Lai gan ar prostitūciju vai narkotiku kontrabandu saistītie cilvēktirdzniecības gadījumi ir gājuši mazumā, varas iestādes norāda, ka Lietuvā strauji pieaug sūdzību skaits par piespiedu darbu.
Lietuvas ģenerālprokurore Nida Grunskiene (Nida Grunskienė) LRT Radio sacīja, ka vērojama jauna tendence un pieaug pirmstiesas izmeklēšanas lietu skaits, tajā pašā laikā jāatceras, ka pirms dažiem gadiem Lietuvas Krimināllikumā pat nebija atbilstoša panta.
Saskaņā ar prokuroru teikto, šobrīd norisinās 22 cilvēktirdzniecības lietu izmeklēšana, no kurām 10 ir tieši saistītas ar piespiedu darbu. Identificēti vairāk nekā 100 cietušie un 75 aizdomās turamie. Daži advokāti norāda, ka ne visas lietas var definēt kā cilvēktirdzniecibu. Jurists Girijs Ivoška (Girijus Ivoška) sacīja, ka tas ir atbilstoši gadījumos, kad veikta masveida darbinieku ievešana vai ievilināšana verdzībā, bet strīdi par algu izmaksu esot kas cits.
Cilvēktiesību grupas norāda, ka visievainojamākie ir iebraukušie darbinieki transporta nozarē, no kuriem daudzi ir no Ukrainas, Baltkrievijas, Tadžikistānas, Kirgizstānas un Krievijas.
Lietuvas kirgīzu diasporas vadītājs Beleks Aidarovs (Belek Aidarov) pastāstīja, ka
nodarbinātības likumi liek daudziem viņa tautiešiem justies kā slazdā.
Tie paredz, ka seši mēneši jānostrādā pie darba devēja, kurš sakārtojis vīzas jautājumus. Tas ļaujot negodprātīgiem darba devējiem justies kā karaļiem. Daži darbinieki mēnešiem dzīvojot bez algas.
Advokāts Ivoška piezīmēja, ka daudzi konflikti rodas no nepareiza algas aprēķina vai neizmaksātas komandējumu dienas naudas, un citkārt konfliktus saasina kultūras atšķirības vai personiskas nesaskaņas.
Vēl kāda problēma ir valodas barjera. Darba devējam ir pienākums līgumus sagatvot valodā, ko saprot darbinieks, bet realitātē daudzi aņem tikai mutisku līguma kopsavilkumu, paraksta dokumentu, ko nesaprot, un vēlāk rodas strīdi.
Lietuvas Valsts darba inspekcija ziņojusi par krasu darba likumdošanas pārkāpumu skaita pieaugumu, kuros iesaistīti ārzemnieki. Nelegāli nodarbināto skaits pieaudzis pieckārt, un lielākā daļa no tiem ir ukraiņi un baltkrievi, visvairāk – celtniecības jomā.
Vairāk nekā ceturtdaļu sūdzību saistībā ar nodarbinātību 2024.gadā iesnieguši ārzemnieki, un lielākā daļa ir par neizmaksātām vai daļēji izmaksātām algām. Varas iestādes norāda, ka pievērsīs pastiprinātu uzmanību ārzemnieku nodarbinātībai, un veiks arī darba devēju apmācības.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2655731/from-trafficking-to-wage-disputes-migrant-worker-exploitation-in-lithuania-on-the-rise
Lasiet arī: Igaunijā jūnijā atklāti divi cilvēktirdzniecības gadījumi