Katru gadu septembrī Ņujorkā, ASV, ANO Ģenerālajā asamblejā tiekas pasaules valstu līderi, lai debatētu par starptautiski svarīgiem jautājumiem, un 80.Ģenerālajā asmblejā tiks apspriests arī karš Gazā un Ukrainā, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Apvienoto Nāciju organizācija (ANO) dibināta 1945.gadā, un sākotnēji apvienoja 51 valsti. Šobrīd ANO apvieno 193 valstis, un debatēs drīkst piedalīties arī novērotāju pārstāvji no Vatikāna un Palestīnas, kā arī Eiropas Savienība. Tradicionāli pirmā runātāja ir Brazīlija, un tam sākums meklējams ANO agrīnajos gados, kad citas valstis kavējās runāt. Kā ANO galvenā mājvieta, uzreiz pēc Brazīlijas ar uzrunu uzstājas ASV. Tālākā runātāju kārtība balstās uz hierarhiju un “kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ” principu. Vispirms runā valstu vadītāji, tad viņu vietnieki un kroņprinči, un pēc tam premjerministri, ministri un citi zemāka ranga delegāciju pārstāvji. Runātāji aicināti pieturēties pie 15 minūšu ierobežojuma savai runai.
Viena no visgarākajām runām pieder kubietim Fidelam Kastro (Fidel Castro), kurš 1960.gadā uzstājās teju četrarpus stundas.
Katrai Ģenerālajai asamblejai ir virstēma, un pirms sava temata izklāsta līderi vispirms īsi uz to atsaucas. Šogad moto ir
“Labāki kopā: 80 un vairāk gadi mieram, attīstībai un cilvēktiesībām.”
Citi apspriežamie temati lielā mērā skar karadarbību dažādos pasaules reģionos. Viens no smagākajiem jautājumiem ir par situāciju Gazā, kur jau gandriz divus gadus risinās karš starp Izraēlu un teroristisko grupējumu “Hamas.” Palestīniešu anklāvā ir izsludināta bada situācija, un tiek uzskatīts, ka risinās smagi cilvēktiesbu un genocīds. ANO Ģenerālajā asamblejā 23.septembrī uzstāsies arī Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kurš izsludināts Starptautiskās krimināltiesas meklēšanā par iespējamiem kara noziegumiem. Izraēla to noliedz, un, tā kā ASV neietilpst Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcijā, Netanjahu nedraud arests. Tikmēr palestīniešu prezidents Mahmuds Abass nepiedalīsies klātienē, jo ASV, kas ir Izraēlas sabiedrotā, atteikusies viņam izsniegt vīzu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, visticamāk, centīsies nodrošināt starptautisko atbalstu Kijivai. Viņš uzrunās Ģenerālo asambleju 24.septembrī, savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs runās 27.septembrī.
Plānots, ka notiks arī ANO Drošības padomes tikšanās, un tās laikā visa uzmanība būs pievērsta ASV, gaidot, vai prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) piemēros sankcijas Krievijai.
Savukārt Teherāna cenšas izvairīties no ANO sankciju atjaunošanas saistībā ar tās kodolprogrammu, un paredzams, ka arī tas tiks apspriests.
Sagaidāms, ka Ģenerālajā asamblejā piedalīsies gan Irānas prezidents, gan ārlietu ministrs.
Pirmo reizi ANO Ģenerālajā asamblejā piedalīsies Sīrijas prezidents Ahmeds aš Šarā, kura vadītais islāmistu grupējums “Hayat Tahrir al-Sham” (HTS) 2024.gada decembrī gāza Bašara al Asada režīmu un izbeidza pilsoņu karu. Grupējums HTS, kas savulaik bija “al Queda” atzars, un arī pats Šarā joprojām ir pakļauts ANO sankcijām, tomēr izņēmuma kārtā viņa no 21. līdz 25.septembri atļauts apmeklēt Ņujorku.
Laikā, kad risinā centieni ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādu apjomam, arī klimata un vides jautājumi spēlēs būtisku lomu asamblejas diskusijās.
Dienu pirms asamblejas dalībnieku uzrunu sākšanās, 22.septembrī, tiks atzīmēta sieviešu tiesību konferences 30.gadadiena. Lai gan tikšanās vadmotīvs ir aktualizēt 1995.gadā izdoto deklarāciju par sieviešu tiesībām, sagaidāms, ka līderi arī nosodīs progresa trūkumu un arvien biežāk vērojamos uzbrukumus sieviešu tiesībām. 1995.gadā Pekinā notikusī konference zināma kā pirmā reize, kad publiski tika lietota frāze “Sieviešu tiesības ir cilvēktiesības.”
Daļai ANO Ģenerālās asamblejas dalībnieku aktuāla arī jau divarpus gadus ilgā karadarbībai Sudānā.
Karš Āfrikas valstī radījis, pēc ANO vārdiem, vienu no pasaulē smagākajām cilvēktiesību krīzēm.
Tāpat tiks apspriestas arī saspringtās ASV un Venecuēlas attiecības. ASV augustā paplašinājusi spēkus Karību jūras dienvidu daļā, un kopš tā laika amerikāņiveikuši divus nāvējošus triecienus pa iespējamajiem venecuēliešu narkotiku karteļu kuģiem starptautiskajos ūdeņos. Venecuēlas prezidents jau vairākkārt paziņojis, ka ASV cenšas viņu gāzt no amata.
ANO arī sāk meklēt nākamo ģenerālsekretāru. Antoniu Guterrešs (António Guterres) noslēgs savu otro piecu gadu termiņu amatā 2026.gada 31.decembrī, un asamblejas laikā droši vien tiks apspriests arī jautājums par to, kurš varētu būt nākamais ģenerālsekretārs.
Lasiet arī: ANO izmeklēšanas komisija: Izraēla īstenojusi genocīdu