Grieķijā, izmeklējot nāvējoša ugunsgrēka cēloni, ugunsdzēsēji sastapās ar nu jau ierastu vaininieku: neizolētu elektrības vadu, kura radītās dzirksteles vējš iepūta sausa zāles laukā, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
“Reuters” aplūkotajā ziņojumā sacīts, ka konkrētais elektrokabelis netālu no Keratejas bija aprūsējis un skaidri redzami nebija pienācīgi uzturēts. Dažu stundu laikā tā radītajā ugunsgrēkā gāja bojā viens cilvēks un izdega ap 16 kvadrātkilometriem zemes, kas apņem tūristu iecienītās pludmales uz dienvidiem no Atēnām. Kāds Keratejas iedzīvotājs sacīja, ka liesmas izplatījās ārkārtīgi strauji.
Sākotnējie ugunsdzēsības dienesta dati liecina, ka bojātas elektrolīnijas šajā vasarā bijis galvenais lielo meža ugunsgrēku cēlonis, un ir priekšā gan tīšas dedzināšanas gadījumiem, gan neuzmanīgai rīcībai ar uguni. No 41 lielā ugunsgrēka, kas ticis izmeklēts, 15, visticamāk, izraisījuši tieši bojājumi elektrolīnijās, un tajos izdegusi vairāk nekā 206 kvadrātkilometru liela platība.
Tas ir daudz vairāk nekā 2024.gadā, un ir likumsakarīgs iznākums elektrotīkla pamešanai novārtā ekonomiskās krīzes laikā. Ņemot vērā klimata pārmaiņas, kas padarījušas vasaras karstākas un sausākas,
bojātās elektrolīnijas rada valstij miljardiem eiro lielus zaudējumus.
Atēnu Lauksaimniecības Universitātes profesora asistents norādīja, ka kopā ar kolēģiem jau gadiem cenšas pievērst uzmanību šim jautājumam.
Citā “Reuters” aplūkotā ziņojumā redzams, ka 2024.gadā bojātas elektrolīnijas bija deviņu liela mēroga ugunsgrēku cēlonis. To vidū bija arī mēža ugunsgrēks uz ziemeļiem no Atēnām, kura laikā izdega 10 000 hektāru.
Grieķijā informāciju par ugunsgrēku cēloņiem parasti nepublisko. Arī Ugunsdzēsības dienesta pārstāvis datus nekomentēja, jo tā nav publiski pieejama informācija. Savukārt energotīkla operators HEDNO informēja, ka veic regulāru elektrotīkla apkopi, un budžets uzturēšanas darbiem 2024.gadā tika palielināts līdz 165 miljoniem eiro. Pie darbiem pieder apauguma izzāģēšana pie elektrolīnijām, zaru apgriešana un drošības instruktāžas. Tāpat tiek dota priekšroka kabeļu rakšanai zemē, lai mazinātu ugunsgrēku risku. HEDNO piebilda, ka kopš 2012.gada tas atzīts par vainīgu tikai trīs meža ugunsgrēku gadījumos. Kopā šajā laika posmā Grieķijā fiksēti apmēram 122 000 ugunsgrēku.
Grieķijas valdība par vainīgajiem uzskata iepriekšējos sasaukumus,
kas ekonomiskās krīzes laikā nenovirzīja līdzekļus elektrotīkla uzturēšanai. Tikmēr vietējās varas iestādes zaudē pacietību. Augusta ugunsgrēkos skarto piekrastes pilsētu mērs Dimitris Papahrists paziņoja, ka iesūdzēs HEDNO tiesā par vismaz diviem lieliem ugunsgrēkiem, ko izraisījuši bojāti vadi. Viņš “Reuters” sacīja, ka Grieķija ik gadu pieredz vienu un to pašu, un mērs esot pilns.
Novecojošā elektrotīkla atjaunošana ir pamatīgs uzdevums, un daļa no valsts 4,5 miljoniem elektrības stabu atrodas mežos, kas kļuvuši par ugunsbīstamības zonu. Pustukšie ciemati lauku apgabalos joprojām savienoti ar neskaitāmām līnijām. Keratejā virs galvas mijas vadu tīkls, un daži no tiem ir tik zemu, ka vietējie joko par veļas žāvēšanu uz tiem. Lai mazinātu briesmas, vadi no augsta riska zonām būtu jāaizvāc, jāatjauno, vai, ja iespējams, jāierok zemē. Pašreizējā tempā tas prasīs vairākas desmitgades.
Lasiet arī: Vēlēšanas Čehijā: Krievijas dezinformācija un Babišs aptauju līderpozīcijās