Eiropas Komisija nolēmusi iesniegt tiesā lietu par Īrijas nespēju aizsargāt videi īpaši nozīmīgos purvājus no komerciālās kūdras ieguves, raksta “Politico.”
EK lēmums, kas Īrijai ir īpaši apkaunojošs, jo tā jūlijā pārņems Eiropas Savienības Padomes prezidentūru, seko valsts Vides aizsardzības aģentūras nepatīkamajam ziņojumam, kas aprakstījis plašu ES purvu aizsardzības noteikumu apiešanu.
Komisijas paziņojumā par lietas pret Īriju iesniegšanu tiesā sacīts, ka tā nav spējusi piemērot ES prasības, uz kurām bija norādīts 2019.gada oficiālajā aizrādījumā un 2020.gada brīdinājuma. Brisele norādīja, ka Īrija daļēji atbildējusi uz aizrādījumiem, samazinot kūdras ieguvi purvos, kas pieder “Bord na Móna.” Šī valsts kontrolētā iestāde vairākas desmitgades pārraudzīja purvāju nosusināšanu, lai masveidīgi iegūtu kūdras briketes, kas tika izmantotas elektrības ražošanai un mājsaimnniecību vajadzībām. Kopš 2020.gada iestāde krasi mainījusi darbības stilu, pārsaukusies par BnM, un pasniedz sevi kā purvāju sargātāju un zaļā enerģijas ražotāju.
Tomēr, lai gan EK atzinusi, ka Īrijas Vides aizsardzības aģentūra piemērojusi ES prasības lielajiem komerciālajiem objektiem,
vietējās pašvaldības neesot spējušas piemērot likumu objektiem, kuru platība ir mazāka par 50 hektāriem.
EK norādījusi, ka, par spīti pierādījumiem par joprojām notiekošām nelikumīgām darbībām, pašvaldību līmenī likums netiek piemērots. Līdz ar to komisija kopumā atzinusi Īrijas centienus par nepietiekamiem.
Kūdras ieguve Īrijā ilgstoši bijis politiski jūtīgs jautājums, jo īpaši purvainajā valsts vidienē, kur vietējie zemnieki uzstāj, ka viņiem ir tiesības turpināt kūdras ieguvi un kaltēšanu, lai izmantotu oglekļa bagāto augsni kā kurināmo. Daži lauku apvidu politiķi, to vidū EP deputāts Lūks Flenegans (Luke Flanagan), kūdras jautājumu padarījis par populistisku atspēriena punktu, lai piesaistītu vēlētājus.
Īrijas valdība ES lēmumam atbildējusi pieklusināti. Klimata, enerģijas un vides ministrija uzsvērusi EK atzinumu, ka Vides aizsardzības aģentūra piemēro likumu lielākajiem komerciālajiem ražotājiem, kas iegūst kūdru lietošanai dārzkopībā un pakaišiem, un norādīja, ka mazākie kūdras ieguves objekti pilnībā ir pašvaldību pārziņā.