Nekustamā īpašuma pircējiem pastāv risks tapt iesaistītiem krāpnieciskos darījumos. Valsts varētu kompensēt cietušajiem zaudētu īpašumu, lai nebūtu jāgaida iznākums garās tiesvedībās – par šādu Tieslietu ministrijas (TM) ieceri vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
Grozījumu Kriminālprocesa likumā (stājas spēkā 3.novembrī) pārejas noteikumi paredz Ministru kabinetam izstrādāt likumprojektu, kas regulētu labticīgā ieguvēja aizsardzību gadījumos, kad noziedzīgi iegūta manta tiek atdota īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.
Tieslietu ministrija ir sākusi regulējuma izstrādi, un viens no risinājumiem būtu, negaidot tiesvedības iznākumu, valstij izmaksāt cietušajai pusei vai labticīgajam ieguvējam kompensāciju, līdzvērtīga zaudētajam īpašumam. Tieslietu ministrijā TV3 žurnālistiem teica, ka jaunā kārtība varētu tikt izstrādāta – kaut likumprojekts Saeimā būtu jāiesniedz līdz gada beigām, kā rakstīts pārejas noteikumos – aptuveni pusgada laikā.
Ieceri kritizē Zvērinātu notāru padome. Tā budžeta līdzekļu izlietošanu šādam nolūkam uzskata par neefektīvu un piedāvā visus nekustamā īpašuma darījumus turpmāk kārtot tikai caur notāru. Tā jau trīs desmitgades notiek gan Lietuvā, gan Igaunijā – visi darījumi, kas tur nonāk zemesgrāmatā, ir notariāli apliecināti. Tāda prakse ir arī citur Eiropā. Savukārt Latvijā darījumus var slēgt arī privāti.
Šobrīd no visiem darījumiem tikai aptuveni 15% tiek slēgti, izmantojot notāra palīdzību.
Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors Gatis Litvins stāsta, ka notāri izdevuši Krāpšanas rokasgrāmatu, kurā iekļauti seši pēdējos gados notikuši krāpšanas gadījumi. Ar to viņi plāno iepazīstināt jauno tieslietu ministru un Saeimas deputātus, mudinot viņus par obligātu noteikt nekustamā īpašuma pirkuma–pārdevuma līgumu slēgšanu tikai pie notāra.
Notariālā akta forma noteikti samazina krāpšanās skaitu ar nekustamajiem īpašumiem, taču tos neizslēdz pavisam, TM viedokli pauž tās valsts sekretārs Mihails Papsujevičs. Daudz kas notiek «neredzamajā zonā», turklāt darījumi, ja notāru prasību ieviesīs, kopumā kļūs dārgāki.
Taču negodprātīgu darboņu netrūkst arī pašu notāru rindās. Raidījums atgādina, ka tieslietu ministrs atcēla no amata vairākos kriminālprocesos iesaistīto notāri Ingu Muciņu. Tāpat Nekā personīga piesauc krāpniecību, kas veikta pirms septiņiem gadiem.
Tad pieredzējušās notāres Ināras Dobbermanes praksē ieradās bijušais policists Anatolijs Butorins, kam līdzi bija privāti sastādīts, uz vienas lapas izdrukāts Igora Prokopova testaments. Tajā bija rakstīts, ka Butorinam novēlēts mirušā vīrieša dzīvoklis Mežciemā un visa manta. Pēc fiktīvā testamenta nolasīšanas Butorins dzīvokli reģistrēja uz sava vārda un zibenīgi to pārdeva. Īpašnieki tam īsā laikā nomainījās vēl vairākas reizes. Krāpšanas shēma tika īstenota dažos mēnešos.
50 gadus vecais Prokopovs nomira pēkšņi, Latvijā viņam nebija radu. Draugi bija pārliecināti, ka testaments ir viltots, un policijas izmeklēšana to apstiprināja. Divas tiesu instances piesprieda Butorinam 3 gadu cietumsodu. Tās lēma, ka dzīvoklis atdodams mirušā māsīcai. Augstākā tiesa šā gada 14.novembrī piekrita, ka apsūdzētā vaina ir pierādīta, taču daļā par īpašuma atdošanu radiem spriedumu atcēla. Tika skaidrots, ka apelācijas instances tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus šī jautājuma izlemšanas procedūrā un nav motivējusi atzinumu par dzīvokļa atdošanu cietušajai, tādēļ šajā daļā lieta tai atdota jaunai izskatīšanai.
Viens no notāru izdotajā Krāpšanas rokasgrāmatā minētajiem negadījumiem ir līdzīgs Nekā personīga agrāk izklāstītam sirmgalves stāstam, kad vienīgo mājokli izkrāpa ar viltota vekseļa palīdzību. Viņa netaisījās dzīvokli pārdot, to atņēma nelielu parādu dēļ. Krāpnieki izmantoja pensionāres bezpalīdzīgo stāvokli un vecu likumu par vekseli.
Notāru rosinātā jaunā kārtība nebūtu pasargājusi no mājokļa zaudēšanas, jo krāpšanā līdzdarbojās notāre.
Prokuratūra šajā lietā ir apsūdzējusi notāri Ingu Muciņu. Raidījums atgādina, ka par viņas darbībām tieslietu ministrija rosinājusi trīs disciplinārlietas. Divos gadījumos piemērots rājiens, bet pēdējā lieta šā gada septembrī beigusies ar Muciņas atcelšanu no amata.
Atklājies, ka ar šīs atceltās notāres līdzdalību savas mājas zaudējuši vēl vairāki vientuļi un slimi cilvēki. Muciņu apsūdz jau 3 kriminālprocesos, tai skaitā par dienesta viltojumu un sava amata pienākumu nepildīšanu. Dokumentos bija rakstīts, ka vecie cilvēki aizņēmušies lielas naudas summas. Tā nebija taisnība, bet notāre Muciņa neko neizdarīja, lai to pārbaudītu. Viņa savu vainu notikušajā neatzīst un ir Administratīvajā tiesā pārsūdzējusi arī tieslietu ministra lēmumu par atcelšanu no amata.
Nekā personīga rīcībā ir ziņas, ka saistībā ar viltotu vekseli nesen apsūdzība uzrādīta zvērinātai notārei Vitai Kreklei-Muižniecei, kurai prakses vieta ir vienā ēkā ar Muciņu. Lieta jau nodota tiesā un pirmā sēde nozīmēta nākamā gada aprīlī.
Lasiet arī: Bordāns: Šis ir labākais brīdis, kad jāceļ cietums
