā okeāna salu forums pirmo reizi kopš pandēmijas vienojās par reģiona ārkārtas reaģēšanas mehānismu piemērošanu.
Kiribati iedzīvotāji saskaras ar grūtībām nokļūt skolās, darbā un pie mediķiem. Gan Tuvalu salās, gan Maršala salās izsludināta ārkārtas situācija. Kuka salās, Nauru un Papua-Jaungvinejā valdības pieņēmušas lēmumu subsidēt degvielas cenas vai ieviest cenu griestus. Valdības arī aicinājušas iedzīvotājus neveidot liekus uzkrājumus un neļauties panikai.
Fidži ministri vienojušies par 20% algu samazinājumu, kas varētu palīdzēt segt degvielas izmaksu kompensācijas, bet tas vēl jāapstiprina parlamentam.
Jaunzēlandes ārlietu ministrs Vinstons Pīterss (Winston Peters), aprīlī apmeklējot Vašingtonu, aicināja ASV valsts sekretāru Marko Rubio (Marco Rubio) apdomāt degvielas piegādi Klusā okeāna salu valstīm. Austrālija ārlietu ministre Penija Vonga (Penny Wong) norādījusi, ka Austrālija meklē veidus, kā palīdzēt, tomēr galvenā prioritāte ir krājumi valstī.
Lasiet arī: Eiropai lidmašīnu degvielas pietiks vēl sešām nedēļām