Francijas prezidenta Emanuela Makrona (Emmanuel Macron) izteikumi, ka rietumiem vajadzētu apdomāt, kādas drošības garantijas piedāvāt Krievijai, izraisījuši kritikas un pārmetu birumu no Kijivas un Baltijas valstīm, raksta aģentūra Reuters.
Makrons Francijas televīzijas kanālam TF1 sacījis, ka Eiropai jāveido drošības struktūra nākotnei un viņš uzskata, ka jādod arī drošības garantijas Krievijai, kad tā būs gatava sēsties pie sarunu galda. Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks uz to atbildējis, ka pasaulei ir jāsaņem drošības garantijas no Krievijas, nevis otrādi. Viņš mikroblogošanas vietnē Twitter rakstīja: «Civilizētajai pasaulei nepieciešamas garantijas, lai pasargātu sevi no pēcputina Krievijas barbariskajiem nodomiem.»
Ukrainas drošības padomes vadītājs Oleksijs Danilovs sacīja, ka vienīgā patiesā miera garantija gan Ukrainai, gan pasaulei būtu demilitarizēta Krievija bez atomieročiem.
Danilovs Twitter rakstīja: «Vai tiešām kāds vēlas dot drošības garantijas teroristiskai slepkavu valstij? Nirnbergas vietā parakstīt vienošanos ar Krieviju un paspiest roku?»
Nirnbergas process norisinājās pēc 2.pasaules kara, lai tiesātu nacistiskās Vācijas pastrādātos noziegumus, un tiek uzskatīts par Hāgas tribunāla priekšteci. Maskava noliedz apsūdzības kara noziegumus, kurus pastrādājuši Krievijas karavīri.
Vairāki sarunu posmi, kas norisinājās kara sākumā, nenesa panākumus. Kijiva norāda, ka tālākas sarunas ir iespējamas tikai tad, ja Krievija pārtrauc uzbrukumus un tās armija atstāj visas okupētās teritorijas. Kremlis savukārt pieprasa, lai pirms sarunu vešanas rietumiem ir jāatzīst tā okupētās teritorijas Ukrainā par Krievijas daļu.
Makrons pagājušajā nedēļā apmeklēja ASV, un ar prezidentu Džo Baidenu (Joe Biden) apsprieda situāciju Ukrainā. Pēc tam Baidens preses konferencē paziņoja, ka ir gatavs sarunām ar Putinu. ASV valsts sekretāra vietniece Viktorija Nulanda ( Victoria Nuland) gan norādīja, ka Putina prasība atzīt anektētās teritorijas liecina, ka viņš sarunu piedāvājumus neuztver nopietni. Pēc tikšanās ar Volodimiru Zelenski Nulanda sacīja: «Diplomātisks risinājums ir visu mērķis, bet pretī ir jābūt kādam, kas vēlas runāt. Un ir pilnīgi skaidrs… Putins nav patiess vai gatavs sarunām.» Zelenskis komentārus nav sniedzis.
Makrona paziņojums arī izraisīja kritikas vilni no Baltijas valstīm un Somijas, kas Krieviju redz kā pieaugošu draudu drošībai. Bijušais Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs (Alexander Stubb) norādīja, ka viņš pašos pamatos nepiekrīt Makronam. Stubs Twitter rakstīja: «Drošības garantijas, uz ko mums jāraugās, nav paredzētas Krievijai. Krievijai pirmajai ir jāgarantē, ka tā neuzbruks citiem.»
Lietuvas bijušais ārlietu ministrs Lins Linkevičs (Linas Linkevicus) norādīja, ka Krievijai ir drošības garantijas, kamēr vien tā atturas uzbrukt kaimiņiem, un anektēt vai okupēt to teritorijas.
Viņš piebilda, ka katram, kam šķiet, ka vajadzētu veidot tādu drošības struktūru, kas ļauj teroristiskai valstij turpināt iebiedēt pārējos, vajadzētu padomāt vēlreiz.
Dāvids Arahamija, kurš iepriekš piedalījies sarunās ar Krieviju kā Ukrainas pārstāvis, sacīja, ka Ukraina būtu gatava dot Krievijai garantijas, bet ar zināmiem nosacījumiem. «Tam pietiktu ar mūsu teritorijas atstāšanu, reparāciju maksāšanu, kara noziedznieku sodīšanu un atteikšanos no kodolieročiem,» Arahamija rakstīja savā saziņas vietnes Telegram kanālā.
Makrons saņēma kritiku jau maijā, kad paziņoja, ka Krieviju nevajadzētu pazemot, lai neapgrūtinātu sarunas, kad beigsies karadarbība.
Lasiet arī: Baidens gatavs tikties ar Putinu, lai izbeigtu karu Ukrainā
