Krievijas ārlietu ministrs, uzstājoties ANO Ģenerālajā asamblejā, apvainojis NATO un Eiropas Savienību par Ukrainas izmantošanu, lai tās varētu izvērst “reālu karu” pret Krieviju, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Lavrovs uzstājās G20 valstu ārlietu ministru sanāksmē divas dienas pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) savā uzrunā lika noprast par stingrāku nostāju pret Maskavu, slavēja Ukrainas centienus un paziņoja, ka NATO dalībvalstīm vajadzētu notriekt Krievijas lidrobotus, kas ielido to gaisa telpā.
Nedēļu pēc tam, kad Polijas gaisa telpā ielidoja vairāk nekā 20 krievu lidrobotu, no kuriem trīs tika notriekti, Igaunija paziņoja par trīs iznīcinātājiem, kas nesankcionēti ielidojuši tās gaisa telpā. Abas valstois sasauca NATO sanāksmi, pamatojoties uz alianses 4.pantu. Lavrovs to nodēvēja par vēl vienu skaidru pierādījumu, ka “krīzi Ukrainā provocējuši rietumi, un ar to NATO un ES jau ir pasludinājušas reālu karu pret manu valsti un ir tieši tajā iesaistītas.”
Lavrovs, kurš jau vairāk nekā 20 gadus ieņem Krievijas ārlietu ministra amatu, jau iepriekš izteicies līdzīgi, tomēr tas līdz šim nav noticis tik svarīgos brīžos. Krievijas diplomāts gan nerunāja par Trampa izteikumiem, tā vietā uzsverot nostāju, ka
pie kara Ukrainā vainīgas Rietumvalstis, un tikai to dēļ Krievija 2022.gada februārī sāka pilna apmēra iebrukumu.
Lielbritānijas ārlietu ministre Ivete Kūpere (Yvette Cooper) apsauca Lavrovu brīdī, kad, sākoties viņas uzrunai, ministrs mēģināja atstāt telpu, un nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā. Ministre sacīja, ka nekāds fantāziju pasaulē balstītu paziņojumu daudzums, dezinformācijas viļņi vai Krievijas propaganda nevienu nepārliecinās.
Krievijas spēki pašlaik kontrolē apmēram 20% Ukrainas teritorijas, un karadarbība norisinās galvenokārt austrumu rajonus.
Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa (Kaja Kallas) aicināja pasaules spēcīgākos politiķus paplašināt starptautisko spiedienu uz Kremli.
Gan Ukraina, gan Eiropa publiski izteikusi atzinību par Trampa nostājas maiņu par karu Ukrainā. Tomŗ daži Eiropas diplomāti arī brīdināju;si, ka retorikas maiņa var nozīmēt, ka viss atbalsta smagums būs jāiznes Eiropai. Par spīti ES un Ukrainas centieniem, Tramps tā arī nav piemērojis Krievijai stingrākas sankcijas. Tā vietā viņš palielinājis ievedmuitas tarifus Indijai, norādot, ka tas ir sods par krievu naftas pirkšanu, un apsvēris līdzīgu sankciju ieviešanu pret Ķīnu.
Lasiet arī: Zelenskis gatavs atstāt amatu, kad beigsies karš