Krievija plāno oficiāli izstāties no Eiropas Padomes Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, vēsta “Politico.”
Krievijas premjerministra Mihaila Miškutina 23.augustā parakstītais un 25.augustā publiskots dekrēts paredz, ka Krievijas valsts vadītājs Vladimirs Putins iesniegs priekšlikumu par izstāšanos parlamenta apakšpalātā. Konkrēts izstāšanās datums vēl nav noteikts.
Krievijas izstāšanās lielā mērā ir tikai simboliska, ņemot vērā dramatisko situāciju cilvēktiesību situāciju valstī, kas vēl vairāk pasliktinājās pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī. Kremlis pielieto spīdizināšanas paņēmienus, lai saglabātu kontroli un apspiestu jebkādu pretošanos.
Krievija tika izslēgta no Eiropas Padomes,
kas ir galvenā cilvēktiesību organizācija Eiropā, jau pirms trim gadiem, mēnesi pēc kara uzsākšanas.
Kremlis daudzkārt izmantojis spīdzināšanu, lai izrēķinātos ar režīma pretiniekiem, tostarp opozīcijas līderi Alekseju Navaļņi, kurš nomira ieslodzījumā. Spīdzināti tiek arī karagūstekņi no Ukrainas.
Konvencija pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem tik pieņemta 1987.gadā , un ir viens no padomes galvenajiem nolīgumiem. Tas ļauj pretspīdzināšanas komitejas locekļiem veikt pārbaudes aizturēšanas vietās, īpašu uzmanību pievēršot apstākļiem cietumos – ieslodzīto blīvumam un apstākļiem, kādos dzīvo ieslodzītie.
Lasiet arī: Lietuva vēlas apiet Ungāriju un sākt sarunas par Ukrainas uzņemšanu ES