Ja koalīcija pati nespēj atrisināt politisko krīzi, iespējams, ir jāiesaistās Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, izriet no Saeimas frakcijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) priekšsēdētājas Lindas Liepiņas sacītā.
Politiķe aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijā ir politiskā krīze un lēmums par tās izbeigšanu būtu jāpieņem pašai koalīcijai. “Ja koalīcija un premjere Evika Siliņa (JV) to nav spējīga izdarīt, tad, iespējams, kaut kādā veidā būtu jāiesaistās prezidentam,” uzskata Liepiņa.
Deputāte atzīmēja, ka “Jaunā vienotība” (JV) ceturtdien pēc kārtējās sēdes, kas tika slēgta kvoruma trūkuma dēļ, ārkārtas sēdē bija gatava skatīt tikai vienu jautājumu – Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu. Taču opozīcijas deputāti rosinājuši skatīt arī visus pārējos darba kārtības jautājumus.
“Tāda sadarbība nav jūtama. Tikai savācot 34 deputātu parakstus, izsludināja otru ārkārtas sēdi, kur tika izskatīti visi pārējie dienaskārtības jautājumi, izņemot šos divus strīdīgos likumus [grozījumus likumā “Par piesārņojumu” un Ekonomiskās ilgtspējas likumprojektu],” teica Liepiņa, retoriski vaicājot, kāpēc opozīcijai “kvoruma noraušanu” neizmantot, ja viņos neieklausās.
“Ja mēs gribētu kaut kādā veidā destrukturizēt situāciju, šo krīzi padarīt vēl dziļāku, mēs varētu “noraut kvorumu” sēdes sākumā un vispār nestrādāt,” pauda Liepiņa, norādot, ka esot dzirdēti arī tādi deputātu ierosinājumi.
Viņa norādīja, ka šobrīd opozīcija šādus rīkus neizmant, taču reizē arī vērsa uzmanību, ka situācija esot ļoti nopietna un tas ilgstoši tiekot ignorēts.
Lūgta vērtēt, kā LPV redz parlamenta darbu pēc budžeta pieņemšanas, viņa atbildēja, ka tas var izmainīties, ja kāda valdību veidojošā partija nolemj izstāties no koalīcijas vai premjere nolemj valdību vairs nevadīt.
Deputāte atzina, ka būtisks esot jautājums, uz kādiem principiem būvēta šī valdība. Kā uzskata Liepiņa, var būt tā, ka vienā valdībā strādā atšķirīgas vērtības pārstāvoši politiskie spēki.
“Tad šim mērķim ir jābūt skaidram, ka, piemēram, tiek strādāts uz kādu ekonomisko virzienu, nevis pašos pamatos kā vienu no vērtībām ieliekot Stambulas konvencijas jautājumu, kura patiesībā vienai daļai deputātu nemaz nav bijusi vērtība,” teica Liepiņa, norādot, ka tad pienāk brīdis, kad “viss brūk”, un esot jākāpjas arī soli atpakaļ sadarbībā.
Uz jautājumu, vai esošās valdības krišanas gadījumā LPV būtu gatava iesaistīties jaunas valdības veidošanā, Liepiņa atbildēja, ka tas būtu atkarīgs no apstākļiem, kas valdību gāztu un kas uzņemtos jaunās valdības veidošanu.
Reizē deputāte norādīja, ka nedomā, ka LPV būtu gatava iesaistīties JV veidotā cita formāta valdībā.
Liepiņa atzina, ka LPV, iespējams, varētu atbalstīt vai iesaistīties arī mazākuma valdībā.
Kā vēstīts, ceturtdienas kārtējā Saeimas sēde tika slēgta, Saeimas opozīcijai “noraujot kvorumu” balsojumā par grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”, kas paredz pārņemt Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros darbību regulējošās ES direktīvas.
Vairākas reizes balsojot, par likumprojekta sesto priekšlikumu nobalsoja 48 deputāti. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) slēdza parlamenta sēdi.
Opozīcija “kvorumu norāva” arī iepriekšējā Saeimas sēdē, tāpēc tā tika slēgta, deputātiem neizskatot virkni likumprojektu.
Tāpat ceturtdien Saeimas vairākums noraidīja opozīcijas deputātu demisijas pieprasījumu Ministru prezidentei Siliņai. Neuzticības izteikšanu bija rosinājušas Saeimā opozīcijā esošās partijas Nacionālā apvienība (NA) un “Apvienotais saraksts”.
Balsojums notika apstākļos, kad pamatīgi sašķobījušās attiecības arī pašā koalīcijā starp JV, “Progresīvajiem” un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Koalīcijas partneri ir solījušies vismaz pagaidām strādāt kopā, lai pieņemtu nākamā gada “drošības budžetu”.
Koalīcijas attiecību krīzi izraisījusi ZZS rīcība 25.septembra Saeimas sēdē, pievienojoties opozīcijai, lai sāktu Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas procesu. Pievienošanās Stambulas konvencijai savulaik tika izvirzīts kā viens no priekšnosacījumiem Siliņas valdības izveidei, koalīcijā apvienojot “Jauno vienotību”, ZZS un “Progresīvos”.
Lasiet arī: BNN fokusā | Koalīcija faktiski neeksistē, parlamentu kontrolē opozīcija, tā politologs
Lasiet arī: Spriedze Saeimā: premjere saglabā amatu ar minimālu balsu pārsvaru